Ar koncertu dzimtajā Ogrē trešdien, 8. februārī, tūri pa Latviju iesāks Aija Andrejeva. Lai gan dziedātāja pazīstama kā liela ceļotāja, kas piedalījusies jau trīs LTV1 piedzīvojumu ekspedīcijās 700 pasaules brīnumi, tūres nosaukumam Ceļojums pie sevis ir cita nozīme.
Pieklusinātos toņos
Dziedātājas Aijas Andrejevas tūre būs īpaša kaut vai ar to, ka šoreiz koncerti skanēs pieklusinātākos akustiskajos toņos. Šajā programmā uz skatuves viņai pievienosies ģitārists Kaspars Ansons, čellists Jānis Pauls (MeloM) un perkusionists Kaspars Kurdeko. «Mēs ar Ansonu jau sen domājām, ka vajadzētu kādu mierīgāku akustisko koncertprogrammu. Iesākumā bija plānots piesaistīt tikai ģitāru un perkusijas, bet pēc tam sapratām, ka nepieciešams arī čells, jo ļoti daudzos manos gabalos, kā izrādās, ir stīgas. Sazvanījām Jāni Paulu, un viņš bija labprāt par. Tā nu jau pagājušajā gadā uztaisījām pamatiņu. Nospēlējām koncertu, iepatikās. Sapratām, ka šo programmu nevajadzētu atstāt par vienreizēju pasākumu, tam nepieciešams turpinājums,» stāsta Aija.
Šīs tūres grafikā iekļautas Ogre, Saldus, Salaspils, Kandava, Mārupe, Ikšķile, Ropaži un tamlīdzīgas vietas, savukārt Rīgā koncerts notiks kultūras pilī Ziemeļblāzma - līdz aprīļa beigām pavisam 15 koncerti. «Parasti visi koncerti tiek rīkoti tikai lielās vietās - Rīga, Liepāja, Ventspils, Rēzekne, Cēsis. Bet šajā sarakstā ir tādas pilsētas, kurās vai nu nav būts, vai arī ir būts, bet ļoti sen. Piemēram, Kuldīgā ne reizi ar savu koncertu neesmu bijusi!» skaidro dziedātāja. Programmā iekļautas viņas pazīstamākās dziesmas, kas būs ietērptas nedaudz citā skanējumā: Kamoliņš, Kafijas krūze, Lelle, Tumsā, What For?!, Vēl, Kā neviens, Tu un es, Ēnas un citas. Grūti gan iedomāties Aiju dziedam mierīgos toņos… «Tas, ka instrumentu ir maz, nenozīmē, ka mēs negāžam pa īstam! Programma vairāk ir tāda liriska un mierīga, taču mani gabali tāpat ir gāžamie - neko tur nepieklusināsi un no sevis neaizmuksi. Man ļoti patīk, kā šis trio instrumentāli skan kopā,» stāsta Aija. «Pērn mums bija koncerts Šlokenbekas muižā. Uz to atbrauca arī mans vecais. Nodomāju - nu tā, tūlīt atkal par kaut ko būs viedoklis… Bet viņš - džeki, tik labi skan, tik labi skan, viss savās vietās, viss ir pārdomāts, nekur nekā lieka! No viņa kaut ko tādu dzirdēt - tas ir daudz,» smejas dziedātāja.
Atgriezīsies pie saknēm
Šīs programmas tituldziesma ir Mazais princis - Aijas jaunākā dziesma. «Pagājušajā gadā ap šo laiku biju pilnībā uzsēdusies uz Mazā prinča - izlasīju grāmatu, noskatījos multeni un daudz domāju par šo tēmu. Reiz ar Kasparu bijām izgājuši ballēties. Klubā Chomsky satikām kādu puisi vārdā Jānis Niedra, kurš šobrīd studē Londonā. Kaspars viņu nepazina, bet Jānis pieteicās kā zināms džeks - esot 10-12 gadu vecumā kopā tusējuši Saulkrastu džeza festivālā. OK, lai tā būtu. Jānis esot komponists, piesolījās atsūtīt dziesmas. Pēc kāda laika aizgāju uz studiju, un Ansons saka - man liekas, ka te ir viena dziesma priekš tevis! Šī dziesma saucās Mazais princis - nu, kā var būt šāda sakritība?! Acīmredzot dziesmas pašas atrod savus saimniekus. Tā nu mēs to princi izauklējām un oktobrī palaidām tautās,» atminas dziedātāja. «Kāpēc tūres nosaukums ir Ceļojums pie sevis? Tāpēc, ka visu laiku ceļoju pie sevis. Lai atgrieztos mājās, tev no tām ir jāiziet. Dziesmā Mazais princis būtībā viss ir pateikts…»
Šī tūre būs noslēgums konkrētam etapam dziedātājas radošajā dzīvē - rudenī plānots izdot jaunu albumu pavisam citādā skanējumā. «Es pagaidām par to negribu sīkāk stāstīt,» piesardzīga ir Aija. «Ja tā aptuveni, tad - notiks atgriešanās pie saknēm. Es gribu, lai albums būtu tikai un vienīgi ar dzīvajiem instrumentiem, es gribu, lai tas būtu ģitārisks. Manā galvā ir aptuveni izstrādāts koncepts, kā es to redzu, un tagad tikai jāsāk darīt. Bet negribu teikt hop!, kamēr neesmu kaut ko sadarījusi. Jau bijušas vairākas radošās nometnes par tēmu Albums, un paralēli koncertturnejai dzīvošu pa nometnēm un strādāšu pie albuma.» Pie domas par nepieciešamību atgriezties rokmūzikā Aija nonāca pagājušajā gadā, kas viņai pagāja grupas Opus pro jubilejas koncertu zīmē. «Tajos sākās šis ceļojums pie sevis - kad uzkāp ar šādiem vīriem uz skatuves un aizmugurē jūti tāāāādu instrumentālo atbalstu! Skatījos uz šiem večiem un domāju - Haris [Zariņš] vai mans sencis nekad nav tērējušies sīkumos. Ir tik forši, ka arī pēc 30 gadiem vari spēlēt savu mūziku un zini, ka neesi aizgājis sānsoļos vai atgājis no sevis un darījis kaut ko citu. Ja tā ir rokmūzika, tad rokmūzika līdz galam, un vienalga, ko par to saka citi. Tas mani ļoti iedvesmoja.»
700 brīnumu meklējumos
No pagājušās nedēļas LTV ēterā skatāma piedzīvojumu ekspedīcijas 700 pasaules brīnumi jaunākā sezona, un galvenajās lomās atkal ir Aija (kopā ar The Sound Poets līderi Jāni Aišpuru) - šoreiz ceļojumā uz Malaiziju. Iepriekš šī šova ietvaros viņa jau pabijusi Izraēlā (ar Jāni HolšteinuUpmani jeb Goran Gora) un Azerbaidžānā (ar PeR dalībnieku Edmundu Rasmani). Turklāt nupat dziedātāja atgriezusies no Kubas, kur bija kopā ar plašāku draugu kompāniju. «Pēdējos gadus man sanāk divi lielie ceļojumi gadā - tie tālie, kas ir uz divām nedēļām. Katru gadu oktobrī kaut kur izbraucu ar 700 brīnumiem, bet pēc tam ir ceļojums kopā ar draugiem. Piemēram, pagājušajā gadā bija Izraēla, ASV, Kambodža, Honkonga. Starp citu, tieši Kambodžā izlēmām nākamajā gadā visi braukt uz Kubu.» Ar draugiem doties ceļojumā ir viena lieta, bet TV spēles ietvaros saprasties ar kādu mazāk pazīstamu kolēģi - pavisam cita… «Mēs ar Jāni gan bijām pazīstami, bet tikai tādā čau, čau! līmenī, nekādi superčomi nebijām. Domāju, nez kāds tas Aišpurs būs? Man viņš likās tāds mierīgs, bet izrādījās, ka tā nemaz nav. Jau ielidojot Malaizijā, viņš dīdījās kā driģenes saēdies - nereāli aktīvs! Skatos uz viņu un nesaprotu - eu, nopietni, es redzu to, ko redzu?! Parasti man ir ļoti daudz enerģijas, bet nu es ieraudzīju sev pretī otru tādu pašu!» smejas Aija. «Mums ļoti labi sapasēja. Jānis ir tāds, ar kuru var iet izlūkos.»
No Malaizijas trakākais piedzīvojums saistās ar došanos kādā alā. «Tā bija milzīga, 90 metrus augsta ala kalnos. Tajā izveidojusies sava ekosistēma - tur dzīvo bezdelīgas, bet apakšā čum un mudž no kukaiņiem, no kuriem man ir šausmīgi bail - tas ir mans lielākais bieds. Gids mūs pa šauru laipu veda alā, bet tur viss kā nosēts ar kukaiņiem. Dziļāk ejot, es sapratu, ka vairs nedzirdu, ko runā gids, bet dzirdu tikai savas bailes. Es sabijos tā, ka tālāk vairs nevarēju paiet - nenormālas, paniskas bailes. Izskrēju ārā bimbādama. Kad pārējie iznāca, Jānis teica - labi, ka negāji tālāk…» to atminoties, vēl tagad nodrebinās Aija. Šis gan bija tikai viens nepatīkams piedzīvojums, kopumā Malaizija ceļotājus apbūrusi. «Ļoti skaista zeme. Man tagad riebjas zooloģiskie dārzi, jo visus šos dzīvniekus redzēju brīvā dabā, piemēram, baru ar ziloņiem, kas pie upes pusdienoja. Dažādi dzīvnieki un putni, naktis džungļos, zilie ūdeņi un bruņrupucis, kas peld gar tavu uz pāļiem uzslieto māju, un vēl, un vēl, un vēl - nenormāli forši!» jūsmo dziedātāja. Ja par vēl neapgūtajām zemēm, tad «vispār vajadzētu pabraukāt arī pa Eiropu», negaidīti atzīstas Aija. Nākamās sarakstā - Austrālija (protams!), arī Dienvidamerika. «Gribētu aizbraukt uz Čīli, Peru. Arī uz Brazīliju, kur gan ir būts, bet tā ir zeme, kurā vēlētos pabūt vēlreiz. Kubā gan ne! Ar divām nedēļām tajā pilnībā pietiek.».
