No rītdienas, 8. janvāra, līdz 10. janvārim Igaunijas Krievu teātrī Tallinā viesojas M. Čehova Rīgas Krievu teātris, rādot četrus iestudējumus – Jauktās jūtas, Fro, Tango ar Stroku un Graņonka. Tikmēr mūsu teātrī ciemojas Igaunijas Krievu teātris, kura mākslinieciskais vadītājs pusotru gadu ir Anatolija Vasiļjeva audzēknis Igors Lisovs.
«Šajā laikā viņam ir izdevies atjaunot skatītāju interesi par teātri, iestudēt veselu virkni izrāžu, kas ir pārveidojušas teātra repertuāru. Radīt patiesi radošu gaisotni organismā, kas, saglabājot savas saites ar krievu teātra skolu, iekļāvies Igaunijas teātra dzīves telpā. Svarīgākais, ko viņš dara, – veido spēles teātri, tādu teātri, kura pamatā ir krievu teātra skolas mūsdienu principi. Tieši šī skola ļauj spēlēt mūsdienu dramaturģiju, liekot likmes nevis uz tīšu provokāciju un aktualitāti, bet, veidojot pilnvērtīgu skatuves sacerējumu. Pusotra gada ir pārāk īss laiks, lai īstenotu visas idejas, taču redzēt virzienu vienmēr ir interesantāk nekā pašu rezultātu,» par pārmaiņām Igaunijas teātrī stāsta tā literārās daļas vadītāja Jeļena Skuļska.
Igaunijas Krievu teātris Rīgā rādīs četrus iestudējumus. 8. jan vārī Rīgā Igors Lisovs prezentēs savu visjaunāko darbu – izrādi Kronēšana. Tas ir poļu dramaturga Mareka Modzeļevska lugas iestudējums, kurā spēlē arī pats režisors. Viņš šo lugu pielīdzina sengrieķu traģēdijām un runā par to, ka visgrūtākais ceļš ir ceļš pašam pie sevis. 9. janvārī būs skatāms Aleksandra Ostrovska Pēdējais upuris Vlada Troicka iestudējumā – melodramatiska komēdija, kurā režisors saskata gandrīz Šekspīra cienīgus risinājumus, bet par vissvarīgāko Ostrovska lugā uzskata sapni par mīlestību. «Ostrovska ļaudis ir draiva pilni, vitāli, šādi cilvēki šodien ir ļoti nepieciešami, Protams, starp viņiem ir daudz tukšu salmu kūlēju, bet pats draivs ir kā zāles pret miršanu. Ņemt un paveikt kaut ko pa īstam, talantīgi, lietišķi! Tāpēc Ostrovskis man ir interesants. Vēlos dalīties ar skatītāju – sniegt publikai rakstnieka varoņu enerģiju. Viņi visi ir pietiekami sarežģīti, apveltīti ar pašironiju un nemaz nav dumji. Man nepatīk, ja uz skatuves tiek spēlēti muļķi – kā skatītājs es negribu degustēt cilvēka dzīves nevajadzīgumu un vērot, kā nekam nederīgi cilvēki cits citu apkrāpj,» atzīst Vlads Troickis.
Arī 10. janvāra vakarā uz Rīgas Krievu teātra skatuves kāps krievu klasikas varoņi – Nikolaja Gogoļa Spēlmaņi Krievijā godalgotā Sergeja Fedotova (Perma) režijā. «Komēdija–mistifikācija Spēlmaņi apbrīnojamā veidā atklāj laika nāvējošo spēku. Laiks, kas notriekts kāršu spēlē, pārvērtis ļaudis par mistiskām figūrām, siluetiem, ēnām. Un, lūk, šīs jau atdzīvojošās ēnas ņirdzīgā veidā noved līdz vājprātam savu kārtējo upuri...» – tā izrādes veidotāji prezentē iestudējumu.
Bet 10. janvārī, dienā uz teātri tiek aicināti gados jaunākie skatītāji, jo notiks divas Karaļa Brusubārdas izrādes. Brāļu Grimmu pasaku iestudējusi režisore Poļina Stružkova no Maskavas, vizuālo tēlu veidojis Maskavas J. Vahtangova teātra galvenais mākslinieks Maksims Obrezkovs. Šis iestudējums bērniem ir Igaunijas Krievu teātra repertuāra ilgdzīvotājs, un veiksmes atslēga ir skatītāju līdzdalība šajā pasakā–spēlē. Mazie skatītāji tiek ietērpti īpašajā burvju apmetnī, piedalās spēlē līdzās aktieriem un pat var ietekmēt notikumu gaitu.
