Ceturtdiena, 23.novembris
Kultūra | 14.novembris, 7:12
Līga Rušeniece

APRITĒ: Par un ap mītisko "Pūt, vējiņi!"

Ceturtdien, 16. novembrī, koncertzālē Lielais dzintars Liepājā notiks projekta Latvijas gredzens otrais koncerts, un šoreiz tajā galvenā loma tiek atvēlēta Kurzemei.

Lielkoncerta Pūt, vējiņi! saturs veidojas ap tautas dziesmas Pūt, vējiņi! garīgo un melodisko telpu, programmā paredzot vietu gan tradicionālajai mūzikai ar tās arhetipisko emociju, gan oriģinālmūzikai, kura uztur, attīsta un nes tālāk tās zīmes un kodus, kas ietverti mūsu tautas mūzikas dziļākajos slāņos. Koncertā Pūt, vējiņi! piedalās Latvijas Radio koris, Valsts Akadēmiskais koris Latvija, Liepājas simfoniskais orķestris, pianists Vestards Šimkus, koklētāja Laima Jansone, etnomuzikologs Oskars Patjanko, etnogrāfiskie ansambļi Saucējas un Suitu sievas, aktieris Kaspars Znotiņš, kā arī dūdinieki - Māris Jēkabsons, Ieva Nīmane, Eduards Klints, Kārlis Alberts Klints, Nils Jumītis.

«Pūt, vējiņi! ir tautas sirdsapziņa, tas ir fenomens, kas caur lībisko ietiecies kurzemnieciskajā, iepūšot latviskuma būtību Latvijā un caur to visā pasaulē. Tas ir fenomens, kas nekad nav varēts izskaidrot, bet Latviju un latviešus saliedējis cauri gadu simtiem, vēstures lokiem un likteņa pārbaudījumiem. Šajā koncertā viss repertuārs ir saistīts ap Pūt, vējiņi! stāstu, dalībniekiem ir saistība ar Kurzemi - vai nu dzimuši šajā novadā, vai nu daudz tajā strādājuši...» stāsta lielkoncerta mākslinieciskais vadītājs un diriģents Māris Sirmais. Diriģents atzīst - kad viņam piedāvāts veidot projekta Latvijas gredzens daļu, kas veltīta Kurzemei, viņa pirmais jautājums bijis - kāpēc viņam, Rīgā dzimušam un ar dzimtas saknēm Latgalē? «Var patriotiski pārliecināti vārīties savā sulā, bet kādreiz ir labi paaicināt kādu no malas, jo viņš var ieraudzīt nianses un detaļas, ko varbūt tas, kas vistiešāk piederīgs konkrētai vietai, neredz. Piemēram, līdzīgi kā režisors Kirils Serebreņņikovs, ebrejs no Krievijas, uztaisīja izcilu izrādi Raiņa sapņi, un esmu pārliecināts, ka neviens latvietis neko līdzīgu nespētu,» uzskata Māris Sirmais. «Kurzeme ir ļoti lepna un pašpietiekama, tā savā vēsturē un ekonomiskajā attīstībā vienmēr bijusi soli priekšā pārējai Latvijai, un pašapziņa kurzemniekiem ir ļoti izteikta. Un to var vēlēt visai Latvijai kopumā. Tik liels patriotisms, kāds piemīt kurzemniekiem, ir īpašs. Ne velti ir stereotips - lepnais kurzemnieks. Ir grūti iekarot viņu uzticību, bet, ja tas izdodas, tad tas ir patiesi un ilgstoši.»

Diriģents atzīst, ka viņam ilgus gadus ir saistība ar Kurzemi, nu jau tur viņam ir arī īpašums. «Kad sāku strādāt ar Talsu koriem, man bija sajūta, ka uz mani skatās piesardzīgi un distancēti, bet vēlāk es tur jutos ārkārtīgi labi, jo tik liela mīlestība, cieņa un atdeve, kādu es izbaudīju, darbojoties Talsu novadā, bija kas īpašs manā dzīvē. To pašu es varu teikt par Liepājas orķestri - kad aizbraucu strādāt uz Liepāju, man ir mājas sajūta. Šim orķestrim nepiemīt profesionāla augstprātība, tas ir ļoti darboties gribošs un atvērts, nāc tik ar savām idejām un pārliecību, un orķestra mūziķi ir gatavi tev iet līdzi.»

Lielkoncerta Pūt, vējiņi! turpmākās izrādes notiks 22. novembrī Jelgavas kultūras namā, 24. novembrī Latgales vēstniecībā Gors, 25. novembrī Vidzemes koncertzālē Cēsis. «Labi, ka Rīga ir izslēgta no šīs spēles. Rīga vēl arvien nevar uzbūvēt akustisko koncertzāli,» saka Māris Sirmais. Īpašu plānu valsts svētku svinēšanai 18. novembrī viņam nav, turklāt tajā dienā diriģentam būs jāstrādā - daļa no iepriekšminētā koncerta tiks atskaņota Nacionālajā teātrī valsts svētku koncertā. «Nesen lasīju - kāds izteica cerību, lai valsts svētki notiktu bez salūta, jo tie taču nav ķīniešu Jaunais gads. Man patīk tā doma, jo svētki notiek iekšēji, tiem nevajag nekādas atrakcijas.».