«Ikdienas darbā, veidojot savas kolekcijas, es esmu atkarīga no klientiem un modes tendencēm, protams, nevaru atļauties tīri radošas ambīcijas un izpausmes, jo man jādomā, kā to visu es pārdošu, bet teātrī es varēju no visa attālināties un darīt tikai to, ko man sirds kāro,» saka modes dizainere Katja Šehurina. Pēc astoņu gadu darba modes biznesā viņa debitē arī kā tērpu māksliniece – šovakar Dailes teātrī pirmizrāde Robēra Tomā lugas 8 mīlošas sievietes jauniestudējumam.
Jauniestudējumā 8 mīlošas sievietes lomas atveido Rēzija Kalniņa, Lilita Ozoliņa, Vita Vārpiņa, Indra Briķe, Kristīne Nevarauska, Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Dārta Daneviča un Lelde Dreimane. Izrādes režisors ir Dž. Dž. Džilindžers, scenogrāfiju veido Kristians Brekte, horeogrāfs Agris Daņiļevičs un gaismu mākslinieks Jevgeņijs Vinogradovs (Krievija).
Domāšanas stimulēšana
Ar šo iestudējumu teātrī debitē modes dizainere Katja Šehurina, kurai piedāvājumu veidot tērpus izrādei izteicis šā iestudējuma režisors Dž. Dž. Džilindžers. «Atteicu, ka tas būtu iespējams, ja vien izrādē nav vīriešu lomu, jo stiprajam dzimumam apģērbus nekad neesmu taisījusi,» smaidot nosaka Katja Šehurina. Daudz optimistiskāka viņa kļuvusi, kad uzzinājusi, ka lugā ir astoņi dažādu vecumu sieviešu tēli, bet režisoram jāvārdu devusi pēc tam, kad izlasījusi lugu. Fransuā Ozona slaveno filmu, kas tapusi pēc šīs pašas lugas motīviem, redzējusi ļoti sen un tagad, lai neietekmētos kaut vai zemapziņas līmenī, to nav skatījusies vēlreiz. «Izlasīju lugu pa ceļam uz Londonu, manā iztēlē uzreiz radās iespējamie tēli. Patiesībā man ļoti palīdzēja Dž. Dž. Džilindžers, kurš pateica divus nosacījumus - viņš vēlējās, lai tērpi būtu glamūrīgi, un gribēja, lai tie izskatās kā viena vienota kolekcija,» atceras Katja Šehurina. Skices kostīmiem tapušas «vienā elpas vilcienā» un bijušas divas versijas - viens variants bija daudz mierīgāks, otrs variants - radikālāks, bet tieši to izvēlējās Džilindžers. «Un tas, manuprāt, ir daudz riskantāks solis, redzēs, kā visu uztvers skatītāji,» saka Katja Šehurina.
Savu pirmo pieredzi teātrī dizainere atzīst par ļoti labu, jo tas esot bijis «tīrs radošs darbs. Ikdienas darbā, veidojot savas kolekcijas, es esmu atkarīga no klientiem un modes tendencēm, protams, nevaru atļauties tīri radošas ambīcijas, jo man jādomā, kā to visu es pārdošu, bet teātrī es varēju no visa attālināties un darīt tikai to, ko man sirds kāro. Protams, ņemot vērā aktrišu figūras, jo galu galā man primārais nav personiskais ego, bet tas, lai aktrises būtu skaistas, jo īpaši šādā izrādē. Izrādās, es biju noilgojusies pēc, ja tā var teikt, tīras mākslas. Un rezultātā no šā projekta esmu ieguvusi ne tikai kā māksliniece, tas palīdzējis arī manā ikdienas darbā, jo, kad pārslēdzies uz kaut ko citu, mainās redzesleņķis, un tas stimulē domāšanu».
