«Sagadījies tā, ka ārā laiks ir pelēks un cilvēkiem gribas kaut ko gaišu un tīru, ticību un cerību apliecinošu, kaut ko dzirkstošu un pacilājošu, un Johana Štrausa mūzika ir dzirkstoša un pacilājoša,» ir pārliecināta soliste Inga Šļubovska-Kancēviča. Šovakar viņa atveidos Adeles lomu Johana Štrausa populārās operetes Sikspārnis iestudējuma pirmizrādē Latvijas Nacionālajā operā un baletā.
Flirts, intrigas un šampanietis
Valšu karaļa Johana Štrausa dēla pirms 150 gadiem tapušās operetes Sikspārnis iestudējuma muzikālais vadītājs ir diriģents Jānis Liepiņš, režisors Edmunds Freibergs, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, horeogrāfs Alberts Kivlenieks un gaismu mākslinieks Jevgeņijs Vinogradovs. Uzvedumā tiks dziedāts vācu valodā un runāts latviski. Kā zināms, Sikspārnis vēsta par greznu pasauli, kurā valda spožums un jautrība, flirts, intrigas un pārpratumi. Grāfa Orlovska rīkotajā ballē turīgais Gabriels fon Eizenšteins aizraujas ar apburošu svešinieci, pat nenojaušot, ka maska slēpj paša sievu Rozalindi. «Mīlestība, kaislība, greizsirdība, romantiski sapņi un atriebības kāre, laulāto sānsoļi... Nekas nav mainījies cilvēcisko emociju gammā kopš brīža, kad tapa Johana Štrausa Sikspārnis. Tieši tāpēc nolēmām izrādes darbību iecelt mūsdienās, lai tajā, gluži kā spogulī, ieraudzītu paši savu tikumu un netikumu,» stāsta režisors Edmunds Freibergs.
Operete Sikpārnis pasaules pirmizrādi piedzīvoja 1874. gadā Vīnē, Theater an der Wien, gūstot grandiozus panākumus jau pirmajā izrādīšanas vakarā. Pēc Sikspārņa motīviem uzņemtas gandrīz divdesmit kinofilmas. Šobrīd Sikspārnis ir pasaulē populārākā operete, saskaņā ar portāla Operabase datiem pēdējo piecu gadu laikā tā pasaules opernamos un teātros piedzīvojusi 337 iestudējumus. Rīgas Pilsētas teātrī šis darbs tika uzvests tikai dažus gadus pēc pasaules pirmizrādes – 1877. gada 14. janvārī, bet Latvijas Nacionālās operas trupas pirmais Sikspārņa iestudējums notika 1931. gadā, pēc tam tapuši vēl divi šīs operetes iestudējumi Baltajā namā.
Ne tikai par globālām lietām
«Tā ir tiesa, ka šobrīd pasaule daudz domā par globālām problēmām, bet, no rīta pamostoties, neviens taču par tām nedomā, vai vakarā pirms gulētiešanas mēs taču samīļojam savus mīļos cilvēkus, novērtējam to labo, kas mums katram ir dots, kas ir blakus,» saka Inga Šļubovska-Kancēviča. Arī Adeles loma, ko viņa atveido operetē, viņai patīkot ne tikai kā solistei. «Adele grib izsisties no kalpones dzīves, grib dzīvē sasniegt daudz vairāk. Adele negrib visu mūžu būt kalpone, berzt grīdas, pienest kundzei lietas. Nokļuvusi ballē, viņa apjauš, ka, iespējams, tā ir vienīgā iespēja dzīvē iepazīties ar ietekmīgiem cilvēkiem, satikt kādu, kas viņu varētu atbalstīt. Un viņa sastop divus sava talanta atbalstītājus,» teic Inga ŠļubovskaKancēviča. Un kuram gan mūsdienās neesot tuvs un saprotams stāsts par cilvēku, kurš dzīvē grib sasniegt vairāk?
Soliste priecājas, ka pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma Baltajā namā atkal tiek iestudēts Sikspārnis, jo publikai tas vienmēr patīkot. «Kad šo opereti iestudēja 1931. gadā, tieši operetes Sikspārnis izrādes bija visvairāk pārdotas, tas nozīmē – teātrim atnesa vislielākos ienākumus. Cilvēki pozitīvi skatās uz opereti, labprāt to apmeklē.»
Šogad Ingai Šļubovskai-Kancēvičai vēl gaidāms gadu mijas koncertu maratons, bet jau jaunajā sezonā sāksies komponista Ērika Ešenvalda jaunās operas Iemūrētie iestudējums. «Ja par Sikspārni visi zina visu, tad par Iemūrētajiem nekādu stereotipisku priekšstatu nav, un visi – gan solisti, gan skatītāji – būs kā baltas lapas. Es esmu tāds cilvēks, kas iekļaujas procesā, uz vietas mēģina reaģēt un strādāt. Mana pieredze un tehniskā varēšana ir tik liela, ka man nav iemesla baidīties no jaunas lomas. Es uzskatu, ka ar prieku jāsāk katrs darbs, ir jābūt atvērtam, nevajag sevi ielikt stereotipos. Izrādi pamatā veido režisors, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks, bet tieši solists ir tas, kurš dažādās prāta konstrukcijās ieliek savu dvēseli.»
