Kultūra: Reportāža: Kā Jēkabpilī gatavojas simtgades Dziesmu svētkiem 1 komentāri
 
Kultūra

Reportāža: Kā Jēkabpilī gatavojas simtgades Dziesmu svētkiem

 
Publicitātes foto

SIMTGADI GAIDOT/JĒKABPIL

Sanākam, sadziedam, sasadancojam!

Sagaidot XXVI Vispārējos latviešu dziesmu un XVI deju svētkus, jēkabpilieši jau 26. maijā pulcēsies uz saviem mazajiem dziesmu un deju svētkiem - Krustpils brīvdabas estrādē, kur piekto gadu pēc kārtas norisināsies jau par tradīciju kļuvušais dižkoncerts Sanākam, sadziedam, sasadancojam!.

DIŽKONCERTS ir izskanējis, un kolektīvu vadītāji var būt gandarīti. Attēlā: deju kolektīva Krustpilietis vadītājs Kārlis Krūmiņš (no kreisās), deju kolektīvu Delveri, Delverēni un Kaurenieši vadītāja Ingrīda Feldmane, koru Unda un Ritums diriģente Sandra Bondare, deju kolektīva Krustpilietis koncertmeistare Ilze Samule, senioru kora Atvasara diriģente Skaidrīte Pugača, kora Triole diriģente Santa Kasparsone un Jēkabpils pamatskolas 1.-4. klašu kora diriģente Maija Kondrāte (2016). Plašāku sarunu ar Krustpils senioru deju kolektīva Krustpilietis ilggadējo vadītāju Kārli Krūmiņu, kura pirmie dziesmu svētki bija Staburaga estrādē un kurš kopš 1966. gada ir piedalījies visos Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos, izņemot vienus, kad bija dienestā padomju armijā, lasiet jaunnedēļ, Neatkarīgās 17. aprīļa numurā. Viņš atcerēsies, kur meklējami pirmsākumi paša interesei par deju, dalīsies pieredzētajā dziesmu svētkos Rīgā, kā arī atklās, kā jau 28 gadus viņam izdodas saturēt kopā savus krustpiliešus / Publicitātes foto

Šogad dižkoncerts, kas jau kļuvis par neatņemamu Jēkabpils kultūras dzīves sastāvdaļu, notiks XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku un Latvijas simtgades zīmē, tāpēc Jēkabpils pilsētas un tuvējo novadu amatierkolektīvi šobrīd aktīvi pilnveido katrs savu repertuāru, lai, satiekoties ar saviem skatītājiem, spētu sniegt viņiem pozitīvas emocijas.

MAZIE DZIESMU SVĒTKI. Dižkoncerts, kas katru gadu notiek maijā - Jēkabpilī, Krustpils brīvdabas estrādē -, visus pilsētas un tuvāko novadu amatierkolektīvus pulcē vienotā dziesmā un dejā, un tas jau kļuvis par neatņemamu Jēkabpils kultūras dzīves sastāvdaļu. Jēkabpils pilsētas pašvaldības Kultūras pārvaldes direktore Inta Ūbele sola, ka šī tradīcija tiks turpināta, jo tā patīk gan kolektīviem, gan sniedz prieku skatītājiem / Publicitātes foto

Kā ierasts, pirms dižkoncerta norisināsies svētku gājiens, kas pulksten 17.30 no Kena parka dosies uz Krustpils saliņu. Koncerta sākums Krustpils brīvdabas estrādē - pulksten 18.

«Pagājušogad mūsu ikgadējais dižkoncerts notika mazliet citā formātā, jo gatavošanās posmā Latvijas simtgadei un XXVI Vispārējiem latviešu dziesmu un XVI deju svētkiem Latvijas Nacionālais kultūras centrs, sadarbojoties ar Latvijas novadu pašvaldībām, 2017. gada vasarā Latvijā organizēja vairākus Noslēguma koncerta ieskaņas (modelēšanas) koncertus, un 10. jūnijā tāds notika arī Krustpils brīvdabas estrādē,» atgādina Jēkabpils Kultūras pārvaldes direktore, dziesmu un deju svētku koordinatore Jēkabpilī Inta Ūbele. Un tas nozīmē, ka tie, kuriem neizdevās iegādāties biļetes uz XXVI Vispārējiem latviešu dziesmu un XVI deju svētkiem, nelielu daļiņu no dziesmu svētku atmosfēras pērnvasar Jēkabpilī jau ir izbaudījuši.

