«Jau šobrīd varu droši prognozēt – pēc Dziesmu svētkiem es jutīšos laimīgs. Iedomājieties – satikties aci pret aci ar tūkstošbalsīgu kori, uzrunāt to ar žestu, ar elpas mājienu, ar vienu kustību iespaidot...» prognozē leģendārais latviešu diriģents, kādreizējais Rīgas Doma kora skolas (RDKS) direktors un šīsdienas gaviļnieks Jānis Erenštreits, gaidot šā gada lielāko notikumu – XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkus.
Savu 73. dzimšanas dienu leģendārais latviešu diriģents Jānis Erenštreits šodien svinēs pie savas jaunākās meitas ģimenes Mārupē, bet, tā kā dažādu apstākļu dēļ visa saime nevar būt kopā, tad šogad lielāka svinēšana paredzēta jubilāra otrajos svētkos – vārdadienā jeb Jāņos, kad dzimta pulcēsies kopā Mērsragā. «Tā sanācis, ka šogad dzimšanas dienu svinēsim, taupoties Jāņiem, turklāt – tie jau pavisam drīz,» smaidot nosaka Jānis Erenštreits un piebilst, ka Jāņus gan neuzskatot tikai par saviem svētkiem, jo šajā dienā visi esot jāņabērni, tātad visiem tā diena esot īpaša. Turklāt īpaša esot gatavošanās šiem svētkiem, tā tas ir arī viņa ģimenē – sieva un abas meitas tad parasti rosoties pa virtuvi, bet viņš kopā ar znotiem un trim mazdēliem rūpējoties par pagalma pušķošanu, gādājot meijas un visu nepieciešamo ugunskuram. «Bez pārmērībām, bet noteikti tā, lai izturīgākie tā gaismā un siltumā varētu sagaidīt saullēktu,» atklāj namatēvs. Līdz vārdadienas svinībām vēl gana daudz darbu ieplānots, sestdien viņš uzaicināts uz Dziesmu svētkiem Dobelē.
Rosīgs bijis viss šis gads jau kopš tā sākuma – kā Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku žūrijas loceklis apbraukājis visu valsti, vērtējis bērnu un skolotāju paveikto un vienlaikus – no skatēm guvis daudz pozitīvisma, uzzinājis vienreizējus cilvēkstāstus, kas joprojām neiziet no prāta. «Bērni dzied pat vairāk nekā labi, viņi dzied izjusti un pārliecinoši. Jā, dziedātāju kļūst mazāk, bet par to nav stāsts – es zinu par tiem, kas dzied. Apbrīnoju skolotājus, kas izliek pēdējos spēkus, lai bērnus sagatavotu Dziesmu svētkiem, turklāt nevienam citam skolotājam nav jākārto tik milzīgs publisks eksāmens kā dziedāšanas skolotājiem,» uzskata diriģents. Arī gaidāmo svētku repertuāru viņš vērtē atzinīgi un uzskata, ka «bērni vienmēr ir gājuši pa priekšu lielajiem dziesmu svētkiem repertuāra meklējumos, arī atradumos. Skolu jaunatnes dziesmu svētkos ienāk mūsu laikmeta, mūsu gadsimta elpa, tie ir mūsdienīgi, bet vienlaikus – nevelk uz tingeltangeļa pusi. Repertuārā ir ievērotas tradīcijas, katru reizi tiek atrastas kādas pērlītes tautas pūrā, lai bērni zinātu arī savu kultūras vēsturi. Balanss ir labās proporcijās, un Dziesmu svētki būs skaisti.»
Diriģents atzīst, ka nav skaitījis, cik skolēnu dziesmu svētkos piedalījies, turklāt tas jau arī neesot būtiski. Arī šogad viņš stāsies kopkora priekšā kā goda virsdiriģents. «Jau šobrīd varu droši prognozēt – pēc Dziesmu svētkiem es jutīšos laimīgs. Iedomājieties – satikties aci pret aci ar tūkstošbalsīgu kori, uzrunāt to ar žestu, ar elpas mājienu, ar vienu kustību iespaidot... Kas tur nonāk, tiem laime garantēta. Es ceru, ka svētkus nenojauks negaiss un lietus, ka būs iestājusies droša vasara – ne par siltu, ne par slapju.».
