Pirmdien preses konferencē tika publiskoti pretendenti uz Latvijas Literatūras gada balvu 2016 (LALIGABA). Tā šogad tiks pasniegta par labāko sniegumu dzejā, prozā, bērnu literatūrā un tulkošanā.
Kā jau ierasts, tika atklāts autors, kurš iegūs balvu par mūža ieguldījumu literatūrā. Tā šogad tiks pasniegta dzejniekam Uldim Bērziņam par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā un Latvijas kultūrvides un valodas bagātināšanā ar nozīmīgiem pasaules kultūrtekstiem. «Latviešu lasītājs var būt laimīgs, jo tieši Uldis Bērziņš ir parūpējies, precīzāk, nodrošinājis pasaules literatūras stūrakmeņu un pērļu pieejamību latviešu valodā, un, lasot dzejnieka atdzejojumus, vienmēr pavadījusi sajūta, kas līdzīga katarsei, jo Uldis Bērziņš mums paralēli pasaules literatūras unikalitātei licis noticēt latviešu valodas grodumam, skanīgumam un īpašam valdzinājumam,» uzsvēra žūrijas pārstāve, literatūrzinātniece Sandra Ratniece.
«Ar katru savu dzejnieka un tulkotāja artavu Uldis Bērziņš atvēris latviešu valodas iespēju debesis. Korāns, Bībele, Eddas dziesmas - šķiet, viņa ceļojumam pasaules un valodas laiktelpā nav robežu. Personificēta dzejas forma, iespēja novērtēt citas valodas un kultūras bagātības savā dzimtajā valodā, sakrālo tekstu tulkojumi mudina Uldi Bērziņu apbrīnot un iepazīt. Sasniedzis meistarības virsotnes, Uldis Bērziņš paliek uzticīgs strādnieks savā dzimtajā literatūrā,» piebilda žūrijas pārstāve, kultūras žurnāliste un literatūras projektu vadītāja Liega Piešiņa.
«Ulža Bērziņa vārdā nosauktais kontinents. Pārspīlējums? Nebūt ne - kā citādi lai nodēvē Ulža Bērziņa apmēram pusgadsimta laikā sadarīto. Ar ierasto bibliogrāfiju vai darbu uzskaitījumu šai gadījumā nav iespējams izlīdzēties, runa ir par ko plašāku - kultūrslāņiem vai kontinentiem. Rodas iespaids, ka Uldis Bērziņš visu mūžu raksta vienu gigantisku tekstu, ar katru jauntapušo dzejoli pievienodams tam klāt vēl kādu fragmentu, kas atkarots klusumam,» pasākumā, uzrunājot žurnālistus, sacīja žūrijas pārstāvis, rakstnieks un literatūrkritiķis Guntis Berelis.
Savukārt pats dzejnieks Uldis Bērziņš teica šādi: «Šī dižā augstā balva ir mazliet sasteigta. Patiesībai tuvāk un konkrēto autoru raksturojošāk būtu pasniegt tādu Parādnieka pakavu vai Pastariņa piekariņu, jo neizdarītais, nepaveiktais man ir savācies tik daudz, tik pamatīgā slānī, ka tiešām jau būtu kādas balvas cienīgs. Paldies dievam, no izdevniecībām es esmu vēl tikai parādā Neputnam, jo esmu solījis manai redaktorei Laimai Slavai pirms padsmit, ja ne jau pirms divdesmit gadiem, šis parāds iet un turpinās bezgalīgi ilgi, Dziesmu par manu Sidu.
Tagad nu ticis vaļā un pabeidzis Eddas tulkojumu, es paņēmu manu Sidu, es redzu, cik vārgulīgs, cik kokains, jokains ir līdz šim izveidotais tulkojums. Viņš prasa pamatīgu pārveidošanu, pārdzimšanu - izdarīt pamatīgāk, adekvātāk.
Un tad ir vēl viena lieta. Tie ir mani nobeigtie tulkojumi, kurus es neesmu parādā nevienai izdevniecībai. Bet, ak dieviņ, es esmu parādā grāmatu veikaliem, lasītājiem. Es ceru, ka tas neizklausās pretenciozi, tomēr man ir jābūt šim ledlauzim, kas virzās uz priekšu. Tulkotājs un autors, jo reizēm jau ir runa arī par savu grāmatu, ir tieši tas, kuram jāpanāk, lai darbs nonāktu līdz grāmatu veikalam, līdz lasītājam, kurus viņš grib uzrunāt. Lai arī mākslinieks, kurš kaut kādu iemeslu dēļ ir ieinteresēts konkrētajā darbā, ieraudzītu savu grāmatu lasītāja rokās. Paldies par jaukajiem vārdiem, par jaukajiem smaidiem meiteņu sejās - centīšos tikt vaļā no parādiem!»