Publicitātes foto

Ieskaņas koncerts Jēkabpilī pulcēja vairāk nekā 1500 dalībnieku - jauktos, sieviešu un vīru korus no Zemgales, Latgales un Vidzemes reģioniem, kas virsdiriģentu vadībā atskaņoja visu Noslēguma koncerta Zvaigžņu ceļā repertuāru.

***

Dziesmusvētki ir pašapziņas jautājums

Jēkabpils pilsētas pašvaldības Kultūras pārvaldes direktore Inta Ūbele un direktores vietnieces p. i. Liene Lamba ir vienisprātis: dziesmu svētki latviešiem ir ļoti īpašs notikums. Jo tas ir laiks, kad ieejam citā sakrālā laikā - tā ir pilnīgi cita atmosfēra, pilnīgi citas emocijas un ļoti īpaša kopības izjūta.

XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku koordinatorei Jēkabpilī Intai Ūbelei, esot Jēkabpils pilsētas pašvaldības Kultūras pārvaldes direktores amatā - jau devīto gadu -, šie būs jau otrie dziesmu svētki, kad jāorganizē, jāplāno un finansiāli un emocionāli jāatbalsta savas pilsētas kolektīvi, reizē jāuztur visciešākā saikne ar šo svētku organizatoriem un kolēģiem visā Latvijā. Un šajā brīdī viņa ļoti labus vārdus velta Latvijas Nacionālā kultūras centra darbiniekiem un organizatoriem, dziesmu un deju svētku izpilddirektorei Evai Juhņēvičai - par pieejamību, atvērtību un brālību, kopā veiksmīgi risinot dažādus organizatoriskos un stratēģiskos jautājumus. «Šāda sadarbība ļoti iedvesmo,» uzsver Inta Ūbele, un Liene Lamba viņai nevar nepiekrist. «Tā ir ļoti liela drošības sajūta, ka mēs visi esam vienā lielā komandā, ka mēs visi ejam uz vienu mērķi - lai šos dziesmu un deju svētkus, kas notiks Latvijas simtgades zīmē, kas nav mazsvarīgi, mēs varētu aizvadīt godam.»

Nopietna atbildības izjūta

«Man šie būs pirmie dziesmu svētki, un tāpēc manī ir ļoti daudz emociju,» priecīgi saka Jēkabpils pilsētas pašvaldības Kultūras pārvaldes direktores vietnieces p. i. Liene Lamba, uzsverot, ka galvenokārt ir liela apņēmība un nopietna atbildības sajūta savu darbu izdarīt labi, kā arī piedzīvot to, par ko visi stāsta, - kā tas ir, tur būt...

Liene stāsta, ka viņa nav varējusi izvēlēties starp kultūru un sportu, ilgu laiku gan dejojot tautas dejas Krustpils kultūras nama jauniešu deju kolektīvā Pastalnieki, gan nodarbojoties ar peldēšanu, līdz dzīve ievirzījusi administratīvā darbā. «Šeit strādāju trīs gadus, bet līdz tam man bija grūti iedomāties, ka kādreiz būšu daļa no dziesmu svētku komandas. Jā, protams, tā ir patīkama atziņa,» neslēpj Liene Lamba. Protams, svētku laikā viņa būs Rīgā, jo, kā zināms, šogad liela uzmanība tiks pievērsta drošībai, un tā ir arī organizatoru atbildība. «Dziesmu svētki visiem ir īpašs laiks, bet organizatoriem - arī ļoti atbildīgs. Mums 24/7 jābūt gataviem ievērot visus noteikumus un risināt jebkuru problēmu. Jā, mums ir iespēja vienā koncertā būt arī skatītāju rindās, bet, ja darbs sauks, varbūt nesanāks to noskatīties līdz galam,» saka Liene Lamba, tomēr paužot cerību, ka katrs būs savā vietā, zinās savu uzdevumu un ka viss ritēs savu gaitu bez starpgadījumiem.

