Apgāds Neputns laidis klajā mākslinieces Sigitas Daugules daiļradei veltītu albumu. Paprāvajā izdevumā aplūkojamas vairāk nekā 150 darbu reprodukcijas, kā arī visa tā nepieciešamā pamatinformācija – CV, izstādes, publikācijas par mākslinieci –, kas šādos izdevumos mēdz būt.
To, vai reprodukcijās gleznas šoreiz iegūst vai zaudē, šajā gadījumā spriediet paši, skatoties Sigitas Daugules devumu transformētu poligrāfijas formātā un salīdzinot ar iepriekš izstādē redzēto, šo rindu autoram uz papīra tās šķiet nedaudz samtainākas. Tomēr jebkurā gadījumā albuma priekšrocība ir tā, ka tas ir tepat blakus ērti paņemams grāmatplauktā, atšķirībā no reiz kaut kur skatītām gleznām, ja vien tās pēkšņi nekarājas pie sienas jūsu viesistabā. Arī par izdevumu prasītā cena - 20 eiro Neputna mājaslapā - uz kopējā fona ir ļoti demokrātiska. Īpaši, ja paskatās uz albuma apmēriem un salīdzina ar tā aptuvenajiem analogiem un tirāžām ārzemju grāmatnīcās un lielo muzeju grāmatu bodītēs.
Attēls no albuma Sigita Daugule. Neputns, Rīga, 2017
Labā ziņa ir arī tā, ka albuma skatāmajai daļai pievienoti teksti, kas savā ziņā met loku no akadēmisma uz ikdienas dzīvi. Pirmo nosacīti pārstāv Daces Lambergas raksts, bet otro visnotaļ dzīvā un dabiskā Laimas Slavas saruna ar Sigitu Dauguli. Starp garšīgiem čeburekiem un labu vīnu albuma teksta daļa visnotaļ mērķtiecīgi virzās mākslas un paveiktā virzienā. Sigitas Daugules atziņas un stāsts ir pietiekami interesanti, lai spētu ieintriģēt arī tos, kas no glezniecības nesaprot absolūti neko. Rezultātā šajā albumā lasītājs saņem ne vien vizuālo informāciju, bet arī visnotaļ dzīvelīgu mākslinieces vārdisko portretējumu, kas varētu atstāt savu iespaidu arī tad, ja Sigitas Daugules gleznas varbūt nemaz arī dzīvajā nav skatītas.
Esmu pārliecināts, ka jaunajam izdevumam vajadzētu būt pieejamam arī bibliotēku plauktos. Mūsdienās nevajadzētu kautrēties atzīt to, ka dzīvojam laikos, kad ne katram ir iespēja atbraukt uz Rīgu un ne katram ir laiks apmeklēt visas izstādes. Šādos apstākļos vecajam, labajam, nereti par mietpilsonisku ironiski dēvētajam albuma žanram patiesībā ir radies jauns virsuzdevums - lieliska iespēja popularizēt mūsdienu latviešu mākslas un mākslinieku sasniegumus. Ja vien tam tiks dota iespēja tikt laukā no galvaspilsētas.
