Svētki nedēļas garumā piedāvā ļoti plašu programmu, un tajā katrs var atrast ko sev saistošu un tīkamu. Lai gan 13 pasākumu ir apmeklējami par maksu, taču vesela virkne ir baudāmi par velti – gan Vērmanes dārzā, gan Lido kompleksā, gan Kalnciema kvartālā, gan daudzviet citur. Spilgtākās lielā notikuma pieturzīmes Neatkarīgajai ieskicēja svētku izpilddirektore Agra Bērziņa.
Kaut arī oficiāli svētki sākas no 6. jūlija, tā ieskaņa notika jau vakar, 5. jūlijā, Pēterbaznīcā ar garīgās mūzikas koncertu Lūgšana Latvijai, kuru Latvijas Televīzijā šovakar var noskatīties arī tie, kam nebija iespējas to apmeklēt.
Pirmdien, 6. jūlijā, plkst. 12, kā tas svētku sākumā ierasts, dalībnieki dodas uz Pirmajiem Meža kapiem, lai godinātu ievērojamos Latvijas horeogrāfus un diriģentus, kas jau aizgājuši mūžībā. Svinīgā piemiņas brīža laikā tiks veidota ziedu vija Latvijas kontūrkartes veidolā un iedegtas liesmiņas – veltījums katram kultūras darbiniekam.
Otrs – svētku ieskandināšanas pasākums – tiek rīkots plkst. 14 Viesturdārzā, kur 1873. gadā tika rīkoti I Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Dziesmusvētku parkā uzstāsies mūziķis Goran Gora kopā ar bērnu un jauniešu centra Rīgas Skolēnu pils kolektīviem.
Plkst. 13 Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā tiek arī atklāta vizuāli plastiskās mākslas pulciņu audzēkņu darbu izstāde.
Plkst. 16 Dailes teātrī jau tradicionāli notiek tautas deju kolektīvu laureātu uzstāšanās. Ja koriem ir koru kari, tad labākajiem dancotājiem (ap 70 kolektīvu) ir šis pasākums, kurā tiek izpildītas dejas, kas ir ārpus svētku repertuāra.
Plkst. 19 Lielajā ģildē varēs baudīt simfonisko orķestru koncertu Tūkstošbalsu simfonija. Koncerts veidots sešās daļās, un tās izmuzicēs mūziķi no visiem Latvijas reģioniem. (Uz skatuves vienlaikus savu meistarību rādīs 120–180 jauno mākslinieku.)
Otrdien, 7. jūlijā, no plkst. 10 līdz 18 notiks pūtēju orķestru finālkonkurss, kurā dalībnieku sniegumu vērtēs starptautiskā žūrija.
Plkst. 12 un 19 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā būs divi mūsdienu deju lielkoncerti Te mēs es@m, kas ir šo svētku jaunums. Lai varētu šo koncertu izveidot, 1300 tā dalībniekiem bija jāapgūst jaunas iemaņas, jo mūsdienu dejas tiek iestudētas individuāli, nevis kopā, kā to dara tautiskajās dejās. Šo ideju kopš IX svētkiem tika lolojusi šā pasākuma mākslinieciskā vadītāja Edīte Ābeltiņa. Lielkoncerta darbības vide: pilsēta, mājas jumts virs pilsētas, krustpunkts tiem sociālajiem tīkliem, kuri stiepjas no viena jaunieša istabas loga līdz citam. Stāstu papildinās video mākslinieka radītas projekcijas. Muzikālo noformējumu veidos gan pilsētas skaņas, gan radīto deju mūzika, gan grupas Instrumenti oriģinālskaņdarbi.
Trešdien, 8. jūlijā, visu dienu no plkst. 10 līdz 20 būs iespējams sekot līdzi koru kariem trīs zālēs: Latvijas Mūzikas akadēmijā, Latviešu biedrības nama Lielajā zālē un Zelta zālē. Šajā gadā netikšot piešķirta viena lielā balva, bet vairākas – katrā grupā veiksmīgākajam korim.
