«Man ir sajūta, ka manā dzimšanas dienā patiesībā jāsvin komponista Imanta Kalniņa dzimšanas diena, un tā bijis vienmēr,» smaidot saka šīs dienas gaviļniece muzikoloģe Liene Jakovļeva. Svētku dienas noskaņa un daži tai piestāvoši atribūti – kūkas, kafija un sarunas ar mīļiem cilvēkiem – tomēr būšot, bet vakarā ieplānots īpašs pasākums – orķestra Sinfonietta Rīga sezonas noslēguma koncerta apmeklējums.
«Īstenībā esmu priecīga, ka man nav jāgriež rasols,» atzīst Dailes teātra sabiedrisko attiecību vadītāja Liene Jakovļeva un piebilst, ka viņa nekad nav bijusi īpaša svinētāja un visbiežāk arī dzīvē viss sakārtojas tā, ka viņai izdodas izšmaukt no viesību rīkošanas. «Pavisam godīgi - gatavošanās dzimšanas dienām man uzdzen mazliet stresu un apcerīgu melanholiju vienlaikus, īsi sakot - ne pašas patīkamākās izjūtas,» nosaka Liene Jakovļeva. Bērnībā un skolas gados, protams, dažādas balles rīkotas, bet tā jau esot sen izdzīvota pagātne. «Turklāt tad man pašai par to nebija jārūpējas un jāgādā, viss it kā notika pats no sevis. Pēc horoskopa esmu Dvīnis, un šajā ziņā tipisks - manas izjūtas mētājas. Kad kādreiz nonāku līdz svinēšanai, ir forši, bet, kamēr notiek gatavošanās viesībām, gribas iebāzt galvu smiltīs, proti, aizbēgt no visa. Un labi vien ir, ka mūsu ģimenē nav tādu tradīciju, ka dzimšanas dienā obligāti jārīko ballīte ar obligāti uzaicināmiem viesiem. Zinu, ar kuriem cilvēkiem es šodien kopā ēdīšu kūku un dzeršu kafiju, un zinu, kuru cilvēku zvanus es šodien gaidīšu un sagaidīšu, un tas ir vissvarīgākais.»
Muzikoloģe atzīst, ka šodien viņa ir cītīga Latvijas Radio 3 Klasika klausītāja, un iesaka to klausīties arī citiem, jo šodien, komponista Imanta Kalniņa 75. dzimšanas dienā, tur sarūpēta īpaša programma. Liene ar kūkām šodien cienās arī savus kolēģus Klasikā, jo jau gadus trīs viņa tur ir programmu vadītāja, un atzīst, ka šis darbs sniedz īpašu gandarījumu. «Nevaru saukt sevi tikai par Dailes teātra cilvēku, jo daļa no manis ir radio Klasika,» atzīst Liene Jakovļeva. «Pat tad, kad jāstrādā ekstrēmi agri no rītiem, man ir bauda darīt šo darbu, tas man sagādā milzīgu gandarījumu.»
«Nu jau galu redz,» nosaka Liene Jakovļeva, piebilstot, ka pēc pāris nedēļām ar koncertu Spanovska ballīte 2 tiks slēgta teātra sezona, un tad varēs baudīt kaut ko līdzīgu atvaļinājumam. Lai gan tā nekad neesot, ka viņa varētu trīs nedēļas neieslēgt ne datoru, ne telefonu. Lai arī brīvākā režīmā, tomēr par viņas atbildībā esošajām jomām viņai roka uz pulsa jātur nepārtraukti, jo «teātra mājaslapa internetā atvaļinājumā nedodas, arī aktivitātes sociālajos tīklos kā jau vasarā un nesezonā ir pieklusušas, tomēr turpinās, un tām jāseko līdzi». Liene neslēpj, ka nekad arī nav mācējusi «pilnībā atslābt uz kādu mēnesi», turklāt - šādas iespējas dzīvē viņai nekad nav bijis. Tā kā Liene ir arī Lielās mūzikas balvas žūrijas locekle, koncertu apmeklēšanā «ritms nepārtrūks», jo vasarās parasti notiek ļoti daudz pasākumu.
«Pagājušo vasaru es vispār neatceros kādu brīvu vakaru, tāpēc šogad es gribētu vismaz uz kādu laiku atslēgties no darbiem,» cerīgi saka Liene. Īpašu plānu viņai nav, bet skaidri ir zināms, ka pēc viņas ilgojas dārzs, kurā šogad tikai divas reizes nopļauta zāle, jo citiem darbiem nav atlicis laika. Un vēl viņa ir iecerējusi trīs intensīvas dienas Berlīnē, kur dosies kopā ar vīru Viesturu. Viss jau saplānots, tai skaitā arī operas un koncerta apmeklējums. «Būs intensīvs kokteilis, jo braukt, lai staigātu pa veikaliem, nav mans kārojamākais mērķis. Kad dziedāju kamerkorī Ave sol, dzīve pagāja uz čemodāniem, daudz braukājām pa pasauli, bet tagad izbraukšana ārpus Latvijas man ir ekskluzīva iespēja.» Meitai Katrīnai Paulai, kura šogad beidz Doma kora skolas 10. klasi ar ievirzi dziedāšanā un diriģēšanā, arī esot savi plāni vasarai - viņa izturējusi konkursu jauniešu kamerkorī Tenso, un tas nozīmē, ka vasarā brauks uz nometni un koncertiem Eiropā. «Kā jau mūsdienu jaunieši, meita ir ļoti mērķtiecīga, un izskatās, ka viņa mūzikas pasaulē ir cieši iekšā, bet - labprātīgi.»
Liene vēl nezina, kad un kur, bet gan jau vasarā radīsies iespēja sarīkot kādu vakaru ar vīna dzeršanu un sirsnīgām sarunām vistuvāko cilvēku lokā: «Jo nekas jau nav svarīgāks par cilvēkiem man apkārt.».
