Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Kultūra

KULTŪRA: Lāčplēsis – Dons, Laimdota – Krievkalna

BRUŅINIEKA KĀVĒJS. Komponists Zigmars Liepiņš uzskata, ka tieši Dons ir atbilstošākais Lāčplēša lomai, dzejniece Māra Zālīte tam neiebilst © Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Pagājušajā nedēļā tika publiskots lomu sadalījums Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes rokoperas Lāčplēsis jaunajam iestudējumam, kas 8. novembrī notiks Arēnā Rīga. Galveno lomu tajā dziedās Dons.

Šis ir simbolisks gads - tiek atzīmēta valsts simtgade, aprit 30 gadu jubileja rokoperai Lāčplēsis un 130 gadu, kopš Andrejs Pumpurs sarakstīja šo eposu. Pirms pieciem gadiem producents Juris Millers jau reanimēja šo rokoperu, publikai tā tika atrādīta kādās padsmit izrādēs un izpelnījās gan sajūsmu, gan nopēlumu - it īpaši par pretrunīgi vērtēto lomu sadalījumu. Piemēram, Lāčplēša lomā bija Daumants Kalniņš (vai Juris Jope), Laimdota - joprojām daudziem nezināmā Anna KraujaČena, Koknesis - Miks Dukurs (vai Elvijs Bušs no Putnu balles), Līkcepure - maigā vokāla īpašnieks Juris Vizbulis utt. Šoreiz lomu sadalījums izskatās stipri pārdomātāks, lai gan sociālajos tīklos jau uzvirmojušas diskusijas, vai Dons piemērots Lāčplēša lomai - vizuāli varbūt ne pārāk, bet no vokālā viedokļa gana ģeldīgs. Pats galvenais - šoreiz rokopera izskanēs simfoniskā orķestra pavadījumā, kam pieplusosies aptuveni 1000 koristu dziedājums. Nāciju kopkorī iesaistīsies dziedātāji no dažādām valstīm un pat kontinentiem, no Amerikas līdz pat Austrālijai. «Varētu vēlreiz pārdomāt, vai tiešām vērts atkārtot [1988. gada rokoperas iestudējumu], bet aranžējums ar simfonisko orķestri varētu mainīt skanējumu - tas mani pārliecināja,» teica komponists Zigmars Liepiņš.

Viņš neslēpa, ka Dons jeb Artūrs Šingirejs bijusi tieši viņa izvēle (iepriekš tīmeklī tika sacelta brēka, ka no šīs lomas atstumts Daumants Kalniņš) - jāatgādina, ka 2009. gadā šis dziedātājs sevi spilgti apliecināja Zigmara muzikālajā drāmā Adata. Komponists arī atgādināja, ka šo 30 gadu laikā Lāčplēša dziedātāju sastāvu nākas mainīt arī objektīvu iemeslu dēļ - starp mums vairs nav Aivara Brīzes (Koknesis) un Nika Matvejeva (Dīterihs), veselības problēmu dēļ iepriekšējā līmenī diemžēl vairs nevar startēt Igo (Lāčplēsis). Taču daži 1988. gada tēli ir atgriezušies, piemēram, Līkcepure atkal būs Zigfrīds Muktupāvels, par jodiem piestrādās grupas Jumprava vīri, teicējs būs Jānis Skanis. Atradums varētu būt dziedošais ugunsdzēsējs Jānis Buķelis jeb Buks varenā vīra Kokneša lomā, ļoti piemērota Laimdotas tēlam būs sievišķīgā un simpātiskā Ginta Krievkalne. Tāpat kā 2013. gada rokoperas versijā, Kangars atkal būs Marts Kristiāns Kalniņš, Staburadze - Ieva Sutugova, bet Dīterihs - Atis Ieviņš, savukārt Ziemeļmeita šoreiz būs Ieva Kerēvica. Interesants būs roka pavadījumu nodrošinošais sastāvs: pie taustiņiem pats Zigmars, pie basa - vecmeistars Guntis Vecgailis, pie bungām - neskaitāmos projektos esošais Artis Orubs, bet ģitāra šoreiz uzticēta perspektīvajam Jānim Kalniņam, kurš savulaik iepazīts pēc aktīvas darbošanās blūza lauciņā.

Iestudējuma režisors šoreiz būs Viktors Runtulis. «[Lāčplēsī] nemainīsies neviena nots un neviens vārds, viss vienkārši tiks parādīts mūsdienīgā versijā,» viņš solīja. Par to gādās arī scenogrāfs Kristaps Skulte un video grafiku meistars Artis Dzērve. «Šis būs koncertuzvedums, kurā bāzi spēlēs simfoniskais orķestris un rokgrupa,» piebilda Viktors.

Dzejniece Māra Zālīte solījās uzmanīt, lai viņas sarakstītajā libretā netiktu mainīts ne vārds. «1988. gadā mēs bijām pliki un nabagi, ar vienu radio mikrofonu, bija tikai [Uģa] Rūķīša unikālie tērpi,» atminējās dzejniece. «Šī rokopera atstāja milzīgu iespaidu uz sabiedrību, un Lāčplēsis kļuva par Atmodas laika sastāvdaļu un arī veicinātāju.» Viņa atgādināja, ka tolaik nav nemaz bijis tik vienkārši šādu izrādi «dabūt cauri» vēl dvašojošo modro partijnieku rindām, tāpēc nācies laikus nodrošināties ar masu mediju atbalstu un uzsākt biļešu tirdzniecību, lai pēc tam vairs nebūtu iespējams atteikt tās nopirkušajiem aptuveni 160 000 cilvēku redzēt šo rokoperu. Tas izdevies. «Mūsu Lāčplēša spēks nav milzu augumā un platos plecos, jo ne jau fiziskas cīņas viņam šodien ir jāizcīna. Lāčplēša spēks ir ausīs. Viņš dzird savu tēvzemi. Tas ir garīgs spēks - dzirdēt. Sajust, apzināties, ticēt, zināt, saprast. Būt sasaistē ar savu zemi. Lāčplēsim ir absolūtā dzimtenes dzirde. Viņa pretiniekiem vajadzīgs kurls Lāčplēsis. Šajā ziņā Kangaram taisnība - kad Lāčplēsis būs kurls pret tēvzemi, nejūtošs, nezinošs, nemīlošs, neticošs, viņš būs uzvarams. Ceru, ka tā nekad nenotiks,» pauda Māra Zālīte.