KULTŪRA: Starptautiskajā grāmatu izstādē Minskā
 
JUBILEJAS REIZE. Minskas starptautiskā grāmatu izstāde norisinās greznā izstāžu centrā, kas iztālēm atgādina milzu margrietiņu. Ēka ir ērta un izstādēm parocīga, tajā ir daudz apgaismojuma ©Arno Jundze

Pagājušajā nedēļā Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā norisinājās 25. starptautiskā grāmatu izstāde. Latvijā un tās kaimiņvalstīs februāris un marts vispār ir tāds grāmatniecības mēnesis, tāpēc uz Baltkrievijā notiekošo bija iespējams paraudzīties salīdzinošā aspektā.

Diemžēl, noliekot blakus Ķīpsalā un Minskā vēroto, nekādi nav iespējams uzsist sev uz pleca un lepni teikt - Rīgas izstāde ir vērienīgāka. Tā noteikti nav. Ja Ķīpsalā no ārzemniekiem šogad bija pamanāma vien Maskavas izdevniecība Samokat, tad Minskā viss notika vairākus līmeņus augstāk - kā Eiropā. Neskaitīju viesu valstis, bet to tiešām bija daudz - fokusā Serbijas stenda plašā delegācija ar lielisko rakstnieku Goranu Petroviču priekšgalā. Viesu valstu stendi bija cits pie cita: Dienvidkoreja, Kazahstāna, ASV vēstniecība Baltkrievijā… Arī kultūras programma tika veidota ar vērienu. Diskusijas, apaļie galdi, mediju intervijas, tikšanās ar dažādu valstu pārstāvjiem. Ārēji aukstajā Minskas (mīnus 21, putenis) grāmatu izstādē gāja diezgan karsti. Starp citu, atklāšanā atšķirībā no Latvijas tika nolasīts prezidenta apsveikums un īsas uzrunas teica vairāki Baltkrievijas valdības ministri un augsta ranga amatpersonas.

LABI APMEKLĒTA. Daudz publikas - arī darba dienās. Baltkrievi dzīvi interesējas par grāmatām, izstādē nāca jauni un veci. Līdzīgi kā Rīgā grāmatas te nopērkamas par īpašām cenām / Arno Jundze

Tiekoties ar baltkrievu un arī citu bijušo PSRS republiku autoriem, nevarēja neredzēt, ka rakstnieki un dzejnieki ir izslāpuši pēc informācijas. Sarunas par to, kā notiek pie mums un kā notiek pie jums, bija svarīga brauciena daļa. Protams, ka neizpalika arī bez jautājumiem, kas, nenoliedzami, tika uzdoti televīzijas kanālos piedāvātās informācijas dēļ: krievu skolu jautājums, NATO un tamlīdzīgi, tomēr tie tika uzdoti ar labvēlīgu zinātkāri - lai noskaidrotu, kā ir patiesībā.

Aktīvu interesi par sadarbību izrādīja baltkrievu izdevēji un Baltkrievijas rakstnieku savienības kolēģi. Pirmie stāstīja par iespējām apmainīties ar dažādām publikācijām literatūras periodikā, taujāja par latviešu autoru darbiem. Diemžēl nācās konstatēt, ka, mainoties paaudzēm, mūžībā aizgājuši tulkotāji, kas prata baltkrievu un latviešu valodu. Kā jau Neatkarīgā rakstīja, izstādes stendos bija apskatāmas arī pāris 2017. gadā izdotas latviešu autoru grāmatas baltkrievu valodā - Aleksandra Čaka dzejas un latviešu tautas pasaku izlase bērniem. Pēdējā izstādes laikā piedzīvoja savus atvēršanas svētkus. Abas grāmatas baltkrievu valodā izdotas ar Latvijas Rakstnieku savienības programmu atbalstu.

Ļoti konstruktīva bija tikšanās rakstnieku savienībā. Ar Baltkrievijas rakstnieku savienības priekšsēdētāju Nikolaju Čergiņecu tika panākta vienošanās par sadarbības memoranda izstrādāšanu starp abu valstu rakstnieku savienībām. Darbs pie šī sadarbības dokumenta veidošanas ir sācies, cerot, ka tas ne tikai teorijā, bet arī praksē ļaus domāt par jaunu un perspektīvu tulkotāju piesaisti, autoru apmaiņas braucieniem un līdzdalību dažādos ideju forumos.

Vēsturiski attiecības starp baltkrievu un latviešu literatūru vislabāk ilustrē fotogrāfijas lieliskajā Jankas Kupalas muzejā Minskā. Tur goda vietā ir fotogrāfija ar diviem klasiķiem - Janku Kupalu un Raini. Starp citu, šis muzejs pērn ir atzīts par vienu no labākajiem Eiropā, un tā ir vieta, kas spēj mainīt iesīkstējušo ieskatu par literātu muzejiem kā putekļainu un garlaicīgu klasikas atrādīšanu. Kopumā Minskā aizvadītās dienas ļauj ar cerību raudzīties nākotnē. Sadarbības iespējas starp divu kaimiņvalstu literatūrām ir labas, un abu pušu interesēs ir tās attīstīt.