Nacionālā enciklopēdija jau šogad nonāks līdz saviem lasītājiem – gan elektroniskajā versijā, kas būs pieejama visiem par brīvu, gan arī drukātā, kas nonāks bibliotēkās, bet neliela daļa būs arī nopērkama. Šā lielā projekta galvenais mērķis – kļūt par visvairāk izmantoto zināšanu resursu latviešu valodā.
Enciklopēdijas sūtību raksturo četri «ziloņi» - kultūra, zināšanas, drošība un izklaide, Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijā tēlaini izteicās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis. Viņš uzsvēra, ka šī būs vienīgā vietne, kur latviešu valodā tik plaši un zinātniski izsvērti varēs izlasīt par dažādiem jautājumiem. Jāatceras, ka tieši zinošu sabiedrību nevar maldināt ar sakropļotu informāciju. Protams, tas nenozīmējot, ka šis resurss garantēs absolūtu patiesību. Tāpēc pie katra šķirkļa būs gan literatūras saraksts, gan ieteicamie resursi papildu informācijas gūšanai.
Šobrīd ikdienā pie šā apjomīgā projekta strādā septiņi redaktori. Savukārt būtisku jautājumu izskatīšana, projektu pārraudzība ir padomes, ko veido 30 amatpersonu, uzdevums. Enciklopēdijas struktūrā nozīmīga vieta ir arī tek
stu (tajā darbojas 55 nozaru pārstāvji) un ilustrāciju redkolēģijām: tās ļoti praktiski palīdz veidot enciklopēdijas mugurkaulu, skaidroja galvenais redaktors, piebilstot, ka šīs trīs vienības strādā brīvprātīgi, bez samaksas.
Runājot par metodiku, elektroniskajā versijā darbā ar tekstiem un ilustrācijām nācies atteikties no daudz kā tāda, kas būtu iespējams drukātajā variantā. «Mēs soli pa solītim augam, un šobrīd ir izveidoti aptuveni 1300 šķirkļu, bet to skaits aug ar katru nedēļu. Uz atvēršanu, kas plānota 18. decembrī, cipars būs vēl lielāks, un domāsim, kā šo tempu vēl vairāk palielināt. Esam arī pēc tam paredzējuši papildināt informāciju, un lapā būs redzams datums, kad pēdējo reizi tā atjaunināta,» sacīja V. Ščerbinskis.
Savukārt drukātā versija esot izņēmuma «gadījums», jo tā tapusi kā dāvana Latvijas simtgadei. Tā ir iespēja sniegt vispārēju pārskatu, īpašu akcentu liekot uz mūsdienu Latviju pēc neatkarības atjaunošanas. Tieši «papīra formāta» izveidei veltīts teju viss pagājušais gads, un arī šobrīd lielākie spēki ir vērsti uz grāmatu, kas nāks klajā 18. oktobrī. Apjomīgais sējums iznāks aptuveni 3000 eksemplāros, un tā tapšanu nekādā ziņā nevar nodēvēt par vienkāršu, atzina galvenais redaktors. Katrā ziņā tas būs labs pamats nākotnei, ja tiks izlemts enciklopēdiju izdot vairākos sējumos. Varbūt varot šķist, ka drukāto versiju laiks ir pagājis, tomēr tām ir sava niša un pielietojums, piemēram, kaut vai tad, ja pazūd elektrība. «Katrā ziņā šo domu neatmetam par paplašināta izdevuma izdošanu. Jāteic, ka daudzas Eiropas valstu enciklopēdijas, kas iznākušas grāmatas veidā, nav pārtraukušas savu darbību, bet pārgājušas uz virtuālo vidi, mehāniski pārliekot tekstus, kas nav pareiza pieeja, jo tādā veidā teksti nav baudāmi - ar dažādiem saīsinājumiem un savu specifiku,» uzskata V. Ščerbinskis. Latvijā tie tiek gatavoti, pirmām kārtām domājot par elektronisko versiju, ko ņem vērā arī zinātnieki. Patlaban rakstu veidošanā iesaistīti ap 500 autoru, taču plānots šo loku paplašināt arī ar ārzemēs dzīvojošajiem un strādājošajiem latviešu zinātniekiem.
Kā ļoti būtisku sastāvdaļu, strādājot pie šāda veida projekta, galvenais redaktors minēja terminoloģijas izstrādāšanu, kas dos lielu ieguldījumu valodas attīstībā. Ik mēnesi notiekot sanāksmes profesora Māra Baltiņa vadībā, apspriežot degošos jautājumus - tostarp par toponīmiku un personvārdu atveidi. Ļoti uzmanīgi tiekot strādāts arī ar ilustrācijām. Šo darbu vada viens cilvēks, kura uzdevums ir arī tabulu, diagrammu, video un audioierakstu izveide un atlase. Jo elektroniskā vide ne tikai ļauj, bet liek izmantot jaunākās tehnoloģijas. Galvenais redaktors norādīja, ka ar ilustrācijām darbs ir gana piņķerīgs - tās iegūt ir viena lieta, bet otra lieta - autortiesības: «Mums tās ir jāievēro, un mēs to darīsim. Taču tieši tas ierobežo atlasi. Daudzi vizuālie materiāli ir no Valsts kinofotofono arhīva par padomju okupācijas laiku, bet nereti autori nav zināmi. Ja nevar noskaidrot, kas tas bijis, tādu nevaram publicēt.»
No 2014. līdz 2019. gadam Kultūras ministrijas piešķirtie līdzekļi šim projektam kopumā plānoti 1,3 miljonu eiro apmērā, kas nozīmē 200 000 eiro gadā, vien pērn un šogad tie ir 250 000 eiro. Finansējums iezīmēts arī turpmākos trīs gadus. Tā kā šis ir viens no projektiem, ko paredzēts turpināt pēc simtgades, tāpēc jau laikus būtu jādomā par konkrētas summas iekļaušanu bāzes budžetā, norādīja Latvijas Simtgades biroja vadītājas vietniece Inga Oliņa.
