Piektdiena, 19.aprīlis

redeem Fanija, Vēsma

arrow_right_alt Kultūra \ Personības

Meijers: Latvietis esmu piedzimis, tāds arī aiziešu

BARIKĀŽU LAIKU es nekad neaizmirsīšu – tajā naktī, kad notika lielā šaudīšanās pie Iekšlietu ministrijas, es biju pie Brīvības pieminekļa. Es ar draugu Miķeli biju aizsūtīts izlūkos, un mēs trāpījāmies apšaudē. Paldies Dievam, mums paveicās,» senos notikumus atceras Gunārs Meijers, sirdī latvietis © Foto no Gunāra Meijera arhīva

Latvijas apaļās jubilejas gadskārtā savu sešdesmitgadi atzīmēs arī populārais muzikants Gunārs Meijers. Tikko no Lietuvas atsūtītā jaunā diska Saki man ar dzejnieka Leona Brieža un paša gaviļnieka divu dziesmu vārdiem un, protams, mūziku prezentācija notiks 21. martā Ogres kultūras centrā.

Jubilejai par godu tiek gatavots plašs koncerts, kurā piedalīsies ap 50 Gunāra draugu mūziķu.

Koncerta pirmajā daļā piedalīsies orķestris Gunārs Meijers un draugi un koris Viesīte, kuru vada diriģenti Liene un Reinis Grīnhofi. «Mēs ar dzejnieku Leonu Briedi iziesim foajē, un interesentiem būs iespēja iegādāties jauno disku ar mūsu autogrāfiem,» stāsta jubilārs. Būs muzikālie viesi - Zaļā galma kapela ar solistu Marko Ojalu no Somijas. Dziedās Normunds Jakušonoks, Daiga Petkēviča. Pēc tam nāks smagāki izpildītāji - Credo, ogrēnietis Harijs Zariņš. «Uz skatuves kāps Opus Pro: esmu nedaudz arī roka speciālists. Mani gan pieskaita pie šlāgermuzikantiem, bet tā nav īsti taisnība: kādā žanrā mūziku spēlē, tādā arī tā skan,» skaidro mūziķis.

Pēc smagā gala uz skatuves kāps viesi no Īrijas - šajā zemē ir ļoti populārs solists Noels, kurš pārtulkojis dažas Gunāra dziesmas īru valodā. «Īriem uzstāties palīdzēs koris Viesīte, un dziesmai Manai tautai pēdējais pantiņš skanēs latviešu versijā. Ļoti interesanti izklausīsies latviešu valodā ar īru akcentu,» domā muzikants.

Būšot vēl pāris ārzemnieku, jo Gunārs pērn izbraukājis vai pusi pasaules ar koncertiem - vairāk pat uzstājies tālienē, nevis savās mājās. «Esmu iepazinies ar dažādiem ārzemju mūziķiem, man bijuši kontakti ar eiropiešu un Kanādas muzikantiem. Pēc viesu uzstāšanās otro daļu pabeigsim ar apvienoto orķestri un kori Viesīte ar manām zelta dziesmām,» izklāsta sešdesmitgadnieks.

«Negribam taisīt biznesu. Šis koncerts ir manas dzimšanas dienas svinības, kurās mani draugi mūziķi labprāt piekrita piedalīties,» turpina stāstītājs un atklāj, ka viena no vakara naglām būs leģendārā dziesma Meitene, ar kuru viņš jau dzīvo divdesmit piecus gadus: tā tika sacerēta 1993. gadā. Koncertā to izpildīs oriģinālsastāvs, kurš to ierakstīja Latvijas Radio studijā šai tālajā gadā, - Māris Briežkalns, Raimonds Macats, Aivars Hermanis, Eduards Glotovs. «Piedalīsies mans skolotājs un pasniedzējs Zigmunds Žukovskis, bet Gints Žilinskis būs pie klavierēm. Es gribu publiku iepazīstināt ar tiem mūziķiem, ar kuriem esmu kopā spēlējis. Katram būs savs uzdevums, savs iznāciens,» turpina mūziķis. Klausītāju pārpildītas pirms desmit gadiem, Gunāra piecdesmitgadē, bija arī Kongresa nama telpas. «Šoreiz koncepcija ir mainīta. Mūziķi izpildīs savus skaņdarbus, apsveicot mani dzimšanas dienā. Es jau nejūtos tik svarīga persona.»

Sešdesmitgadnieks sola, ka jaunajam diskam būšot īsts mākslinieciskais piesitiens, nemaz nerunājot par dvielīšiem uz skatuves, kuros muzikantiem sviedrus noslaucīt. To jau producenti parasti neatceras. Gunārs to zina, pats ir muzikants. «Esmu dzimis muzikants un tāds arī kādreiz pametīšu šo pasauli,» teic Meijers.

Muzikants pastāsta, ka dziesmai Ozolīt ir uzņemts arī videoklips, un tā radītāja ir Daina Kricmane. Jubilārs arī bijis uzaicināts uz reģionālo televīziju, uz Valku, kur nospēlējis dažas dziesmas no jaunā albuma. Pēc skatītāju lūguma, nācies vēl spēlēt vecākas dziesmas, arī Meiteni. «Armands Krauklis, kurš vadīja raidījumu, bija par mani dabūjis tādas ziņas, kuras pat man pašam nebija zināmas. Viņš atcerējās Barikāžu laiku. Mums ar Armandu ir Barikāžu piemiņas zīmes. Es nenožēloju nevienu brīdi Barikāžu laikā, jo tad naktī pa ielām varēja staigāt drošāk nekā dienā. Man tajā laikā piederēja neliela kafejnīca Rīgas Poligrāfiķu kluba pagrabā. Tur nāca laikraksta Atmoda žurnālisti, bija karstmaižu un citu ēdienu bāriņš. Barikāžu laikā visi, kuri sargāja telefonu centrāli, varēja pie manis mieloties par velti. Man ir svēta šī piemiņas zīme, es to glabāju kā Triju Zvaigžņu ordeni. Barikāžu laiku es nekad neaizmirsīšu - tajā naktī, kad notika lielā šaudīšanās pie Iekšlietu ministrijas, es biju pie Brīvības pieminekļa. Es ar draugu Miķeli biju aizsūtīts izlūkos, un mēs trāpījāmies apšaudē. Paldies Dievam, mums paveicās,» senos notikumus atceras sirdī latvietis.

Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne aizgāja. Bet Dievs lēma, ka Gunārs ir dzīvs - raksta mūziku un tekstus. «Sveiciens visai latviešu tautai! Mana jaunā diska teksti ir ļoti patriotiski, jo latvietis es esmu piedzimis un tāds arī aiziešu, par savu tēvu zemi galvu nolikšu,» Gunārs noslēgumā kļūst sentimentāls un patriotisks.