Speciālbalvu par izcilu ieguldījumu literatūrpētniecībā saņems literatūrzinātniece Anita Rožkalne par pētījumu Kārļa Zariņa burvju aplis, ko izdevis LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. Raksturojot šo darbu, žūrijas eksperte Rudīte Kalpiņa uzsvēra: «Literatūrzinātnieces Anitas Rožkalnes interese par rakstnieku Kārli Zariņu trīsdesmit gadu garumā rezultējusies iespaidīgā klasiskā monogrāfijā. Mēģinājumi rekonstruēt biogrāfiskās norises, saistot tās ar daiļrades analīzi, rakstniekam, kurš pēc Otrā pasaules kara dzīvoja pieklusināti. Ieguldīts ļoti apjomīgs, faktiski nenovērtējams pētnieciskais darbs - grāmatas veidošanā izmantots plašs arhīvu materiāls, rakstnieka dienasgrāmatas, intervijas, sarunas ar viņa tuviniekiem un laikabiedriem.»
LALIGABA žūrijā šogad darbojās eksperti: rakstniece Dace RukšāneŠčipčinska, literatūrzinātniece Sigita Kušnere, rakstniece un redaktore Rudīte Kalpiņa, rakstnieks un literatūrkritiķis Guntis Berelis, kultūras žurnāliste un literāro projektu vadītāja Liega Piešiņa, literatūrzinātniece Sandra Ratniece, literatūras skolotāju kuratore Ilze Mazpane, literatūrzinātniece Eva EglājaKristsone un rakstnieks Egīls Venters.
LALIGABA apbalvošanas ceremonija notiks 21. aprīlī plkst. 18 mūzikas namā Daile. Balvu ieguvēji saņems naudas balvas, kā arī balvas simbolisko veidolu - LALIGABAS lampu, kuras idejas autors - dizaina studija MĀJO. Balvas pasniegšanas ceremoniju veido rakstnieks Svens Kuzmins, režisors Viesturs Roziņš, scenogrāfs Valters Kristbergs un video režisors Kristaps Kalns. Pasākumu vadīs dzejnieks Toms Treibergs, par muzikālajām intermēdijām rūpēsies Edgars Šubrovskis.
Sīkākas ziņas par nominantiem, speciālbalvas un mūža balvas ieguvēju un citām aktivitātēm pieejamas mājaslapā www.laligaba.lv un sociālo tīklu kontos. LALIGABAI nominētās grāmatas ir pieejamas apskatei un lasīšanai NicePlace Telpā. Aprīlī ziņu portālā Delfi būs iespēja balsot par LALIGABA lasītāju simpātiju balvu. Kā jau ierasts, gatavošanos LALIGABA ceremonijai pavada nominantu lasījumi. 8. aprīlī pulksten 18 Raiņa un Aspazijas mājā - Rīgā, Baznīcas ielā 30 - notiks LALIGABAS dzejas lasījumi. Prozas lasījumi, piedaloties nominantiem, notiks 13. aprīlī plkst. 18 NicePlace Telpā. Ieeja bez maksas.
Lai aktualizētu Latvijas laikmetīgās literatūras procesu, 2017. gada 19. un 20. aprīlī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā norisināsies izglītības programma un konference Jaunākā literatūra. Tajā būs priekšlasījumi par mūsdienu literatūras tendencēm, kā arī interaktīvas izglītojošas aktivitātes studentiem un skolēniem. Konferenci rīko Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts. Papildu informācija un pieteikumi dalībai: info@lulfmi.lv.
***
LABĀKIE DARBI
Labākais dzejas darbs
• Ronalds Briedis. Zāles pret nemirstību. Apgāds Neputns
• Juris Kronbergs. Uz balkona / bet ja visu laiku… Apgāds Dienas grāmata
• Edvīns Raups. Uguns nedrošs pulss. Jāņa Rozes apgāds
• Māris Salējs. Kā pirms pērkona. Apgāds Pētergailis
• Ruta Štelmahere. Krekls. Apgāds Neputns
Labākais prozas darbs
• Pauls Bankovskis. Trakie veči. Apgāds Dienas grāmata
• Jana Egle. Gaismā. Apgāds Lauku avīze
• Laima Kota. Istaba. Apgāds Dienas grāmata
• Gundega Repše. Bogene. Apgāds Dienas grāmata
Labākais oriģināldarbs bērniem
• Uldis Auseklis. Kaķēns margrietiņās. Apgāds Lauku avīze
• Lilija Berzinska, Lamzaks meklē Lamzaku. Apgāds Dienas grāmata
• Lelde Stumbre. Pūcīte ar zeltainajām acīm. Apgāds Zvaigzne ABC
• Kārlis Vērdiņš. Tētis. Apgāds Liels un Mazs
Labākais tulkojums
• Dena Dimiņa tulkotais Selīna romāns Ceļojums līdz nakts galam. Jāņa Rozes apgāds
• Maimas Grīnbergas tulkotais Jāna Unduska eseju krājums Boļševisms un kultūra. Apgāds Neputns
• Māras Poļakovas tulkotais Serhija Žadana romāns Džezs pār Donbasu. Jāņa Rozes apgāds
• Zigurda Skābarža tulkotais Ērvina Velša romāns Porno. Apgāds Dienas grāmata
Spilgtākā debija
• Svens Kuzmins. Pilsētas šamaņi. Apgāds Dienas grāmata
• Ilga Raščevska. Norakstītie. Apgāds Zvaigzne ABC
• Jānis Tomašs. Melnie darba cimdi. Apgāds Pētergailis
• Dace Vīgante. Ledus apelsīns. Apgāds Zvaigzne ABC
