2.lapa
VIEDOKĻI
Par grāmatu e-pirātismu
Dace Judina, rakstniece, kuras grāmatas mēģina nelikumīgi piedāvāt internetā
«Tīmeklis pilns ar pirātiskām e-grāmatām. Simtiem un tūkstošiem. Gan sen jau mirušu, gan joprojām dzīvu autoru, kuru autortiesības ir spēkā ar visām no tā izrietošajām juridiskajām sekām. Bet - viņu grāmatas (nelegāli) atrodas tīmeklī, profesionāli ieskenētas, apstrādātas un izvietotas tā, lai «ikviens interesents» viegli un vienkārši bez maksas varētu lejuplādēt bez jebkādām palīgierīcēm - tam nevajag ne speciālas programmas, ne e-grāmatu lasītājus.
Likumsakarīgi rodas jautājums - KĀ un ar KURAS IESTĀDES atbalstu tās tur nokļuvušas? Vai tam nav zināms sakars ar agrākiem digitalizācijas projektiem un «nejauši noplūdušiem» datiem? Padomājiet paši - KĀ iespējams apstrādāt un palaist gaisā tūkstošiem pirātisku grāmatu (simtiem tūkstošu lappušu!) latviešu valodā, JA VIEN tas nenotiek, rūpīgi, organizēti un mērķtiecīgi visu digitalizējot? Turklāt - tas notiek jau gadiem. Gadiem!!! Rūpnieciskos apmēros, un ikreiz, kad «brašie robinhudi» kaut minimāli tiek paņemti pie dziesmas, visi krājumi masveidā un operatīvi tiek aizmigrēti uz citu serveri.
Diemžēl ir nācies dzirdēt absurdus, lai neteiktu - stulbus - iebildumus: «To var izdarīt jebkurš.» Patiešām - jebkurš? Parādiet man to «jebkuru», kurš, apzināti pārkāpdams Autortiesību likumu, skenēs un izvietos tīklā tūkstošiem reiz tūkstošiem lappušu!
Nē, tas NENOTIEK NEJAUŠI. Nejauši «jebkurš gribētājs» uz sava mājas skenerīša var pārskenēt un izvietot savā soctīklu kontā iepatikušos žurnāla rakstu vai bilžu kolekciju. Bet, lai pārskenētu, noformatētu un rūpnieciskos apjomos izvietotu simtiem un tūkstošiem grāmatu, ir nepieciešama speciāla tehnika - jaudīgi un automātiski skeneri, kas spēj skenēt lappusi no abām pusēm, to apgriežot un pārvietojot, datu apstrādes programmas, bet pats galvenais - zinoši speciālisti, tātad - cilvēkresursi. Respektīvi, tante Anna vai onkulis Frīdis Bauskas piektajā šķērsielā to nedara, jo viņiem nav ne zināšanu, ne iespēju.
Tajā pašā laikā - pajautājiet jebkuram (!) Latvijas rakstniekam, ko viņš domā par savu darbu nolaupīšanu (jo šis projekts būtībā nozīmē tieši to), un tas, ko dzirdēsiet atbildē, nebūs nekas saulains. Jo tas nozīmē - autordarba pārizdošanu (elektroniski) un izplatīšanu, apejot gan autoru, gan izdevēju, izdevīgi piesedzoties ar bezzobainiem likumiem (par saglabāšanu, par mācībām, par pētījumiem, par veselības traucējumiem - un, protams, tas viss par brīvu, obligātā piespiedu kārtā), ar neesošām juridiskajām sankcijām un ar lecīgu saukli «mēs gādājam, lai grāmatas visiem būtu pieejamas par brīvu!».
Taču te derētu mazliet aizdomāties salīdzinošās kategorijās - kādas ir vienas grāmatas izdošanas izmaksas pret ienākumiem (gan autoram, gan izdevējam) lielvalodu valstīs un pie mums. Bet grāmatā ieguldītais darbs, laiks un visi citi resursi identiski gan tur, gan te! Kaismīgie pirātu aizstāvji un nezinošie likumdevēji varētu papētīt reālos, nevis no izdevējdarbības attālinātu ļaužu sadzejotos ciparus. Varbūt tad jūsmīgie viedokļi mainīsies.
Tieši tas pats attiecas uz visnotaļ neskaidro likumprojektu, kas paredz visu izdoto autordarbu datņu bezmaksas «atdošanu uzglabāšanā» LNB. Nez vai jaunā likumprojekta virzītāji un sajūsminātie atbalstītāji ir dzirdējuši jēdzienus pirātisms, e-grāmatas, datu noplūšana un (grāmatu) slepena pārizdošana vai tā pati nelegālā izplatīšana tīmeklī bez maksas katram gribētājam? Visticamāk, ne.
Vai arī viņu pasaulē šādas parādības neeksistē?»
