Latvijas Rakstnieku savienība (LRS) izplatījusi paziņojumu, kurā atzīst, ka augstu vērtē un neapšauba literatūras skolotāju profesionalitāti un spēju pašiem izvēlēties piemērotāko materiālu mācību procesā.
LRS aicina sabiedrību, politiķus un ierēdņus ievērot Latvijas Republikas Satversmē un ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā noteiktās vārda brīvības normas, kas veido jebkuras demokrātiskas valsts un Rietumu civilizācijas pamatus.
LRS pauž bažas saistībā ar mēģinājumiem traktēt atsevišķus Izglītības likuma pantus tā, ka tiek ierobežota pedagogu izvēle tā vai cita mākslas darba izmantošanā skolās. Šāda iegrožošana ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 100.pantu, kurā skaidri noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta.
"Tikumiskā audzināšana skolās, kas ir objektīvi nepieciešama pedagoģiskā procesa sastāvdaļa, nedrīkst pārvērsties par ieganstu vārda brīvības ierobežošanai vai mākslas darbu kropļošanai," uzskata LRS.
Jau ziņots, ka pēc dzejnieces Agneses Krivades dzejoļa "Svētīgi" izmantošanas mācību procesā Āgenskalna Valsts ģimnāzijas skolotāja Iveta Ratinīka saņēmusi aizrādījumu no skolas vadības un norādījumu šādus tekstus mācību procesā vairs nelietot. Ratinīka skaidroja, ka dzejolis "bija izaicinošs", tomēr viņa ir pārliecināta, ka mūsdienās nekādi literāri teksti nevar tikt uzskatīti par nepiedienīgiem, jo īpaši gadījumos, kad tie tiek izrunāti un skaidroti.
Dzejolis "Svētīgi" publicēts Krivades pirmajā dzejoļu grāmatā "Bērnība", kas klajā nāca 2007.gada.
Grāmatas "Bērnība" redaktors Jānis Rokpelnis aģentūrai LETA sacīja, ka, viņaprāt, saceltajai ažiotāžai par Krivades dzejoli nav pamata. Dzejnieks atgādināja, ka dzejolis tika izmantots vidusskolēniem, kuri nav vairs nekādi mazie bērni un nereti necenzētus vārdus zina vairāk par citiem.
Rokpelnis skaidroja, ka literatūrā valda likums, ja ar vārdu izmantošanu tiek dots papildu estētiskais efekts, tad tas ir pieļaujami. Tāpat viņš atgādināja, ka mums ir arī nerātnās dainas un necenzētus vārdus savos darbos izmantojuši arī tādi krievu klasiķi kā Mihails Ļermontovs un Aleksandrs Puškins.
Āgenskalna Valsts ģimnāzijas direktore Ināra Gaile aģentūrai LETA šo gadījumu nekomentēja un norādīja, ka par šo gadījumu nav informēta un pati nekādus aizrādījumus skolotājai nav izteikusi.
Kā ziņots, tā dēvētie tikumības grozījumi Izglītības likumā jau stājušies spēkā, taču izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile nav pārliecināta, ka to iedzīvināšana patlaban ir prioritāte izglītībā.