KO IELIEKAM PŪRALĀDĒ. «Dziesmu svētki ir tikai tā brīža notikums, kas notiek ik pa pieciem gadiem, bet to, kas notiek šajā starpposmā, mēs ieliekam savas valsts pūralādē. Un tā ir mūsu identitāte, tās ir mūsu tradīcijas, un šo nemateriālo kultūras mantojumu citādi nevar saglabāt, kā tikai to darot,» uzskata Jēkabpils pilsētas pašvaldības Kultūras pārvaldes direktore Inta Ūbele (no kreisās). Direktores vietnieces p. i. Lienei Lambai šie būs pirmie dziesmu svētki, un viņa apzinās: tas visiem ir īpašs laiks, bet organizatoriem - arī ļoti atbildīgs. «Mums 24/7 jābūt gataviem ievērot visus noteikumus un risināt jebkuru problēmu» / F64

Mammītes darināts vainadziņš

Dzīvojot dziesmu svētku gaidās, Inta Ūbele labprāt atgriežas bērnības atmiņās un izstāsta, ka, mācoties Dunavas pamatskolā, viņai ļoti patika dejot. «Es atceros mazo skatuvīti, uz kuras notika mēģinājumi. Mammas šuva tērpus, darināja rotas, pina vainadziņus. Man līdz pat šai dienai mājās glabājas mammītes darināts vainadziņš, ar pērlītēm izšūts. Kāpēc es to stāstu? Tāpēc, ka domāju: ja mēs katrs dotos emocionālā ceļojumā savās atmiņās, ikviens noteikti atrastu kādu stāstu, kā esam bijuši saistīti ar latvisko tradīciju kopšanu,» saka Inta Ūbele, piebilstot, ka tās ir arī viņas pašas iekšējās vērtības, par kurām sen nebija domājusi, bet Neatkarīgās ciemošanās Jēkabpilī tās atkal uzjundīja. «Un šīs sajūtas ir patīkamas,» smaidot piebilst Jēkabpils pilsētas pašvaldības Kultūras pārvaldes direktore.

Taujāta, kāpēc viņa vairs nedejo, Inta Ūbele atteic: «Es varbūt kādreiz to darīšu! Es visu laiku par to domāju, jo - es gribētu to darīt. Jūs man uzdevāt provokatorisku jautājumu, kādu man neviens nebija uzdevis, bet - es tiešām ik pa laikam apsveru šo iespēju,» viņa vaļsirdīgi atzīstas.

Nācijas identitātes kods

«Lai cik dārgi izmaksātu dziesmu svētki, tie tomēr ir ļoti unikāls notikums,» saka Inta Ūbele, uzsverot, ka mēs nedrīkstam aizmirst šo svētku virsuzdevumu - ka tas ir mūsu nācijas identitātes kods. «Dziesmu svētki ir tikai tā brīža notikums, kas notiek ik pa pieciem gadiem, bet to, kas notiek šajā starpposmā, mēs ieliekam savas valsts pūralādē. Un tā ir mūsu identitāte, tās ir mūsu tradīcijas, tie ir dzimtu stāsti, kur vecmāmiņas auž svārkus, kur dēli, meitas un mazbērni dzied koros un dejo. Un šo nemateriālo kultūras mantojumu citādi nevar saglabāt, kā tikai to darot,» uzskata Inta Ūbele. «Patiesībā tā ir ārkārtīgi liela mūsu nācijas bagātība, un, manuprāt, šo svētku lielā nozīme ir tā, ka tie dod mums iespēju ik pa laikam apzināties savu latvietību, celt godā savu valodu, kultūru, tradīcijas. Turklāt tas ir brīdis, kad mēs visi vienojamies. Mēs, latvieši, protams, varam vienoties arī par jebko citu, jo esam diezgan naski, vienojoties arī uz negācijām, bet dziesmu svētki ir viena no iespējām vienoties mūsu nācijai kam ļoti būtiskam, un tas ir mūsu pašapziņas jautājums.»

