Trešdiena, 24.aprīlis

redeem Nameda, Ritvaldis, Visvaldis

arrow_right_alt Kultūra

APRITĒ: Opolais Liepājā, Rēzeknē un Rīgā

KRISTĪNE OPOLAIS: «Patiesi lielus panākumus nevar sasniegt, ja viss būs saplānots, jo mēs nevaram zināt, kādi plāni attiecībā uz mums ir augstākajiem spēkiem. Tāpēc mums ir jādara labākais, vienlaikus saglabājot atvērtu prātu un sirdi, un – jābūt gataviem nejaušībām» © Publicitātes foto no Kristīnes OPOLAIS personiska arhīva: Tatyana VLASOVA

Unikāla iespēja operdziedātājas Kristīnes Opolais talanta cienītājiem – pēc piecu gadu pārtraukuma viņa atkal uzstāsies Latvijā, sniedzot solokoncertus Liepājā (30. septembrī), savā dzimtajā pilsētā Rēzeknē (2. oktobrī) un Rīgā (4. oktobrī).

Koncertos Kristīne Opolais muzicēs kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri itāļu diriģenta Sesto Kvatrīni vadībā. Latvijas publikai Opolais ir sagatavojusi solo programmu, ietverot 14 skaņdarbus no Džuzepes Verdi, Arrigo Boito, Džakomo Pučīni, Pjetro Maskanji, Kamila Sensānsa un Alfredo Katalani zināmām un arī mazpazīstamām operām. Sarunā ar Neatkarīgo māksliniece atzīst, ka atšķirībā no viņas pirmā un pagaidām vienīgā solokoncerta Latvijā pirms pieciem gadiem, kura programma bijusi ļoti izsvērta un kuram viņa gatavojusies turpat gadu, šoreiz viņas izvēle bijusi daudz spontānāka. «Toreiz dziedāju daudz nepazīstamu skaņdarbu, bet šoreiz būs vairāk populāru āriju,» atzīst Kristīne Opolais.

Par solokoncertu Latvijā māksliniece domājusi ilgāku laiku, bet tā arī nav izdevies šo ideju īstenot. «Vienmēr ir vajadzīgi labvēlīgi un ieinteresēti cilvēki, kas konkrētu ideju paātrina. Mans labs draugs Andrejs Žagars ik pa laikam atgādināja, ka vajadzētu atrast laiku koncertiem Latvijā, bet līdz šim tas nebija izdevies, turklāt, kad esi uz kādu nedēļu mājās, tad gribas atpūsties, nevis muzicēt. Līdz beidzot Andrejs cītīgi ieskatījās manā darba kalendārā un atrada laiku,» smaidot saka Kristīne Opolais un piebilst, ka patiešām nav varējusi atteikties no iespējas uzstāties tik labās koncertzālēs, turklāt beidzot viņa var piepildīt savu emocionālo vēlmi - uzstāties mājās, lai arī tas ir grūts uzdevums. Iespējams, arī tāpēc, ka mājās nav iespējams būt vienkārši jau sevi realizējušam māksliniekam, jo mājas ir tā vieta, kur cilvēks audzis, veidojies kā personība un kā profesionālis, un šajā ceļā, protams, ir dažādi, arī ne īpaši patīkami brīži. «Mājās, kur visi tevi zina, nekad mākslinieku neuztver kā baltu lapu, daudzi atceras, kāda esi bijusi profesionālā ceļa pašā sākumā, un, protams, salīdzina.» Māksliniecei īpašs prieks, ka beidzot viņa varēs uzstāties savā bērnības zemē Rēzeknē. «Domāju, ka nāks arī mani skolotāji un cilvēki, kas mani atceras kā bērnu, pusaudzi. Protams, man tā būs īpaša sajūta,» atzīst Kristīne Opolais.

Šobrīd mākslinieces dzīve paiet starp dažādām pilsētām pasaulē, ģimenei ir sava dzīvesvieta arī Minhenē, bet par mājām viņa joprojām sauc Latviju. «Citādi nemaz nevar būt, mūsu ģimenei mājas ir Latvijā, lai vai cik reti te atrodamies. Protams, var teikt, ka mums mājas ir arī Minhenē, taču tā nav, jo tur ir cita valoda, cita mentalitāte, ir jāpielāgojas un jāpieskaņojas citiem, un tas jau rada sajūtu, ka neesi mājās. Sava zeme ir sava zeme. Protams, mūsu profesija ir jocīga - ik pēc laika esi citā vietā, dzīvo svešā dzīvoklī trīs četrus mēnešus un gribot negribot sarodi,» atzīst operdziedātāja.

Nu jau daudzas pasaulē slavenas un prestižas skatuves iekarojusī operdīva uzskata, ka veiksmīgas karjeras pamatā ir vairāki faktori, turklāt ne tikai ar talantu saistīti. Opolais uzskata, ka vienmēr jāieklausās savā intuīcijā, jo lieli panākumi nav iespējami bez intuīcijas. «Manuprāt, tā noved pie pareizajiem lēmumiem, pat tad, ja reizēm šķiet, ka tas ir neprāts,» uzskata Opolais. Vēl būtiska ir prasme noturēt jau sasniegtos panākumus. Mākslinieces pieredze liecina - uzlēkt un vienu reizi iegūt stāvovācijas var teju jebkurš, taču panākt to atkal un atkal var vien tad, ja tiek ieguldīts smags darbs. «Man dzīvē ir paveicies - mans darbs ir mans stimuls, jo es mīlu mūziku, man patīk iejusties un izdzīvot lomas, kuras izvēlos. Tā ir apbrīnojama privilēģija. Taču es arī katru dienu sevi izaicinu, neļauju sev panākumiem sagrozīt galvu un apstāties pie sasniegtā,» uzsver Opolais. Tikpat būtiski ir saglabāt atvērtu prātu visdažādākajām iespējām. Soliste saka: «Man vienmēr ir bijusi svarīga ne vien paļaušanās uz sevi, bet arī uz augstākajiem spēkiem, jo viss, kam pie tevis ir jāatnāk, atnāks, taču tam ir arī jābūt segtam ar smagu darbu, nevis ar vienkāršu vēlēšanos.» Un, protams, ikviena mākslinieka karjeru ietekmē veiksme, jo ne tikai ar smagu darbu var sasniegt panākumus, māksliniekam vajadzīga arī veiksme. «Ja būs tikai veiksme, tad, visticamāk, virsotnē varēs uzlēkt, bet ne noturēties. Ja būs tikai smags darbs, tad bieži vien virsotne paliek rokas stiepiena attālumā,» uzskata Kristīne Opolais.