Darīt to, ko nevar nedarīt
Latvijas modes vidē Katja Šehurina ienāca spilgti un strauji - pēc ESMOD modes mākslas skolas Francijā absolvēšanas, viņa atgriezās Latvijā, izveidoja savu zīmolu Katya Katya Shehurina un 2009. gadā tika atzīta par gada dizaineri Latvijā. Kad šobrīd topošās modes mākslinieces nāk praksē, viņa saka: «Ja varat nodarboties ar kaut ko citu, tad labāk nesaistiet savu dzīvi ar modi, jo ar to var nodarboties tikai tie, kas bez tā vienkārši nevar dzīvot, jo šī profesija ir visa dzīve. Nevar piecos beigt darbu, aizmirst visu, doties mājās. Darbagrafiks ir nenormēts, ir ļoti daudz jāceļo par pasauli, ir konkurence, arī veiksmīgas un mazāk veiksmīgas kolekcijas, īsi sakot - šī nav rožaina un pūkaina profesija.» Tomēr pati savu izvēli ne brīdi neesot nožēlojusi, jo nav nekādu ideju, ko citu varētu darīt. Viņa uzskata, ka visi bērnībā zina, par ko grib kļūt, ko grib dzīvē darīt, vienkārši kāds sāk baidīties no sava sapņa, kādu varbūt ģimene mazāk atbalsta, viņai paveicās - pati nenobijās, arī ģimene atbalstīja.
Katja Šehurina arī nenožēlo, ka savulaik aizbrauca studēt uz Franciju. «Nav noslēpums, ka mūsu Mākslas akadēmijā, kur arī skolo modes māksliniekus, uzsvars tiek likts uz mākslu, bet Francijā studijas bija ar daudz praktiskāku, arī komerciālu ievirzi. Esmu ļoti apmierināta ar izglītību, es ikvienu kleitu, ko izdomāju, varu pati uzšūt no A līdz Z, līdz pēdējai vīlei, un tas man ir svarīgi.» Tā kā studējusi starptautiskā skolā, franču snobismu īpaši neesot izjutusi, jo ārzemju studenti vietējiem bijuši interesanti. «Es biju krieviete no Latvijas - eksotisks mikslis. Neko sliktu nevaru teikt par skolu. Protams, ikdienā bija sarežģītāk, franči grib, lai cilvēki runātu labā franču valodā, pat izliekas, ka vispār nesaprot, ja runā ar kļūdām vai ar akcentu, bet arī tajā ir savs šarms,» stāsta Katja Šehurina. Franču valodu viņa apguvusi skolā kā otro svešvalodu, bet īpašu uzmanību tai nav pievērsusi, bet līdz ar studijām Francijā nācies to apgūt daudz labākā līmenī.
Studiju laikā viņa pati bija pārliecināta, ka noteikti neatgriezīsies Latvijā, bet tā sanāca, ka atgriezās, un pati nevar izskaidrot, cik loģiski tas notika. «Es gribēju kaut ko savu, un Francijā sākt savu biznesu, kad nav ne komandas, pat ne sava paziņu loka, praktiski nav iespējams, turklāt tās ir pavisam citas izmaksas. Es gribēju pamēģināt biznesā, jo es sapratu - pie kāda es varēšu vienmēr strādāt, vai tā būtu Latvija, Anglija vai Francija. Tas jau nav slikts ceļš, ja būtu palikusi Francijā, droši vien tā arī būtu noticis. Un tomēr es riskēju - jaunībā vēl neko nezini par iespējamām problēmām, pret visu attiecies vieglāk, problēmas risini to rašanās kārtībā, ne par ko un ne no kā nebaidies, tava muļķība tevi glābj,» tā sava biznesa rašanās faktorus skaidro Katja Šehurina. Viņa ir pārliecināta - ja cilvēks dara no sirds un godīgi, un cenšas, tad viss arī izdodoties. Arī viņai nācies pieņemt nepareizus lēmumus, bet kļūdas viņa sauc par savu skolotāju.
Veikaliņu Londonā, ko viņa 2011. gadā atklāja Londonas tirdzniecības kompleksā Kingly Court, viņa pieskaita pie savām veiksmēm. «Tā nebija iegriba, mēs domājām par biznesu, tikai izrādījās, ka kāzu tērpu industrija ir ļoti slēgts bizness. Tā ir ļoti konservatīva vide, jo īpaši Anglijā, kur ir kādi desmit brendi, kas tiek pārdoti visur. Ir vajadzīgs ilgs laiks, lai ieietu šajā vidē. Vispār jau Anglijā viss ir konservatīvs un noslēgts, tomēr mūsu veikals Londonā joprojām ir, un domāju - attīstīsies, plāni ir lieli, bet tas prasa daudz darba un pacietību.» Londonā un citviet pasaulē tirgotais tiek ražots Latvijā. Katja uzskata, ka Latvijas modes industrijā ir lielisks radošais potenciāls, ka Latvija ir ideāla vieta radošiem cilvēkiem. «Te viss ir mierīgi, klusi un skaisti, pat Rīgas centrā var justies kā mazā piepilsētā, jo īpaši tad, kad pēc Londonas atgriežas Rīgā...»