Inta Ūbele uzskata, ka ne velti simtgades dziesmu un deju svētku galvenās vērtības būs cieņa, kopība un tagadnīgums. «Jo svarīga ir gan cieņa pret tradīciju un citam pret citu, gan kopā būšana un mijiedarbība citam ar citu ne tikai koncertu laikā, bet arī tiem gatavojoties, gan tagadnīgums - tradīciju uzturēšana un nodošana tālāk nākamajām paaudzēm,» saka Inta Ūbele, vēlreiz uzsverot, ka savu nemateriālo mantojumu mēs varam uzturēt un nodot tālāk tikai darbībā. Un dziesmu svētki ir kulminācija, kur to visu var ieraudzīt pilnā krāšņumā.

***

Gandrīz 500 dalībnieku

No Jēkabpils pilsētas XXVI Vispārējos latviešu dziesmu un XVI deju svētkos piedalīsies gandrīz 500 dalībnieku. Kopā tie ir 20 kolektīvi, tostarp seši mazākumtautību kolektīvi, informē Jēkabpils Kultūras pārvaldes direktore, dziesmu un deju svētku koordinatore Jēkabpilī Inta Ūbele.

Jēkabpils pilsētas pašvaldības šā gada budžetā kopējā izdevumu tāme XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku dalībnieku dalībai ir 131 133 eiro. Šajā summā iekļauts valsts finansējums un pašvaldības finansējums, kas ir 95 790 eiro.

«Tērpos vien esam ieguldījuši teju 55 tūkstošus eiro, kas tika sadalīti trīs gadu programmā - lai pašvaldības budžetam dziesmu svētku gadā nebūtu pārāk liels slogs. Mēs atjaunojām un šuvām jaunus tērpus, darinājām aksesuārus un rotas,» stāsta Inta Ūbele, uzsverot, ka pašvaldības uzdevums un reizē gods ir rūpēties par to, lai Jēkabpils kolektīvi šajos svētkos ne tikai izskatītos, bet arī justos labi - lai būtu nodrošināti gan ar savu transportu, gan ērtu naktsmītni, gan labu ēdināšanu.

Zināms, ka Jēkabpils kolektīvi dziesmu svētku laikā mitināsies Rīgas 60. vidusskolā Purvciemā. «Tur dzīvojām arī iepriekšējos dziesmu svētkos, un mums jau izveidojusies ļoti laba sadarbība. Šogad, tiekoties ar skolas administrāciju un vadību, sapratām, ka viņi priecājas, ka atkal būsim pie viņiem, jo viņi bija apmierināti ar to, kā uzvedāmies un kādā stāvoklī atstājām skolu pagājušajā reizē. Arī mēs priecājamies, ka braucam uz jau pazīstamu vietu, kur mūs gaida,» stāsta dziesmu un deju svētku koordinatore Jēkabpilī Inta Ūbele.

***

JĒKABPILS KOLEKTĪVI XXVI VISPĀRĒJOS LATVIEŠU DZIESMU UN XVI DEJU SVĒTKOS

KORI:

• Krustpils kultūras nama jauktais koris Noskaņa

Tas izveidojās 1994./1995. gada pašdarbības sezonas sākumā uz Jēkabpils rajona Skolotāju kora bāzes diriģenta Jāņa Grigaļa vadībā, kurš joprojām ir kora patrons. No 1999. gada kora diriģente bija Ligindra Veide, bet no 2006. gada to vada Ilze Bērziņa, kormeistare - Iveta Bērziņa

• Krustpils kultūras nama senioru jauktais koris Atvasara

Krustpils kultūras nama senioru jauktais koris Atvasara / Publicitātes foto

Visu pastāvēšanas laiku kopš 1994. gada kora diriģente ir Skaidrīte Pugača, un viņas vadībā koris no dziedoša amatierkolektīva izaudzis līdz vienam no labākajiem senioru koriem Latvijā. Savās rindās pulcējot ap 40 dziedošu senioru, tas ir viens lielākajiem koriem Jēkabpils rajonā

• Jēkabpils Tautas nama sieviešu koris Unda

Dibināts 2007. gada oktobrī. Tajā dzied vairāk nekā 30 dāmu un vienmēr gaidīta ir vēl kāda dziesmu mīloša koriste. Kora vadītāja ir Sandra Bondare, koncertmeistare Antra Korņejeva (kopš 2010. gada)

