Neatkarīgās publikācija Kāškrustu ēnas uz korporeļu mundiera izraisījusi lielu satraukumu studentu korporācijas Lettonia biedru rindās, jo pieskārusies tematam, kam noteikts tabu statuss. Holokaustam.
Publiski komentāri izpaliek, jo korporeļu iekšējie likumi aizliedz runāt par organizācijā notiekošo ar parastajiem mirstīgajiem. Korporāciju prezidiju konventa mājaslapā skaidrots:«Buršu tradīcijas nosaka, ka korporācijas sadzīve ir stingri interna. Tā neparādās uz ārieni, un par tās norisēm netiek runāts vispārējā sabiedrībā.»
Taču pašu noslēgtajā vidē skandāls tiek plaši apspriests un biedriem tiek pat izplatītas instrukcijas, kā novērst sabiedrības uzmanību: nekomentēt šo tematu internetā, nelasīt to portālā nra.lv, neapspriest grāmatas Arāja komandas Lettonia autora personu. Ja ar žurnālistiem tomēr jārunā, jācenšas uzspiest savus tematus.
Ietekmīga organizācija
No malas var šķist, ka korporācijas ir tāda pieaugušo rotaļa, kurā pārauguši hariji poteri sanāk kopā alu iedzert un padziedāt. Tomēr patiesībā tās ir ietekmīgas organizācijas, jo savā darbībā dzelžaini ievēro brālības principu un nošķir savējos un svešos. Ja letonis ieņem kādu ietekmīgu amatu, viņš, pieņemot darbā padotos, priekšroku dos otram letonim vai vismaz kādas korporācijas pārstāvim. Tāpēc nav brīnums, ka korporeļa – Saeimas deputāta Valda Liepiņa palīgs arī ir korporelis – Jānis Veide. Sekojot organizācijas priekšrakstiem, abi izvairās apspriest Lettonia vēsturisko saistību ar ebreju slepkavošanu. Kopumā tie esot publicista Māra Ruka izdomājumi, bet korporācijas kritiskā attieksme pret atsevišķu biedru rīcību kara laikā pausta
2000. gadā pieņemtā deklarācijā – nosodot Otrajā pasaules kara laikā pastrādātās represijas un noziegumus pret cilvēci.
Tāpat kā pirmās Latvijas laikā arī mūsdienās daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki darbojas studentu korporācijās – politiķi, zinātnieki, žurnālisti. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir letonis, arī jurists un Berga mantinieks Justs Karlsons, kardiologs Andrejs Ērglis. Elitārās kompānijas saraksts ir garš. Pusotra simta ietekmīgu letoņu Latvijā un vēl 400 ārzemēs.
Kurš radīja Arāju?
Atgādināsim, kas tad ir letoņu satraukuma cēlonis. Publicists Māris Ruks apgalvo, ka ebreju šāvēji pēc būtības tika izaudzināti Lettonia. Tajā valdījis izteikti antisemītisks gars, un asiņainā Arāja brigāde bijusi korporācijas ideoloģijas radīts monstrs. Šo dažādos avotos un dokumentos balstīto secinājumu viņš nule transformējis literārā darbā Arāja komandas Lettonia. Ja viņa secinātais atbilst patiesībai, tad nav skaidrs, kādēļ tāda korporācija joprojām pastāv un ko tajā dara daudzie ietekmīgie cilvēki.
Organizācijas universālā aizstāvības runa īsa – Māris Ruks atriebjas par izslēgšanu, savukārt attiecībā uz ebreju šaušanu – organizācija nevar uzņemties atbildību par atsevišķu tās biedru rīcību.
Neatkarīgā jūtīgo jautājumu par holokausta un korporāciju saistību vēlējās apspriest ar kādu autoritatīvu vēsturnieku. Sazinājās ar Uldi Neiburgu, un izrādījās... arī viņš ir Lettonia biedrs. Skandalozo grāmatu vēsturnieks neesot lasījis – vien pa diagonāli izšķirstījis, taču ir pārliecināts, ka tā satur «autora fantāzijas, ko nevar pierādīt». Cita lieta, ka korporācijas vēsturē, iespējams, esot aspekti, ko būtu vērts tālāk pētīt, tajā skaitā attieksme pret atsevišķiem biedriem. Taču ne tādā formā, kā to piedāvājis Māris Ruks. Katrā ziņā korporācijas konvents esot pieņēmis lēmumu publiskās debatēs par šo tematu neiesaistīties.
Fobijas apkarotas
Grāmatas tapšanas gaitā tās autors esot konsultējies ar Neiburga kolēģi Kārli Kangeru. Vēsturnieks iedevis līdzi arī šādus tādus materiālus, kuru izmantojumu grāmatā viņš gan nav atradis. Ruka tekstu viņš nesauc par fantāzijām, bet gan autora interpretāciju. Tas, ka pagājušā gadsimta 30. gados Latvijā bija izplatīts zināms antisemītisms, patiešām esot fakts, un tādā gadījumā nav brīnums, ka tas iesūcies arī korporeļu biedru rindās. Bet pieņēmums, ka naids pret ebrejiem virzījies ar pretēju vektoru – no korporācijām uz sabiedrību – tas, pēc doktora Kangera domām, esot tikai Ruka viedoklis.
Cik lielā mērā un vai vispār antisemītiskais noskaņojums Lettonia ir saglabājies mūsdienās, no malas ir neiespējami izvērtēt. Kā jau visas studentu korporācijas, šī ir slēgta organizācija. Letonis Uldis Neiburgs gan ir pārliecināts, ka «cilvēki te nav nekādi fašisti vai neonacisti»: «Manā pieredzē 20 gadu laikā nav bijis tāda gadījuma, lai kāds būtu popularizējis nacistu noziegumus un holokaustu.»
Organizācijas vadība atsūtīja Neatkarīgajai jau minēto 2000. gada 4. septembra deklarāciju, kurā pausts nosodījums padomju un vācu okupācijas režīmu noziegumiem pret Latvijas valsti un tās iedzīvotājiem. Tajā skaitā nosodīts holokausts, kura īstenotāju un atbalstītāju vidū, jāatgādina, bija arī daudzi korporeļi. Deklarācijā citastarp teikts: «Lettonia kā organizācija, ir brīva no ksenofobijas, rasisma vai neiecietības pret minoritātēm. Ja kāds no tās biedriem ir paudis tādus uzskatus, viņš tiek norobežots, un Lettonia uzskata šīs parādības par nepieņemamām.» Deklarācija joprojām ir spēkā.
