Ieguldot kopumā 6,4 miljonus eiro, tostarp 4,6 miljonus eiro no Eiropas Savienības fonda (ERAF), līdz 2020. gada 21. martam plānots atjaunot un attīstīt sešus valsts nozīmes kultūras pieminekļus populārākajā Latgales tūrisma maršruta lokā.
Šis ir viens no desmit kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai un attīstībai veltītiem projektiem, ko kūrē Kultūras ministrija. Tā mērķis ir: «Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus.» Kopējās izmaksas ir 6 454 208,16 eiro, tostarp ERAF - 4 695 000 eiro, nacionālais publiskais finansējums 1 134 411,76 eiro (valsts budžeta dotācija pašvaldībām 245 073,53 eiro un pašvaldību finansējums 584 338,23 eiro), informē Kultūras ministrijas pārstāve Inita Kabanova.
Viens no objektiem ir Preiļu muižas komplekss, kura otrās kārtas būvdarbiem paredzēts tērēt 599 872 eiro (no tiem 425 000 eiro ERAF finansējums, 18 750 valsts budžeta dotācija, 56 250 pašvaldības līdzfinansējums, 99 872 eiro publiskās neattiecināmās izmaksas). Par minēto summu tiks izgatavoti un uzstādīti pils ēkas logi un durvis, žāvētas un siltinātas ēkas ārsienas, atjaunotas sienas un ailas, siltināts jumts, veiktas mikrobioloģiskās analīzes, mūru žāvēšanas programmas un citi darbi, skaidro Preiļu novada domes pārstāve Maija Paegle, norādot, ka projekta īstenošanas termiņš ir 2019. gada 31. decembris.
Krāslavas pils Amatu mājā, kas izveidota bijušajā staļļu ēkā, par ES finansējumu - 425 000 eiro (pašvaldības piešķirtais, visticamāk, būs krietni lielāks) - taps ekspozīcija Pī vīna golda. Ap to sasēdīsies piecas tautības, kas dzīvo Krāslavā: latvieši, krievi, ebreji, poļi un baltkrievi, iekrāsojot to savā stilā un kultūras tradīcijās, teic Krāslavas novada domes pārstāve Inga Kavinska. Tāpat par šo naudu tiks sakārtota gleznotāja Valentīna Zlidņa piemiņas istaba. Nu rindas kārtībā gaidot galvenais objekts - pati pils ēka.
Ludzas pilsdrupās, kas saglabājušās no 14. gadsimta celtā Livonijas ordeņa atzara cietokšņa, paredzēts veikt konservāciju, lai saglabātu pilsdrupu tēlu un apjomu un pavērtu plašākas iespējas to izmantošanai.
Savukārt Daugavpils cietoksnī tiks atjaunots Inženierarsenāls, kas ir viena no šobrīd vēl tukšajām cietokšņa ēkām, un izveidots Daugavpils tehnikas un industriālā dizaina muzejs. Jaunais objekts piepulcēsies Marka Rotko mākslas centram, piedāvājot apmeklētājiem interesantu saturu.
Aglonas bazilikas tornī izveidos apskates vietu, paverot apmeklētājiem skatu uz Ciriša ezera ainavu. Bet bazilikas telpās tiks mainītas nekvalitatīvās logu konstrukcijas, kas pašlaik nenodrošina atbilstošu iekšējo klimatu un bojā bazilikas sienu krāsojumus.
Vēl restaurācijas darbi paredzēti Slutišķu vecticībnieku sādžā Daugavas lokos, saglabājot novadam tipisko arhitektūras pieminekli - vecticībnieku sētas celšanas tradīcijas, kam raksturīgi akmens pamati un kaķētu apaļbaļķu guļbūves baļķu apstrāde. Pēc restaurācijas sādžā paredzēts izveidot vecticībnieku kultūras mantojuma centru un radošās darbnīcas.