• Jēkabpils Valsts ģimnāzijas jauniešu koris Ritums

Korī dzied vairāk nekā 50 jauniešu, ģimnāzijas burvīgākās meitenes un zēni. Kora vadītāja ir skolotāja Sandra Bondare, kura vienmēr spēj iedvesmot burties cauri nošu lapām. Katrs mēģinājums ir pilns atkalredzēšanās prieka un, protams, cītīga darba

DEJU KOLEKTĪVI:

Krustpils kultūras nama jauniešu deju kolektīvs Delveri / Publicitātes foto

• Krustpils kultūras nama senioru deju kolektīvs Krustpilietis

Krustpilietis savus pastāvēšanas gadus skaita no 1987. gada, un tā pirmsākumos to vadīja Lita Krūmiņa, vēlāk Inese Lazdāne, Agrita Vidže un Gaida Venta. Šobrīd kolektīvu vada Kārlis Krūmiņš, kura dejotāja stāžs ir vairāk nekā 45 gadi

• Krustpils kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs Kreicburga

Kolektīvs darbojas kopš 2001. gada, un viņu pirmā lielā uzstāšanās notika vērienīgajā sarīkojumā Rīgai 800. Vadītājas Aijas Rūlietes kolektīva snieguma kvalitāti raksturo piedalīšanās III Eiropas Starptautiskajā folkloras festivālā Sokolov - Podļaski pilsētā Polijā 2004. gadā, kur, uzstājoties ar kapelu Kreicburgas ziķeri, tika iegūts Grand Prix

• Krustpils kultūras nama jauniešu deju kolektīvs Delveri

Kolektīvs izveidots 2000. gadā, vadītāja Ingrīda Feldmane, koncertmeistare Ilze Korsaka. Lai arī kolektīvs pamazām nomainījis dejotāju rindas, dejas ritmā joprojām lec arī ar pieredzi bagātie delverpuiši un delvermeitas, kuri ar dejas vīrusu aplipina arvien jaunus dejotājus

Krustpils kultūras nama senioru deju kolektīva Krustpilietis dalībnieki / Publicitātes foto

• Jēkabpils Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs Sadancis

Pirmsākumā kolektīvu vadīja Una Stakle, bet kopš 1999. gada kolektīva vadītāja ir Inese Lazdāne. Kolektīvs savas pastāvēšanas laikā ir piedalījies visos Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos Rīgā

• Jēkabpils pilsētas Bērnu un jauniešu centra jauniešu deju kolektīvs Delverēni

Sākotnēji Delverēni bija domāta kā studija Delveriem, kur skolēni varētu gatavoties un pēc skolas beigšanas pāriet dejot Delveros, bet laika gaitā dejotāji pierādīja, ka spēj būt patstāvīgs kolektīvs. Nu tam ir jau 11 gadu, un to vada Ingrīda Feldmane

• Jēkabpils pilsētas Valsts ģimnāzijas jauniešu deju kolektīvs Kauranieši

Kauranieši ģimnāzijā ir jau daudzus gadus, savulaik vienlaikus darbojās pat trīs kolektīvu sastāvi. Kopā ar vadītāju Ingrīdu Feldmani dejotāji ir pārvarējuši daudzus pārbaudījumus, risinājuši problēmas un, neskatoties uz to, reizi no reizes aizdejojuši līdz lielajiem deju svētkiem Rīgā

PŪTĒJU ORĶESTRI:

• Jēkabpils Valsts ģimnāzijas pūtēju orķestris Vitamīns

«Mēs esam jautrākais, foršākais, jaukākais un visādi citādi labākais orķestris ar nosaukumu Vitamīns,» saka atraktīvie orķestra dalībnieki, ģimnāzijas 7.-12. klašu audzēkņi. Viņu bīdītājs, stūmējs, mācītājs, diriģents un reizē draugs ir skolotājs Harijs Zdanovskis

