Piecus vakarus – no 3. līdz 7. augustam – ar monoizrādi Vēstule cilvēkam, ko veidojis pasaulslavenais režisors Roberts Vilsons, Latvijas Nacionālajā operā uzstāsies pasaulslavenais baletdejotājs Mihails Barišņikovs. Šim notikumam veltītajā preses konferencē Rīgā dzimušais un šobrīd ASV dzīvojošais mākslinieks uzsvēra: «Šis ir teātra projekts, ne dejas šovs!»
Latvijā Mihails Barišņikovs ieradies no Madrides, kur Teatros del Canal no 12. līdz 15. maijam viesojies ar šo monoizrādi. Šonedēļ Jaunajā Rīgas teātrī tiks spēlētas pērn veidotā iestudējuma Brodskis/Barišņikovs izrādes.
Vēstules cilvēkam viesizrādes organizē Andreja Žagara kultūras atbalsta un attīstības fonds. Kā atzina fonda vadītājs Andrejs Žagars, šī būs jau trešā reize, kad viņš strādā kopā ar Mihailu Barišņikovu, pirmās divas bija vēl tad, kad viņš vadīja Latvijas Nacionālo operu. Pirmo reizi Latvijā Barišņikovs viesojās 1997. gadā, kad noritēja divi radošie vakari, kur Barišņikovs uzstājās ar savu baleta trupu White Oak Dance Project, otrā reize bija 2009. gadā deju vakarā operā Trīs solo un duets. «Esmu ļoti gandarīts par iespēju trešo reizi strādāt ar izcilo mākslinieku un Latvijas skatītājiem piedāvāt laikmetīgu iestudējumu, kas jau ir izpelnījies lielu atzinību pasaulē. Esmu pārliecināts, ka šis būs viens no gada nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas kultūras telpā. Šī ir spoža izrāde, kurā satiekas izcilas personības - Ņižinskis, kurš 20. gadsimta sākumā nesa krievu dejas skolu pasaulē, Barišņikovs, kurš to veica 20. gadsimta otrajā pusē,» sacīja Žagars.
Izrādes Vēstule cilvēkam pamatā ir izcilā baletdejotāja Vāclava Ņižinska dienasgrāmata, tā iestudēta pērn Spoleto Itālijā. «Tā vēl ir ļoti svaiga izrāde,» uzsver Mihails Barišņikovs, piebilstot, ka kopumā nospēlētas vien apmēram desmit izrādes. Monoizrādi Vēstule cilvēkam īpaši Barišņikovam radījis avangarda teātra režisors Roberts Vilsons. Iestudējums balstīts uz Vāclava Ņižinska autobiogrāfiskajiem tekstiem, kurus izrādei adaptējis Derils Pinknijs. Šo viesizrāžu iniciators Andrejs Žagars uzsvēra, ka šī būs pirmā reize, kad Latvijas skatītājiem «dzīvajā» būs iespēja redzēt amerikāņu režisora Roberta Vilsona iestudējumu, lai gan iepriekš bijušas vairākas ieceres, bet tās nav īstenotas dēļ tā, ka tehniski nav bijis iespējams nodrošināt izrādēm nepieciešamo.
Ideja par monoizrādi Vēstule cilvēkam radusies pirms dažiem gadiem, kad Barišņikovs un Vilsons kopā ar aktieri Vilemu Defo strādājuši pie krievu absurda rakstnieka Daniila Harmsa Vecenes iestudējuma. «Reiz sākām runāt par Ņižinska dienasgrāmatu. Ņižinskis bija leģendārs baleta mākslinieks, daudz zināms par viņa skandalozajām attiecībām ar Sergeju Djagiļevu, arī par viņa garīgo saslimšanu. Ņižinska dienasgrāmata pirmo reizi tika publicēta pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu beigās, pēdējo reizi tā iznāca pirms apmēram pieciem gadiem. Vilsons ir ekstraordinārs režisors, no aktieriem viņš prasa milzīgu pacietību un izturību. Man ļoti patīk strādāt ar viņu, lai gan tas nav viegli,» stāsta Mihails Barišņikovs.
Dejotājs uzsvēra, ka vairumam baleta mākslinieku un šā mākslas žanra cienītāju Ņižinskis asociējas kā ģeniāls dejotājs, bet viņam personīgi Ņižinskis svarīgs kā horeogrāfs, lai gan šajā jomā daudz nav paveicis. «Ņižinskis bija pirmais avangarda horeogrāfs, kas atvēra durvis inovācijām nākamajai horeogrāfu paaudzei, viņam piemita radikāli un neparasti instinkti. Mūsu izrādē ir cits posms - 1919. gads, kad viņš jau ieslīdēja tumsas pasaulē, viņš sešu mēnešu laikā sarakstīja šo provokatīvo un aizkustinošo dokumentu, ko es raksturotu kā mākslinieka manifestu, kurš ir dziļā garīgā apmulsumā.»
Mihails Barišņikovs uzsvēra, ka izrādes struktūra ir neparasta. «Tā nav dejas šovs, tajā nav strādājis horeogrāfs, bet tajā ir daudz kustību. Apmēram 90 procentu no balsīm, kas skan izrādē, ir Roberta Vilsona balss, savukārt sievietes balss «pieder» lieliskajai horeogrāfei un dejotājai Lusindai Čaildai (Lucinda Childs), kas vairākkārt sadarbojusies ar Vilsonu. Vēl svarīgi, ka apmēram 90 procentu no teksta, kas skan izrādē, ir balss ieraksti, savukārt dzīvajā es runāju angļu un krievu valodā,» sacīja Mihails Barišņikovs.
Kā zināms, leģendārais baletdejotājs Vāclavs Ņižinskis (1889-1950) tika atzīts par vienu no izcilākajiem Rietumu kultūras baleta māksliniekiem, taču slavas un profesionālo spēju zenītā viņš atradās īsu laiku, jo ap 30 gadu vecumu viņam sākās garīgas problēmas. Savu dienasgrāmatu, kas vēlāk izdota grāmatā, viņš rakstīja no 1919. gada 19. janvāra līdz 4. martam, tā dokumentē un izgaismo viņa garīgās veselības sabrukumu.
Zinot to, cik liela interese ir par Jaunajā Rīgas teātrī iestudēto izrādi Brodskis/Barišņikovs, viesizrāžu rīkotāji cer, ka Vēstules cilvēkam piecas izrādes varēs redzēt maksimāli daudz interesentu, arī skatītāji no kaimiņvalstīm.
