Latviešu mūsdienu operas uznāciens
 
Mārtiņš Ozoliņš: «Vienā nedēļā noskatoties vairākus latviešu operu iestudējumus, koncentrētā veidā redzēsim krāsainību, stilistisko daudzveidību un mūzikas valodas dažādību, satura dziļumu, kas ir šajos opusos. Iestudējumi ir ļoti atšķirīgi, un latviešu operas uz pasaules operu fona izskatās ļoti labi – saturiski, muzikāli un režisoriski» ©F64

No 6. līdz 17. jūnijam Latvijas Nacionālā opera jau 21. reizi aicina uz ikgadējo Rīgas Operas festivālu.

Rīgas Operas festivāla pirmā nedēļa būs veltīta latviešu mūsdienu operai, vienlaikus tā būs unikāla iespēja koncentrētā laika posmā noskatīties četrus pēdējās sezonās tapušus jaundarbus - Turaidas Roze, Iemūrētie, Valentīna un Dauka. Festivāla otrajā nedēļā notiks sezonas jauniestudējumu izrādes, bet festivāls izskanēs ar greznu galā koncertu. Latvijas Nacionālās operas (LNO) galvenais diriģents Mārtiņš Ozoliņš atzīst, ka Latvijas valsts simtgades svinību gadā ir loģiski, ka Rīgas Operas festivālā tiek iekļauti pārsvarā latviešu operu iestudējumi, arī tie, kas, lai gan tapuši ne tik sen, jau kādu laiku vairs netiek iekļauti repertuārā. «Krietni ilgu laiku par to domājām un festivāla ietvaros izrādīsim tos latviešu opusus, kurus mums ir iespējams parādīt nedēļas ietvaros. Jo jāsaprot, ka nospēlēt četras latviešu operas vienā nedēļā ir daudz sarežģītāk par klasisku iestudēju izrādīšanu, jo uz tiem varam uzaicināt viesmāksliniekus, bet latviešu iestudējumi gulst tikai uz mūsu pašu dziedātāju resursiem. Bija vēlēšanās festivālā iekļaut vēl kādu latviešu iestudējumu, piemēram, Pazudušais dēls vai Mihails un Mihails spēlē šahu, bet tīri fiziski to nevarējām realizēt,» stāsta Mārtiņš Ozoliņš. «Vienā nedēļā noskatoties vairākus latviešu operu iestudējumus, koncentrētā veidā redzēsim krāsainību, stilistisko daudzveidību un mūzikas valodas dažādību, satura dziļumu, kas ir šajos opusos.» Rīgas Operas festivāls tradicionāli piesaista ārvalstu skatītāju uzmanību, un LNO galvenais diriģents uzskata, ka šī gada festivāls varētu būt interesants ne tikai latviešu skatītājiem, arī tautiešiem, kas dzīvo citviet pasaulē un kas jau laikus būs ieradušies uz dziesmu svētkiem. Turklāt visiem iestudējumiem būs subtitri angļu valodā, tāpēc ikvienam skatītājam būs iespēja pilnvērtīgi baudīt latviešu operas.

Pēc sezonas noslēguma diriģentam Mārtiņam Ozoliņam nebūt nesākas brīvdienas, jo «jāpārslēdzas» uz Dziesmu svētkiem

«Izvēloties šos iestudējumus, mēs gribējām parādīt ne tikai muzikālo daudzveidību, bet arī iestudējumu dažādību. Katrai izrādei ir savs mērķis - ja uz vienu vairāk nāk klausīties mūziku, tad citās liela nozīme ir arī režijai. Iestudējumi ir ļoti atšķirīgi, un latviešu operas uz pasaules operu fona izskatās ļoti labi - saturiski, muzikāli un režisoriski.» Festivāla un visas sezonas noslēguma pasākumā - galā koncertā - uzstāsies pašmāju dziedātāji, arī mūsu publikas iepazītas zvaigznes, kā arī līdz šim Latvijā neredzēti mākslinieki. Aizvadīto sezonu Operā Mārtiņš Ozoliņš raksturo kā «ļoti piesātinātu un intensīvu», un viņam vislielākais prieks esot par jaunajiem pašmāju dziedātājiem, kas turpina progresēt un sevi apliecināt.

Pēc sezonas noslēguma diriģentam Mārtiņam Ozoliņam nebūt nesākas brīvdienas, jo «jāpārslēdzas» uz Dziesmu svētkiem, proti, viņš ir Latviešu vokālsimfoniskās mūzikas koncerta mākslinieciskais vadītājs. Savukārt jūlijā un augustā plānota piedalīšanās Džakomo Pučīni vārdā nosauktajā vasaras festivālā, kas notiek speciāli celtā brīvdabas teātrī Toskānas Torre del Lago kūrortpilsētā. Šajā pilsētā Pučīni nodzīvoja vairāk nekā 30 gadus, tur radītas arī daudzas no viņa izcilajām operām.

«Aizvadītā sezona bijusi krāšņa no dažādiem aspektiem, bet lieliska būs arī nākamā sezona, katrā ziņā paredzams, ka tā būs intensīva. Rudenī sezonu atklāsim ar Riharda Vāgnera operas Klīstošais holandietis iestudējumu Viestura Kairiša režijā, titullomā būs Egils Siliņš, bet pārējās lomās - solisti no Lietuvas un Igaunijas operas trupām. Tas būs savdabīgs baltiešu valstiskās simtgades vienotības projekts, vienlaikus arī Latvijas Nacionālās operas simtgades projekts, jo ar šo operu tika dibināta mūsu Nacionālās operas trupa, tātad - ļoti simbolisks iestudējums,» saka Mārtiņš Ozoliņš.