• Krustpils kultūras nama pūtēju orķestris Krustpils

Orķestris dibināts 2009. gadā uz Jēkabpils 2. vidusskolas pūtēju orķestra bāzes, un tajā spēlē bijušie absolventi un skolēni. Viņi katru gadu uzstājas Jēkabpils pilsētas svētkos, Lāčplēša dienai veltītajos sarīkojumos, kā arī LR neatkarības pasludināšanas pasākumos. Vadītājs - Aleksandrs Piļščikovs

FOLKLORAS KOPA:

• Krustpils kultūras nama folkloras kopa Rati

Savu darbību sākusi 2010. gada oktobrī, savā pirmajā uznācienā Mārtiņdienā ar dziesmām un dančiem ielīksmojot Jēkabpils pensionārus. Rati ar grožu turētāju un kopas vadītāju Aīdu Bikaunieci priekšgalā pulcē pārsvarā vidējās paaudzes folkloras cienītājus, kuri gan spēlē tradicionālos mūzikas instrumentus, gan labprāt piedalās dančos, bet jo īpaši sparīgi dzied

MŪZIKAS KAPELA:

• Jēkabpils Tautas nama tautas mūzikas kapela Kreicburgas ziķeri

Kreicburgas ziķeri muzicē kopš 1986. gada un ir neatņemama pilsētas kultūras dzīves daļa. Kapelas dalībnieki: vadītājs Aivars Pugačs (akordeons, vokāls), Gunārs Nažinskis (vijole), Harijs Zdanovskis (sitamie instrumenti, trompete, vokāls) un Aigars Godiņš (ģitāra, vokāls)

MAZĀKUMTAUTĪBU KOLEKTĪVI:

Jēkabpils krievu biedrības Rodņik deju kolektīvs / Publicitātes foto

• Jēkabpils poļu biedrības Rodacy folkloras kopa Zgoda

Biedrības Rodacy, kas reģistrēta 2006. gadā, mērķis ir saglabāt poļu valodu, tradīcijas, kristīgās vērtības, strādāt ar bērniem un vecāko paaudzi, integrēties latviešu sabiedrībā, kā arī uzturēt sakarus ar tautiešiem Polijā. Vadītāja - Iveta Bērziņa

• Jēkabpils baltkrievu biedrības Spatkanne ansamblis Zaviruha

Biedrība Spatkanne (tulkojumā - satikšanās) reģistrēta 2010. gadā, tajā aktīvi darbojas 20 cilvēki, ir izveidots ansamblis Zaviruha (tulkojumā - viesulis), ko vada Olga Pranoviča

• Krustpils kultūras nama krievu vokālais ansamblis Bariņa

Ansamblis dibināts 2000. gadā, vadītāja - Olena Agafonova. Lai arī dziedātājas sevi pozicionē kā krievu dziesmu izpildītājas, tiek dziedātas arī latviešu, latgaļu, ukraiņu, baltkrievu un poļu dziesmas, galvenais - lai tās būtu skaistas

• Poļu biedrības Rodacy deju kopa Rosa

Tā popularizē latviešu kultūru ārpus Latvijas robežām, koncertprogrammās iekļaujot latviešu tautas dejas un mūziku. Rodacy ceļ godā latviskās tradīcijas un meklē kopīgo poļu un latviešu kultūrā, svinot Mārtiņus, Miķeļdienu un Ziemassvētkus.

Vadītāja - Maija Vilka

• Jēkabpils krievu biedrības Rodņik deju kolektīvs

2000. gadā tika dibināta Jēkabpils krievu biedrība Rodņik, un šīs sabiedriskās organizācijas galvenais uzdevums ir kultūras mantojuma un tautas tradīciju saglabāšana. Deju kolektīva vadītāja ir Diana Rodionova

• Ukraiņu kultūrizglītojošās biedrības ansamblis Javir

Jēkabpils ukraiņu kultūrizglītojošā biedrība Javir dibināta 2004. gada maijā, un tajā tika izveidots dziesmu ansamblis Javir, kas koncertā uzstājās jau tā paša gada novembrī. Ansambļa vadītājs - Aleksandrs Ļubenko





Komentāri [1]
#
čiuls 11.aprīlis 2018 8:25 atbildēt
čangaļiem vispirms latviski jāiemācās
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers