Kultūra: Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla jubilejas gads Komentēt
 
Kultūra

Starptautiskā garīgās mūzikas festivāla jubilejas gads

 
INTERESANTA PROGRAMMA. Preses konferencē ar festivāla skaņdarbu autoriem un izpildītājiem iepazīstināja festivāla direktors Māris Ošlejs (no kreisās), mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais un viens no mūzikas autoriem – Gabriēls Džeksons / F64

Šis gads Valsts akadēmiskajam korim Latvija ir īpašs: tas atzīmē gan 75. jubileju, gan jau 20. gadu piedalās Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā. Tas šogad solās būt mākslinieciski īpaši daudzveidīgs: programmā tradicionāli paredzēta virkne jaundarbu, bet īpašais pasākuma viesis būs baroka stilizācijas meistars Svens Dāvids Sandstrēms, kura slaveno darbu Mesija koris Latvija atskaņos festivāla noslēguma koncertā.

Šis gads ir iezīmīgs arī ar to, ka festivāls tiek rīkots jau 20. gadu, bet attiecībā uz programmu šī reize nebūs izņēmums - tajā skanēs gan pazīstami darbi, gan arī 40 jauni lielformāta skaņdarbi, preses konferencē teica festivāla direktors Māris Ošlejs. Nav viegli izveidot saistošu un interesantu programmu, un reizēm pārņemot bažas par radošo ideju apsīkumu, apstāšanos attīstībā, kas ir visbriesmīgākais brīdis jebkuras radošas personības dzīvē, atzina pasākuma mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais. Par laimi, to nevarot attiecināt uz šā gada festivālu, un, gatavojoties tam, priecējot, ka radusies vesela virkne labu ideju un skaņdarbu. «Labākais, ka būs arī pavisam svaigi jaundarbi, nevis tādi, kas radušies pirms simt gadiem, bet kaut kādu iemeslu dēļ iegūluši plauktos. Esam arī atraduši darbus, kas pasaulē iet uz urrā, bet līdz Latvijai tie kaut kādu iemeslu dēļ nav nonākuši,» skaidroja M. Sirmais. Viena tāda pērle esot Maikla Tipeta oratorija Mūsu laika bērns, kas izskanēs festivāla noslēgumā Rīgas Domā. Izrādās, ka tā nav atskaņota ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. Tas esot dramatisks stāsts par ebreju zēnu (viņa lomā iemiesosies Olivers Kūsiks no Igaunijas), kas laimīgā kārtā izdzīvojis Otrā pasaules kara šausmās, bet zaudējis savu ģimeni un nu grib atriebt to. Fināls ir traģisks, jo arī viņš tiek nogalināts. Starp citu, M. Tipets savulaik pirms kara ļoti aizrāvies ar komunisma idejām, bet, saskaroties ar skarbo īstenību, sapratis, cik maldīgas tās bijušas. Noslēguma koncertu īpašu padarīs Oskara Pauliņa gaismas režija, kas spējot it kā ar vienkāršiem paņēmieniem atdzīvināt telpu.

Pirmo reizi festivālā būs dzirdams arī Svena Dāvida Sandstrēma opuss Mesija, kas pirmo reizi tika atskaņots 2009. gadā. To Georga Frīdriha Hendeļa jubilejas gadā pasūtījis vācu diriģents Helmuts Rillings, un skaņdarbam par pamatu ņemts librets, ko izmantojis Hendelis. Šajā darbā, kas ir teju pusotras stundas garš, sastopas Hendeļa un Sandstrēma mūzika, un pats komponists to nodēvējis par fotogrāfiju slīdrādi, atskatoties pagātnē. Slavenais skandināvu komponists būs festivāla viesis un ar savu klātbūtni pagodinās opusa Rīgas pirmatskaņojumu (Latvijā tas jau ir izskanējis Liepājā). Solisti būs Elīna Šimkus, Laura Teivāne, Staņislavs Ļeontjevs (no Pēterburgas), Rihars Millers.

Runājot par jaundarbiem, kas kora izpildījumā būs dzirdami Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā, tos sarakstījuši seši autori: Juris Ķeniņš, Renāte Stivriņa, Edgars Mākens, Juris Ābols, Irīna Rebhūna un Gabriēls Džeksons. Savulaik pasūtīts tikai viens, bet liels darbs, kas ne vienmēr attaisnojis uz to liktās cerības, un šobrīd festivāla rīkotāji apstājušies pie formāta: vairāki, bet nelieli tonāli atšķirīgi darbi, kas spētu uzrunāt atšķirīgas gaumes. «Šādi 15 minūšu darbi nereti ir dzīvotspējīgāki un pieprasītāki nekā gari skaņdarbi, kam tad jābūt ļoti lielam veiksmes stāstam, un spējīgi iziet ārpus viena festivāla rāmjiem,» uzskata M. Sirmais.

Katru gadu tiek pieaicināts arī kāds mūziķis, kas it kā izkrīt no festivāla rāmjiem. Iepriekš tas bijis, piemēram, Jānis Aišpurs, Goran Gora. Šie cilvēki mazliet provocē, jo spēj atļauties ko vairāk nekā akadēmiski izglītoti mūziķi. Šogad tāds «garainis, kas veicina vārīšanos», būs Edgars Mākens, kurš savulaik pilnīgi aizgājis no mūzikas projām un tagad atkal atgriezies un studē kompozīciju Mūzikas akadēmijā. Kā īpašs viesis pasākumā būs arī Šauļu profesionālais koris Polifonija, kas Sv. Pētera baznīcā atskaņos Baha un viņa laikabiedru mūziku.

***

Festivāla programma

18. augustā: Rīgas Sv. Pētera baznīcā plkst. 19 Šauļu profesionālā kora Polifonija koncerts (Bahs un viņa laikabiedri).

22. augustā: Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā plkst. 19. latviešu komponistu jaundarbi kora Latvija izpildījumā (diriģents Māris Sirmais).

24. augustā Rīgā, Lielajā aulā, plkst. 19 koris Latvija kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri atskaņos Svena Dāvida Sandstrēma skaņdarbu Mesija.

26. augustā Sv. Pētera baznīcā plkst. 19 koris Latvija un Liepājas Simfoniskais orķestris atskaņos Johana Sebastiana Baha Čakone un Fēliksa Medelszona 2. simfoniju Lobgesang (diriģents Adreass Mustonens, Igaunija).

31. augustā Rīgas Sv. Pētera baznīcā plkst. 19 koris Latvija ar afromerikāņu a cappella programmu (diriģents Jūdžins Rodžers, ASV).

2. septembrī Dagdas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcā plkst. 18 koris Latvija ar latviešu garīgās mūzikas koncertu.

7. septembrī Rīgas Domā plkst. 20 koris Latvija un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ar Maikla Tipeta oratoriju Mūsu laika bērns.



Komentāri [0]
Nav pievienots neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers