«Mēs nekad neesam rausušās būt uz žurnālu vākiem, mēs klusiņām darām savu darbu un darām to no tīras sirds,» saka dziedātāja Ira Krauja-Dūduma. Vasaras pilnbriedā – svētdien, 2. jūlijā – viņa kopā ar meitu dziedātāju Rūtu Dūdumu būs Zemgales līdzenumu upes Iecavas krastā, kur gleznainās Bruknas muižas dārzā ļaudis jau sesto gadu pulcēsies labdarības lielkoncertā Uzcel savu baznīcu!.
Bauskas novada Dāviņu pagasta Bruknas muižā labdarības diena tiks ieskandināta jau pulksten 14 - ar sirsnīgu koncertu baznīcā. Bruknas mīļie draugi - māte un meita Ira un Rūta Dūdumas -, kā arī dziedātājs un dzejnieks Lauris Valters būs pirmie, kuri klausītājus ievedīs mūzikas noskaņu pasaulē.
Gaidot lielkoncertu, gan lielajiem, gan mazajiem apmeklētājiem radoši izpausties palīdzēs mākslinieces Elita Patmalniece, Ilze Patmalniece un Diāna Dimza-Dimme, kuras no pulksten 14 visus mākslu mīlošos aicinās uz radošajām darbnīcām. Neiztrūkstoša vērtība Bruknas muižas dārzā ir podnieka Evalda Vasilevska melnās keramikas cepļa atvēršana. Ģimenes ar bērniem draiskās, bet izzinošās rotaļās doties aicinās Lielās spēles. Savukārt lielkoncerts, Renāra Kaupera iniciēts, šogad tapis sadarbībā ar komponistu un Dailes teātra muzikālās daļas vadītāju Juri Vaivodu, un tas būs ar jaunu, iedvesmojošu programmu - tādu Bruknas cienītāji vēl nav piedzīvojuši. Līdzās Renāram Kauperam uz skatuves kāps Aija Andrejeva, Marts Kristiāns Kalniņš, Olga Rajecka, Ainars Virga, Aivars Hermanis, Ralfs Eilands, Elza Rozentāle, Aija Vītoliņa, Putnu balle, koris Laiks un citi. Ieejas kartes varēs iegādāties arī pirms koncerta.
Baznīca, kas dod cerību
Stāsts par kopīgi celtu baznīcu, priestera Andreja Mediņa iniciēts, piedzima 2012. gadā, kad pirmo reizi Latvijas mūziķi un citi radoši ļaudis nolēma palīdzēt Bruknas kopienas ļaudīm uzcelt savām rokām dievnamu. Tobrīd baznīcas ēkai tika likti pirmie pamatakmeņi, un teju neticami, ka nu nams lepni slejas muižas teritorijā. Sešu gadu laikā ar ziedojumu palīdzību no pamatiem līdz jumtam visu acu priekšā ir tapusi starpkonfesiju baznīca, kuras durvis ir atvērtas ikvienam. Baznīca, kas dod cerību un ļauj saprast sevi un tautu. Bet tā nav tikai celtne - tās ir arī visu labas gribas cilvēku domas, kas palīdz augt garīgi. Vieta, kur akumulējas griba un spēks. Jo Kalna svētību kopienas ļaudis ceļ ne tikai fizisku ēku, bet rod spēku un ceļu atpakaļ pie sevis, pie dzīves, kas brīva no alkohola un narkotiku posta.
Kāpēc būt klātesošiem un palīdzēt baznīcas celšanas procesā ir svarīgi tik daudziem ļaudīm? Katram ir sava atbilde, taču ikvienam kopējā ir tā, kuru nevar vārdiem izstāstīt. Jo spēks ir nepieciešams ne tikai tiem, kuri nonākuši dziļā nelaimē, bet arī katram mums. Un katrs no mums var kļūt par Bruknas eņģeli, jo tādējādi mēs ceļam baznīcu sevī.
Ar citu domāšanu
Dziedātāja, grupas Kraujas Band soliste, Mārupes kultūras nama direktore un novada domes deputāte Ira Krauja-Dūduma atklāj, ka ar Andreju Mediņu viņu vieno jau ļoti sena draudzība. «Zinot, ka mēs ar Rūtu daudz dziedam labdarības projektos, viņš mani personīgi uzrunāja sadarboties jau tad, kad vēl kalpoja Saldus Sv. Pētera un Pavila Romas katoļu baznīcā. Viņš no visiem priesteriem atšķiras ar pilnīgi citu domāšanu, ar ļoti pareizu attieksmi pret Latvijas cilvēku. Turklāt viņš nelielās ar to, ko dara, bet tajā pašā laikā dara un grib šai dzīvē izdarīt ļoti daudz,» stāsta Ira Krauja-Dūduma, piebilstot, ka viņa ir daudz braukusi uz Saldu dziedāt gan dievkalpojumos, gan Adventēs. «Arī uz Bruknu esmu braukusi ne tikai uz šiem lielajiem koncertiem, kas tiek reklamēti, bet arī pa kluso, vismaz trīs reizes gadā. Tur dziedāju jau tad, kad baznīcai vēl nebija jumta. Dziedāju arī muižā. Vārdu sakot, kad Andrejs Mediņš man piezvana, es vienmēr atrodu laiku, lai aizbrauktu un dziedātu,» stāsta Ira Krauja-Dūduma. Arī Rūta ir uzaugusi paralēli visiem mammas muzikālajiem projektiem un tāpat arī ir iepazīstināta ar Andreju Mediņu. «Pēdējos gados viņš man vienmēr jautā, kad noteiksim kāzu datumu... Viņš to ļoti gaida,» Rūta pasmaida un atzīst, ka Andrejs Mediņš ir viens no retajiem mācītājiem, kurš nerunā tikai liturģiskā valodā, bet ir ļoti mūsdienīgs un ar labu humora izjūtu.
Inversija atkal kopā
«Daudzi domā, ka baznīcā jādzied tikai garīgais repertuārs, bet mēs ar Rūtu tur dziedāsim savas sirds dziesmas. Varbūt tā banāli skan, bet mēs gribam, lai šīs dziesmas iet no sirds uz sirdi. Un dziesmas tekstā tāpēc nav obligāti jāparādās vārdam «dievs», tikpat labi tā ir arī «mīlestība», «mamma», «Latvija», «zeme», «jūra». Tāpēc, gatavojot repertuāru svētdienas koncertam, meklējām savas sirds dziesmas - tās, kas skan dziļi mūsos,» stāsta Ira Krauja-Dūduma. Viņa atzīst, ka laika trūkuma dēļ nav sanācis sagatavot pilnīgi jaunu repertuāru, jo šobrīd abas ar meitu katra piedalās vairākos paralēlos projektos.
Viņa pati aktīvi darbojas savā grupā Kraujas Band, ar ko muzicē pilsētu svētkos, Zvejnieksvētkos, spēlē ballītes. Šogad arī atjaunojusi grupas Inversija 1985. gada sastāvu. «Pēc trīsdesmit diviem gadiem mēs atkal satiekamies oriģinālajā sastāvā - ar Uģi Rozi, Viktoru Lapčenoku, Raimondu Macatu, Tadeušu Surgoftu, Valdi Alviķi un Juri Trasūnu. Šajā projektā piedalās arī mans ģitārists Andris Barons. Tas ir kolosāls projekts, ir tik forši visiem atkal satikties!» sajūsmināti stāsta Ira Krauja-Dūduma, piebilstot, ka viens koncerts - Zvaigznes krīt - šogad 6. janvārī Mārupes kultūras namā jau izskanējis, visiem ir āķis lūpā, tāpēc 5. augustā Inversija spēlēs Ventspilī, bet gada izskaņā un nākamā gada sākumā dosies tūrē pa visu Latviju.
Itālija, Rumānija, Taivāna
Savukārt Rūta Dūduma kopā ar vokālo grupu Framest nupat atgriezusies no koru festivāla Milānā, jau jūlija beigās grupa pošas uz džeza festivālu Rumānijā, oktobrī plānota koncertu tūre pa Taivānu, bet rītvakar Framest dziedās festivālā Rīgas ritmi, Kaļķu vārtos. Bet tūlīt pēc tam Rūta kopā ar mammu dosies uz Jelgavu, kur uzstāsies Pasta salā gaidāmajā koncertā Mana vasaras melodija.
«Šogad muzikālā apvienība Vintāža, kas veiksmīgi darbojas dažādos projektos, svin piecu gadu jubileju, un no septembra, visu oktobri un novembri mēs, Framest, dosimies kopīgā tūrē, kurā piedalīsies arī dziedātāji Ginta Krievkalna un Normunds Rutulis un aktieris Ainārs Ančevskis,» atklāj Rūta Dūduma.
«Vasarā mums nav brīvas ne sestdienas, ne svētdienas. Un nav pat atšķirība, ir vasara, ziema, pavasaris vai rudens - mums darba sezona ir visu gadu,» saka Ira Krauja-Dūduma, un Rūta mammai pilnībā piekrīt, sakot, ka viņas gribētu abas kopā aizbraukt nelielā ekskursijā uz Poliju, bet nu nesanāk pat piecas dienas blakus brīvas.
«Mums daudzi prasa, kurā veikalā pārdod enerģiju, jo bez šiem muzikālajiem projektiem ir vēl ļoti, ļoti daudz arī citu darbu. Bet, tiklīdz tu esi tajā ritenī iekšā, un, ja tu nes sevī pozitīvu mesidžu, viss notiek,» sapratusi Ira Krauja-Dūduma, ar gandarījumu piebilstot, ka viņa joprojām saņem daudz komplimentu, ka ir labā skatuviskā formā.