Kā parasti un pa jaunam
«Ziemassvētki man ir laiks, kad es atpūšos un uzkrāju spēkus, atpūtinu balsi, un arī šogad darīšu tāpat. Ziemassvētki būs klusi, mierīgi un romantiski kopā ar vīru. Protams, aiziesim uz baznīcu, uz dievkalpojumu, kā vienmēr. Lai gan – būs citādāk, jo visa dzīve ir citādāka. Šie mums ar vīru Edmundu būs pirmie Ziemassvētki kopā,» smaidot saka Inga Šļubovska-Kancēviča. «Līdz ar laulībām manī ir atnācis arī lielāks miers un stabilitātes sajūta. Man blakus ir cilvēks, kas mani nēsā uz rokām, es sajūtu vīrišķīgu plecu un atbalstu. Man ir brīnišķīgs vīrs, tāpēc es varu nodarboties ar dziedāšanu, jo ikdienišķas rūpes un raizes, ar ko saskāros pirms laulībām, man atkritušas. Tagad man ir radoša uzplaukuma un iedvesmas laiks, jo es vairāk varu veltīt sevi mākslai. Viss notiek harmoniskā balansā.»
Māksliniece atzīst, ka solistiem vienmēr jārūpējas ne tikai par vokālo, bet arī fizisko un garīgo labsajūtu, taču šobrīd pati esot tādā laika trūkumā, ka par sporta zāli viņa uz kādu laiku aizmirsusi, tomēr no rītiem veicot dažādus stiepšanās vingrinājumus. «Rīti, kas es varu izgulēties, varu aiziet uz kādu salonu, uz masāžu, arī varu mājās sevi palutināt, ir pirmdienās, kad teātrī ir brīvdiena. Man ir svarīgi rūpēties par sevi, savu labsajūtu, jo tikai tad, kad cilvēks ir apmierināts ar sevi, arī apkārtējie var baudīt manu mieru.» Pirmizrādes steigā malā noliktas arī dažādas ūdens procedūras, kas dod ķermenim tonusu, jo, «kā zināms, ūdens visu veco aizskalo, un tad cilvēks svaigs un jauns var doties dzīvē. Būtiski ir neaizlaist sevi līdz stadijai – man neko vairs negribas, man nekam nav spēka. Es ļauju sev atpūsties, ja esmu nogurusi. Ir svarīgi pateikt stop, nepieļaut, lai pirmais to izdara ķermenis, jo tas nozīmētu, ka es vairs nevarētu padziedāt, un līdz tam solists nedrīkst sevi novest. Ja gribi, lai balss skan svaigi un dzidri, pašam tā jājūtas.»
Inga ŠĻUBOVSKA-KANCĒVIČA
• Soprāns. Latvijas Nacionālās operas soliste (kopš 2008. gada februāra)
• Dzimusi 1978. gadā
• Precējusies
• Absolvējusi J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju (vokālās nodaļas maģistrantūru 2004. gadā un bakalaura studijas profesores A. Garančas klasē 2002. gadā), A. Kalniņa Cēsu Mūzikas koledžu (kordiriģēšanas nodaļu 1998. gadā), Strenču mūzikas skolu (klavieru klasi 1993. gadā)
• Strādājusi par dziedāšanas skolotāju Rīgas Doma Kora skolā (2004.–2008.)
• Lomas Nacionālās operas iestudējumos: Adīna un Džaneta (Mīlas dzēriens, 2009.), Cerlīna (Dons Žuans, 2009.), Sofija (Verters, 2009.), Papagena un Pirmā dāma (Burvju flauta, 2008.), Fraskita (Karmena, 2007.), Barbarīna (Figaro kāzas, 2006.), Barena (Jenūfa, 2005.), Miss Džesela (Skrūves pagrieziens, 2003.), u.c.
• Lomas Rīgas Muzikālā teātra iestudējumos: Miss Mabele Gibsone (Cirka princese, 2007.), Marietta (Bajadēra, 2007.), Žiljeta Vermona (Grāfs fon Luksemburgs, 2006.)
• Piedalījusies Tallinas XVI baroka mūzikas festivālā, II Starptautiskajā festivālā Musica Sacra Kauņā, Siguldas Opermūzikas festivālā (2006.), XV un XVI Latvijas Opermūzikas svētkos Jūrmalā (2007., 2008.) u.c.
• Saņēmusi prof. Paula Saksa atzinības balvu par mākslinieciskajiem sasniegumiem (2008.)
• 2009. gadā kļuvusi par Starptautiskā vokālistu konkursa Pasavā (Vācija) finālisti un AS Latvijas gāze Gada balvas 2009 laureāti nominācijā Labākā operas soliste
