Kultūra: Maksims Busels. Par talantu, kas iedvesmo Komentēt
 
Kultūra

Maksims Busels. Par talantu, kas iedvesmo

 
LĪDZ SIRDS DZIĻUMIEM. Stāsts, ko uz Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra skatuves izspēlē aktieris Maksims Busels un pianists Uldis Marhilevičs, ir neprātīgs, bet skaists. Tas aizkustina līdz sirds dziļumiem / Foto: Didzis GRODZS

«Šis darbs man izrādījies liktenīgs – monologu no itāļu rakstnieka Alesandro Bariko sacerējuma ar nosaukumu Novecento, kas tulkojumā no itāļu valodas nozīmē Tūkstoš deviņsimtais jeb Divdesmitais gadsimts, es gribēju sagatavot jau tad, kad stājos uz aktieriem. Bet sapratu, ka vēl neesmu tam gatavs, nebija pārliecības, ka es to varu,» atklāj Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktieris Maksims Busels.

Nu viņš to var un dara to izcili. Kopā ar pianistu Uldi Marhileviču viņš ļoti jūtīgi, smalki un aizkustinoši stāsta romantisku, mazliet skumju, bet reizē unikālu un iedvesmojošu stāstu, kas sarakstīts 1994. gadā - par puiku vārdā Tūkstošdeviņsimtais, kuru kā zīdaini atrada citronu kastē uz kuģa Virdžīnija un kurš kļuva par izcilu pianistu, lai gan spēlēt viņu neviens nebija mācījis. Viņš ne reizi nebija izkāpis krastā, bet nodzīvoja ceļojumiem un piedzīvojumiem piepildītu dzīvi: viņa mūzikā skanēja Parīze un Londona, Āfrika un Arktika. Viņš apbūra klausītājus un uzbūra savas vēlmes, un viņš aizgāja kopā ar savu pasauli, kas bija kuģis, taču leģenda - tā palika. Režisora Sergeja Golomazova iestudējums 1900. Leģenda par pianistu Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī šomēnes būs skatāms vien 18. decembrī, un uz to visas biļetes jau pārdotas. Biļešu vairs nav arī uz 2. un 24. janvāra izrādēm, bet pēc skatītāju lūguma teātris nākamajā mēnesī ieplānojis vēl trīs izrādes: 15., 22. un 29. janvārī.

Skatītāju sēdvietas, kopumā tikai 130, šajā izrādē ir iekārtotas tieši uz skatuves piecās rindās, no kurām pirmās trīs ir uz kustīgas platformas un tās brīžam griežas kā lēns karuselis, bet milzu iluminatorā skalojas ūdens, uzburot kuģa atmosfēru - lai skatītāji kopā Stāstnieku un Pianistu varētu doties neaizmirstamā muzikālā kruīzā pa okeānu.

«Mūzika neeksistēja, kad viņš nespēlēja, mūzika izgaisa, kad viņš aizgāja no klavierēm,» - šos vārdus izrādē saka Maksima Busela Stāstnieks. Bet viņš pats saka: «Šis stāsts ir par cilvēku, kurš citiem dāvāja prieku. Par talantu, kas iedvesmoja. Šī stāsta autors aicina mūs mīlēt pasauli, ticēt skaistajam, ticēt brīnumam. Jo Tūkstošdeviņsimtais bija brīnums, kas tika dāvāts pasaulei, un caur viņu mēs tiekam aicināti paplašināt savu horizontu un noticēt, ka nereālais var būt reāls.»

Šis stāsts, kas ir gandrīz pasaka, vairākkārt iestudēts Itālijā, Sanmarīno, Francijā un citās Eiropas valstīs. Rīgā šo sirdi plosošo stāstu pirmoreiz iestudēja režisors Dmitrijs Petrenko - ar nosaukumu Novecento 2016. gadā Spīķeru koncertzālē, kur pianista lomu atveidoja Vestards Šimkus, bet stāstnieka lomā iejutās Kristaps Ķeselis (latviešu versijā) un Maksims Busels (krievu valodā). Iestudējums Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī nav nedz atkārtojums, nedz Dmitrija Petrenko projekta rekonstrukcija, bet pilnīgi jauna izrāde ar jaunu radošo komandu.

Kāpēc to būtu vērts redzēt? Maksims Busels uzskata: pirmkārt, Ulda Marhileviča radītās un izpildītās mūzikas dēļ, kas rada neatkārtojamu atmosfēru un aizrauj elpu, un, otrkārt, paša stāsta dēļ, kas ir neiedomājami romantisks. Taujāts, vai arī pats ir romantiķis, aktieris vaļsirdīgi atzīstas: «Oi, jā!»



Komentāri [0]
Nav pievienots neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers