«Ja aktieris saka, ka teātri negrib redzēt ne par ko, tad viņam ir kāda cita sāpe. Jo šajā profesijā katrs izmanto iespēju būt uz skatuves. Tas gan nenozīmē, ka katrs iet un piedāvājas, vismaz manas paaudzes aktieri tādā ziņā ir lepni,» saka kādreizējā Jaunatnes teātra aktrise Anta Krūmiņa.
Svētdien pulksten 14 Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejs aicina uz gadskārtējo tikšanos ar kādreizējā Jaunatnes teātra ansambli.
Sarīkojumā klāt būs aktrises, kuras 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā, beidzot studijas Teātra fakultātē un Dailes teātra studijā, sāka strādāt Jaunatnes teātrī un gadu gaitā bagātināja bērnu un jauniešu auditorijas izpratni par teātri un patiesām dzīves vērtībām. Aktrises Anta Krūmiņa, Velta Skurstene, Tamāra Soboļeva, Ludmila Leimane un Maija Vilka atcerēsies savas tā laika lomas, partnerus un paša teātra radošo garu, un ikdienas un svētku neparastos atgadījumus, kādi ir iespējami vienīgi teātrī. Populārais Zigmunda Skujiņa romāns iedvesmoja šim sarīkojumam dot nosaukumu Jaunu cilvēku memuāri, jo Jaunatnes teātra aktieri, lai arī jau kopš 1992. gada ir bez sava teātra, vienmēr ir dzīvespriecīgi, enerģiski un teātra mākslu mīloši un izprotoši mākslinieki.
«Tā jau ir tradīcija - satikties ik gadu janvārī un svinēt Jaunatnes teātra dzimšanas dienu. Jo 1941. gada 27. janvārī ar pasaku lugas Zelta atslēdziņa uzvedumu tika atklāts Jaunatnes teātris, un, kopš mūsu teātri iznīcināja - jā, es lietoju šo vārdu -, mēs ik gadu satiekamies Eduarda Smiļģa mājā,» stāsta aktrise Anta Krūmiņa, uzsverot, ka šī tradīcija iedibinājās, jo teātra kolektīvs ļoti ilgojās cits citu satikt. «Mums bija ļoti draudzīgs kolektīvs, un es nerunāju tikai par aktieriem. Šī kopā sanākšana attiecas uz absolūti visu personālu, jo mums teātrī nekad nebija tā, ka tu esi tehniskais, bet es, lūk, radošais. Tehniskie darbinieki tāpat uztraucās, lai būtu laba izrāde un aktieri uz skatuves justos ērti. Dažbrīd pat vairāk nekā paši aktieri,» atminas vairāku paaudžu skatītāju iemīļotā skatuves māksliniece, uzsverot, ka gan frizieri, gan ģērbēji, gan rekvizitori, gan skatuves strādnieki kolektīvā bija mīlēti un cienīti. «Vienu gadu sanākam kopā lielākā, citu gadu - mazākā skaitā, bet ikreiz tiek gaidīti itin visi. Un, lai arī kopš pērnā gada šī mūsu tikšanās ir publiska un tajā var piedalīties arī tie mūsu skatītāji, kuri mūs vēl atceras, ciena un grib redzēt, tas tomēr pamatā ir pasākums savējiem. Tiem, kuri strādājuši Jaunatnes teātrī un bijuši cieši saistīti ar teātra dzīvi. Es atvainojos, ka tā saku.»
Anta Krūmiņa atklāj, ka viņas ikdiena paiet Babītes pagasta Spilves ciemā kopā ar meitas ģimeni. Vienu divas reizes nedēļā aktrise dodas uz Rīgu, kur Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikumā viņa vada runas kultūras nodarbības. Bet uz skatuves viņu var redzēt Jaunā Rīgas teātra (JRT) izrādē Tēvs, ko pirms četriem gadiem JRT Muzeja zālē (Talsu ielā 1) iestudējusi režisore Māra Ķimele. Šajā Augusta Strindberga lugā viņai uzticēta Aukles Margarētas loma, un tuvākās izrādes gaidāmas 25. un 26. februārī. «Šī loma man ir ļoti liela dāvana un, lai arī tā tiek spēlēta reti, tā joprojām ir repertuārā, un es par to esmu ļoti, ļoti priecīga un pateicīga,» atzīst Anta Krūmiņa.