Obligātais trio
«Kādreiz man bija daudz draugu, bet tagad viņu kļūst arvien mazāk, jo - visam nepietiek laika, mainās prioritātes,» nosaka modes māksliniece. Viņas prioritāšu augšgalā šobrīd ir ģimene - vīrs fotogrāfs Marks Ļitvjakovs, kurš viņai daudz palīdz brenda vizuālā tēla veidošanā, kā arī abu meitiņa Mila, kurai 18. novembrī būs trīs gadi. «Mila nupat sāka iet bērnudārzā, viņai sākas sava mikrodzīvīte, man psiholoģiski bija grūti atzīt, ka meitiņa jau zināmā mērā kļūst patstāvīga,» atzīst mamma un piebilst, ka bērns ir tik aktīvs un uzmanību paģērošs, ka pagaidām ģimene pat nedomā par ģimenes pieaugumu.
Brīvais laiks, protams, tiek pavadīts trijatā, visbiežāk - kaut ko darot svaigā gaisā. Pati modes māksliniece sev tērpus nešuj, lai gan varētu, visu ikdienas valkāšanai nepieciešamo iegādājas apģērbu lielveikalos. Toties tad, kad ir iemesls kārtīgi saposties, viņa izvēlas kaut ko no savas tērpu kolekcijas. «Es specializējos kāzu un vakartērpu radīšanā un esmu novērojusi, ka mums Latvijā nav īpaši daudz iemeslu un iespēju ģērbt šādus tērpus. Un tomēr - kad nepieciešamība posties rodas, mūsu sievietes grib posties, un man ļoti patīk tas, ka viņas gatavas iet ārpus šabloniem,» atzīst Katja Šehurina.
Iepirkšanās kā izklaide viņai gadoties ļoti reti, jo parasti tam nepietiek laika, un visbiežāk uz apģērbu veikalu viņa dodas ar konkrētu lietu sarakstu, kas jāiegādājas. «Esmu konservatīva, bet sievišķīgai komforta sajūtai man vajag savu lēdijas komplektu - labu kosmētiku, ne daudz, bet labu. Vēl man nepieciešams savs frizieris un manikīra meistars, tam noteikti nevajag žēlot naudu. Un vēl man ir mīlestība pret somām - ja sāku staigāt ar vienu, tad to daru ilgstoši, neesmu no tiem, kas ik pēc pāris dienām visu saturu pārliek no vienas citā. Man arī ļoti patīk pidžamas, jo vienā brīdī es sapratu, ka miegā mēs pavadām tik daudz laika, un gribas, lai arī miegā būtu skaisti.»
***
Katja ŠEHURINA
• Modes māksliniece
• Dzimusi 1983. gada 24. maijā
• Precējusies, dzīvesbiedrs - fotogrāfs Marks Ļitvjakovs, meita Mila (2 gadi 10 mēnešu)
• Absolvējusi Rīgas 40. vidusskolu (2002)
• Studējusi Francijā, ESMOD modes mākslas skolā, kur 2008. gadā ieguvusi Haute Couture specializāciju. Studiju laikā ieguvusi pieredzi modes biznesā, strādājot par asistenti tādiem Eiropā pazīstamiem modes māksliniekiem kā Nicolas Faffiotte un David Purves
• Izveidojusi savu zīmolu Katya Katya Shehurina
• 2009. gadā Latvijā atzīta par gada dizaineri
• Veido divas kolekcijas gadā un aktīvi piedalās modes pasākumos ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs (Riga Fashion Week, Who’s NEXT (Parīze), Defilē pie Ņevas (Sanktpēterburga u.c.)
• 2011. gadā Londonas tirdzniecības kompleksā Kingly Court atvēra zīmola Katya Katya Shehurina veikalu
• Zīmola tērpi ir nopērkami Rīgā, Dubaijā, Abū Dabī, Saūda Arābijā, Bahreinā, Japānā, Čikāgā un Teksasā u.c.
