«Manā ģimenē un draugu lokā maijs ir blīvs ar dažādām svinēšanām, ir ko turēt. Arī mūsu teātrī daudziem ir dzimšanas dienas – īsts maija bērnu birums,» smaidot saka šīs dienas gaviļniece, Rīgas Krievu teātra mārketinga nodaļas vadītāja un aktrise Inga Aizbalte (52). Šajā dienā lielai svinēšanai viņa negatavojas, tomēr tiem, kas viņu atcerēsies, centīsies sarūpēt kādu īpašu cienastu.
«Mamma, dēls un brālis ar ģimeni, cerams, atnāks ciemos. Par draugiem - nezinu, bet gan jau kāds ieskries,» savas dzimšanas dienas svinētāju kompāniju raksturo Inga Aizbalte un piebilst, ka radu un draugu jau esot daudz, bet dzīves telpa - maza, tāpēc lielas balles nemaz neesot iespējamas. Ja pašai būtu vasaras māja laukos, tad jau varētu rīkot saiešanu zaļumos, bet - ir tā, kā ir. Pirms diviem gadiem kārtīgi nosvinējusi savu apaļo jubileju, bet vispār nu esot tajā vecumā, kad neko lielu un vērienīgu vairs nemaz negribas, turklāt šādās reizēs vislabākais esot iespēja sanākt kopā. «Šobrīd man daudz svarīgāka ir iespēja satikties, būt kopā ar sev tuviem un mīļiem cilvēkiem, jo dzīve ir tik strauja un steidzīga, ka ikdienā mēs ilgstoši varam netikties, sazināties vien no attāluma, un tad vismaz šādās reizēs varam pabūt kopā, parunāties...,» atzīst Inga Aizbalte. «Ir svinēts visādi - bijis tā, ka esmu saaicinājusi visas savas daudzās draudzenes. Esmu arī viena aizmukusi prom no Latvijas - reiz biju pie draudzenes Itālijā, kura tolaik tur iestudējusi operu.» Šogad viņa nav gatava uz ēverģēlībām, bet noteikti mēģinās sarūpēt īpašu cienastu - pīrāgus, plātsmaizi un ātri pagatavojamus salātus. «Kā saka mana krustmāte - iepriecināšu ar roku darbiem, ne veikalā pirktiem pusfabrikātiem. Man patīk, ka namamāte ceļ galdā savu firmas ēdienu, tas ir ļoti mīļi. Ir jau mazliet žēl tā laika, ko nostāvu pie plīts, bet šāds cienasts ir arī ļoti personisks. Mans dēls saka, ka viņš nekur citur pīrādziņus neēd, tikai manis ceptos, bet es to daru vien pāris reizes gadā - uz svētkiem un dzimšanas dienām.»
Ingas Aizbaltes dēls Eduards maijā svinēs 25. dzimšanas dienu, un mamma atzīst, ka šobrīd viņas vienīgā atvase ir pārdomās un krustcelēs. «Eduards beidza Kultūras koledžu, pamācījās biznesu, bet šobrīd ir pārdomās un krustcelēs. Gan jau pats sapratīs, ko grib. Esmu viņu mēģinājusi virzīt, bet jau pirms kāda laika atskārtu, ka viņam pašam kaut kas jāsaprot.»
Pavisam drīz - 20. maijā - Rīgas Krievu teātrī būs sezonas pēdējā pirmizrāde Albums, bet ap Jāņiem - sezonas noslēgums ar skatītāju aptaujas rezultātu apkopošanu un sezonas labāko aktieru un labākās izrādes apbalvošanu. «Vienmēr pārdzīvoju, ka mūsu teātra aktieri paliek malā Spēlmaņu naktī, tādēļ pirms vairāk nekā 10 gadiem izdomāju šādu tradīciju - skatītāji var balsot gan internetā, gan teātrī, lai nav tā, ka priekšplānā ir tikai divi mūsu teātra aktieri - tie, kas filmējas kādā seriālā,» stāsta mārketinga nodaļas vadītāja. Diplomētai aktrisei Ingai Aizbaltei, kas savulaik spēlējusi arī Valmieras drāmas teātrī, reizēm jau sirds sailgojas pēc skatuves, jo īpaši tad, kad, skatoties kolēģus, viņa pieķer sevi domājam, kā viņa būtu šo lomu spēlējusi. «Ir tā, kā ir. Teātris ir jauno māksla, turklāt dramaturģija nav dāsna ar lomām sievietēm manam gadagājumam. Tomēr man ir iespējas radoši izpausties - vadu dažādus koncertus, piedaloties dažādos iestudējumos - projektos, ar kuriem braucam apkārt pa Latviju. To gan ir grūti savienot ar pamatdarbu, tāpēc - esmu izvēlīga. Bieži esmu par to domājusi, kāpēc dzīve iegājusi tādā gultnē, bet laikam jau - tā tam bija jānotiek.»
Lai arī Inga ir pārliecināta, ka vismaz reizi gadā ir jāizbrauc ārpus Latvijas, lai «varētu kārtīgi iztīrīt smadzenes», diez vai šogad šis plāns tiks īstenots. «Man ļoti patīk ceļot, bet par šo vasaru esmu pārdomās, jo izskatās, ka būs jāizšķiras - vai nu ceļot, vai arī saņemties remontam mājās.».
