Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Kultūra

Brīvdienu ceļvedis

© F64

Idejas brīvdienām

ATVĒRTO SIRŽU SARUNU ATVĒRŠANAS SVĒTKI

Aktrises un astroloģes Akvelīnas Līvmanes jaunākā grāmata Atvērto siržu sarunas apgādā Zvaigzne ABC dienasgaismu ieraudzījusi jau pirms kāda laika, taču tai atvēršanas svētki notika tikai šīs nedēļas nogalē,

26. februārī, pulksten 11 Latvijas grāmatu izstādes 2017 ietvaros, kas notiek izstāžu centrā Ķīpsala. Grāmatā Atvērto siržu sarunas. Mīl-nemīl Akvelīna Līvmane apkopojusi zināšanas un dzīves pieredzi, kas var palīdzēt mums katram atrast savu īsto būtību un veidu, kā vieglāk sadzīvot ar sevi. Tiekoties ar cilvēkiem gan konsultāciju laikā, gan citos dzīves brīžos, autorei sakrājies ļoti daudz materiālu, kas attiecas uz dzīvi vispār un kuros vispārinātas mūsu problēmas un neizzinātie jautājumi. Autore par materiāliem, kas lasāmi grāmatā, teic, ka tie «var palīdzēt saprast pašiem sevi, gūt panākumus, palielināt radošo potenciālu vai vienkārši likt justies labāk. Līdzsvarojot prātu, ķermeni un dvēseli, iespējams dzīvot pilnasinīgāk, turklāt ir pilnīgi nesvarīgi, kādi paņēmieni tiek izmantoti.»

DĀVANA DZIMŠANAS DIENĀ - LĪBIEŠU KĀZAS

Piektdien, 24. februārī, pulksten 17 Rīgas Centrālajā bibliotēkā dziesmu ansamblis Līvlist, kas šogad svin pastāvēšanas 45. jubileju, izrādīs savu slaveno teatralizēto uzvedumu Lībiešu kāzas XIX gadsimtā. Muzikologs, lībiešu kultūras entuziasts un Līvlist līderis Dzintars Kļaviņš šo uzvedumu radīja kā savdabīgu rekonstrukciju. Kad viņš uzzināja, ka lībieši kāzās jau brīvvalsts laikā dziedājuši latviski vien un lībiskās dziesmas ir zudušas, taču vairāki detalizēti etnogrāfiskie kāzu ieražu apraksti saglabājušies, radās iedvesma par spīti vēstures skarbajai gaitai parādīt klausītājam, kā tas varētu būt bijis toreiz - ar vislielāko rūpību un pietāti pret lībiešu mūzikas un folkloras pirmavotiem.

BĒGĻU TĒMA AKTUĀLAJĀ MĀKSLĀ

Uz diskusiju par bēgļa tēla reprezentāciju mākslā un medijos aicina Kino Bize un Satori, pasākums notiks 24. februārī pulksten 19 kinoteātrī Kino Bize (Rīgā, Elizabetes ielā 37). Pēc diskusijas tiks demonstrēta itāļu godalgotā dokumentālista Džanfranko Rosi filma Ugunis jūrā (Fuocoammare, 2016), kas fiksē Lampedūzas salas iedzīvotāju un jūras šķērsotāju likteņus tuvplānā. Filma šogad izvirzīta Amerikas Kinoakadēmijai balvai Oskars nominācijā Labākā dokumentālā filma. Diskusijā piedalīsies filozofs Ilmārs Šlāpins, režisore Krista Burāne, kultūrpētnieks Deniss Hanovs, žurnāliste Rita Ruduša un kino teorētiķis un režisors Dāvis Sīmanis. Paredzēts, ka diskusijā tiks iztirzātas bēgļa tēla variācijas un dažādo mediju iespējas tā interpretācijā, kā arī medija ietekme uz sabiedrisko domu. Sarunas fokusā būs mediji un māksla kā rīki, kas veido priekšstatus par tiešā veidā nepieredzēto. Ar diskusijas un filmas palīdzību plānots aktualizēt bēgļa tēla daudznozīmību, aptverot ne tikai aktuālo migrācijas problemātiku, bet arī ietiecoties vēsturē un mediju specifikā.

METEŅI UN MASKAS

Šīs nedēļas nogalē daudzviet notiks Meteņu pasākumi, arī Brīvdabas muzejā, Turaidas muzejā, un īpašus ir sarūpējusi Latvijas Folkloras biedrība - no 24. februāra līdz 26. februārim Rīgā, Katlakalnā, Mālpilī un Vecumniekos notiks 18. Starptautiskais masku tradīciju festivāls, kurā piedalīsies ne tikai pašmāju kolektīvi, bet arī viesi no Lietuvas, Čehijas, pat Rietumāfrikas - skatuves mākslas kompānija no Sjerraleones Frītaunā. Piektdien, 24. februārī, atklāšanas dižkoncerts notiks Rīgas Kongresu namā, sestdien būs masku saieti novados, vakarā - masku saiets un grupu izrādīšanās Ziemeļblāzmas Kultūras pilī un parkā, bet svētdien pusdienlaikā Rīgas centrā paredzēts Lielais masku gājiens, Meteņa svinēšana un festivāla noslēgums Vērmanes dārzā.

LATGALIEŠI DALA BALVAS

Svētdien, 26. februārī, Latgales vēstniecībā GORS notiks tradicionālās Latgaliešu kultūras gada balvas Boņuks 2016 pasniegšanas ceremonija. Pirms tās - tēlnieka Gļeba Panteļejeva izstādes Latgales rapsodija atklāšana, kas pērn bija izstādīta Rīgā un arī saņēma Boņuks 2015 balvu nominācijā Labākais sniegums vizuālajā mākslā, bet nu to iespējams skatīt arī latgaliešiem Latgalē. Tēlnieks par pievēršanos Latgales tēmai saka: «Izstādē turpinu apmierināt savu interesi par materiālās un nemateriālās pasaules attiecībām. Šoreiz par materiālu darbu tēliem pieteicās Latgales daba, cilvēki, vēsture, tās unikālā garīgā telpa. Kaut neesmu ar to saistīts ne ģenētiski, ne konfesionāli, ļoti asi uztveru garīgās enerģijas impulsus, kas nāk no šīs zemes. Visas interesantākās un nākotnē svarīgās lietas notiek marginālijās, pierobežā, fiziskā vai garīgā.»

OPOLAIS DZIED ŅUJORKĀ, VAR REDZĒT ARĪ RĪGĀ

Laba iespēja tiem, kas vēlas redzēt Kristīni Opolais viņas pasaules slavu atnesušajā lomā - sestdien, 25. februārī, kino Citadele tiešraidē no Metropolitēna operas Ņujorkā varēs noskatīties Antonīna Dvoržāka operu Nāra. Kristīne Opolais izpildīs galveno lomu operā, kurā guva atzinību pasaulē - Dvoržāka pasaku operā par traģisko ūdens nimfas Nāras likteni. Mērijas Zimmermanes jauniestudējuma diriģents ir sers Marks Elders, pārējās lomās - Brendons Jovanovičs Nāras sirdi salauzušā Prinča lomā, Katrīna Dalaimana Nāras sāncenses Kņazes lomā, Ēriks Ouens ir Ūdensgars, Nāras tēvs, Džeimija Bārtona - divkosīgā burve Ježibaba. Kā zināms, 2010./2011. gada sezonā Opolais debitēja Bavārijas Valsts operā Minhenē ar titullomu Antonīna Dvoržāka operā Nāra, par ko ieguva Bavārijas laikraksta Abendzeitung balvu Gada zvaigzne 2010, pēc tam sekoja debija Londonas Karaliskajā Koventgārdenā titullomā Džakomo Pučīni Madama Butterfly.

LATGALE FOTOGRĀFIJĀS

Līdz svētdienai, 26. februārim, Latvijas Fotogrāfijas muzejā apskatāma Ivetas Vaivodes (1979) darbu izstāde Zobens lilijas - fotogrāfiju sērija, kas vizuāli pēta Latgales kultūrtelpas mantojumu. Fotogrāfijas tapušas trīs gadu laikā. Iveta Vaivode: «Esot Latgalē, mani pārņem zaudējuma, bet vienlaikus mežonīga prieka izjūta. Latgale man ir kļuvusi par metaforu zaudētai bērnībai. Redzot šīs vietas tukšumu un pagājušo laiku mantojuma trūdēšanu, es kļūstu par man zināmās Latgales izzušanas liecinieku. Tomēr tā nav tikai zaudēta pagātne, tas ir mans mēģinājums notvert vēl pēdējās, mums tik pazīstamās ainavas atblāzmas.».