«Man liekas, ka mēs abas ar to atšķiramies, ka, ejot uz skatuves, nekad nedomājam, kādas izskatāmies tajā emocionālajā brīdī, kad dziedam. Jo, kad tu dziedi no sirds, tu aizmirsties. Arī savā grupā Kraujas Band es esmu mazs roka velniņš, un es ideāli jūtos, lai arī cik man šobrīd ir gadu. Jo es vienkārši esmu tāda, kāda esmu.»
Ceļš ir pareizais
Ieguvusi divus bakalaura grādus - Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā un Latvijas Mūzikas akadēmijā, Rūta Dūduma ne tikai veido savu solo karjeru, dziedot vokālajā grupā Framest, bet arī strādā kā vokālā pedagoģe. «Man ir divpadsmit, trīspadsmit audzēkņu, padsmitnieki, un darbs ar viņiem, protams, aizņem ļoti, ļoti daudz laika. Taču šā darba grafiku es regulēju tā, kā man ir ērtāk, un bērni un viņu vecāki to saprot un respektē,» stāsta Rūta Dūduma, piebilstot, ka viņas audzēkņu līdz šim lielākais sasniegums ir jauniešu popgrupai Nando, kurā dzied piecas meitenes, kuras, ierakstījušas albumu Mamma mani apēdīs, 2016. gadā ieguva Mūzikas ierakstu gada balvu Zelta mikrofons kategorijā Labākais mūzikas albums bērniem. «Meitenes bija ļoti gandarītas. Es arī. Tas mums bija liels sasniegums un, iespējams, arī apliecinājums tam, ka ceļš ir pareizais. Jā, tāds novērtējums iedod jaunu atspēriena punktu.»
Arī Rūtas mamma priecājas par šiem sasniegumiem, atzīstot, ka pat nedomājusi, ka no meitas iznāks tik kolosāls pedagogs. «Man, protams, gribētos, lai viņa vairāk laika velta saviem solo projektiem, bet nu tas, kā viņa skolo savas meitenes, kuras uz skatuves jau improvizē un meklē savu ceļu, tiešām ir cepuri nost!»
Mīce un Pino
Un tātad - kurā veikalā viņas pērk to enerģiju, lai tik aktīvi darbotos? Abas pasmaida, un tad katra atklāj savu spēka avotu. «Man ir vajadzīgs miers, labs miegs. Es pēc horoskopa esmu Vēzis un - jā, es vislabāk atpūšos mājās, viena. Arī ar mašīnu man patīk braukt vienai, un arī tādā veidā es atpūšos un atgūstu spēkus,» saka Ira. Savukārt Rūta atzīst, ka viņai arī patīk būt vienai, tomēr tikpat labi viņai patīk arī būt kompānijā, sabiedrībā, svaigā gaisā, nodarboties ar sportiskām aktivitātēm. «Nu jau vairs nevaru teikt, ka tas ir jāšanas sports un zirgi, kas mani aizrauj, jo jau ļoti sen neesmu bijusi stallī. Bet tas ir viens no maniem hobijiem, ko laika trūkuma dēļ esmu atstājusi novārtā. Gan jau pie tā vēl atgriezīšos,» dziedātāja ir pārliecināta. Rūta atklāj, ka jau drusciņ vairāk nekā gadu viņas miera osta ir arī labradora šķirnes kucīte Pino, ar kuru dziedātājai patīk staigāt gar jūru.
«Viņa ir mūsu ģimenes jaunākais loceklis, vēl maziņa, bet tās acis... tās acis...» mīļi nosaka Rūtas mamma, piebilstot, ka viņas mīlule savukārt ir kaķenīte Mīce, kas palikusi mantojumā no meitas. «Kad 2004. gadā kopā ar Larisu Mondrusu biju koncertu tūrē, Rūta atnesa no staļļa kaķenīti. Tas ir ļoti īpašs stāsts, visiem to stāstu... Viņa ir pilnīgi citādāks kaķis nekā citi. Nu jau es viņu esmu tā iedresējusi, ka viņa visu saprot, visu dara, ko es lieku...» sajūsmināti stāsta Mīces saimniece, bet Rūta tik pasmaida un nosaka, ka katram saimniekam viņa mīlulis ir visīpašākais. Un tā jau arī ir.
Starp citu, mammai un meitai ir padomā arī viens kopīgs projekts, ko viņas vēl tur noslēpumā, bet kas varētu tapt uz šā gada beigām. «Mēs to noteikti izdarīsim, un tā būs skaista dāvana gan mums pašām, gan Latvijai. Galvenokārt jau pašām sev,» nosaka Ira Krauja-Dūduma, uzsverot, ka ir tikai jāķeras klāt un jāsāk darīt!