Plkst. 18 koncertzālē Rīga notiks tautas mūzikas koncerts Lai balstiņas tālu skan, kura programmā būs latviešu tautas dziesmas un to apdares, rosinot katram novadam izcelt sev raksturīgo, apvienojot to ar mūsdienīgo. Speciāli šim koncertam tapis komponista Valda Zilvera jaundarbs – četrdaļīgs cikls ar tautas dziesmu vārdiem «Danco, danco tu, saulīte!».
Vakarā pusdesmitos LTV tiešraidē varēs vērot svētku atvēršanas pasākumu no 11. novembra krastmalas, kurā piedalīsies tikai dalībnieki, svētku virsvadītāji, virsdiriģenti un pedagogi. Šis muzikāli horeogrāfiskais uzvedums, kur, kopā dziedot, dejojot un veidojot noteiktu kustību rituālu, dalībnieki iedzīvinās svētku simbolus un atribūtiku, notiks jau trešo reizi (tas līdzekļu ekonomijas dēļ nenotika 2010. gadā).
No plkst. 11 līdz 17 Brīvdabas muzejā būs skatāmas folkloristu individuālās programmas (novadu).
Ceturtdien, 9. jūlijā, plkst. 19 Latvijas Mūzikas akadēmijas Lielajā zālē pulcējas folkloras konkursa uzvarētāji koncertā Gudru ņēmu padomiņu. Tajā uzstāsies gan dziedātāji un muzikanti, gan dancotāji, gan stāstnieki, gan rotaļnieki un daudzi citi ikgadējās Klaberjaktes dalībnieki.
Plkst. 19 visi tiek aicināti uz pūtēju orķestra koncertu Taures skan Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā. To noteikti vajag redzēt, jo Latvija šajā ziņā ir unikāla zeme, kur pūšamos instrumentus vienkopus spēlē tik daudz bērnu. Koncertā piedalīsies 41 Latvijas izglītības iestāžu pūtēju orķestris ar 1600 dalībniekiem. Intermēdijas izpildīs Latvijas Republikas Zemessardzes jauniešu pūtēju orķestris, bet kā viesi uzstāsies vīru kopa Vilki. Būs arī baudījums acīm – labāko Latvijas orķestru (un arī pašu diriģentu) defile priekšnesumi, kas šādos svētkos notiek pirmo reizi. Programmā būs latviešu oriģinālmūzika, tautasdziesmu apdares, klasikas un populārās mūzikas skaņdarbu aranžējumi.
Piektdien, 10. jūlijā, no plkst. 9 līdz 16 Rīgas Latviešu biedrības namā notiek tērpu skates mēģinājums un finālkonkurss.
Plkst. 12 un 17 Daugavas stadionā uz tautas deju kolektīvu lielkoncertu Līdz varavīksnei tikt pulcēsies 16 700 Latvijas jauno dejotāju un ap 2000 horeogrāfisko ainu dalībnieku. Programma veidota pa vecumposmu grupām – no pirmsskolas dejotājiem līdz vidusskolēniem.
Šā koncerta idejiskā autore ir mūžībā aizgājusī horeogrāfe Arta Melnalksne, viņas iesākto turpinājušas režisore Inga Cipe un mākslinieciskā vadītāja Indra Ozoliņa. Lielais sarīkojums iepriecēs ar īpašām horeogrāfiskām ainām, kādas līdz šim svētkos nav bijušas, un īpašiem tērpiem. Tam cauri kā kopējs motīvs vīsies – meitenes Artas stāsts, veidojot visu uzvedumu kā vienotu veselumu. Lielu darbu šā uzveduma tapšanā ieguldījis arī mūziķis un svētku draugs Renārs Kaupers.
Plkst. 15 pie Brīvības pieminekļa pirmo reizi pulcēsies folkloras kopas uz koncertu Rotaļu raksti, aicinot līdzdarboties svētku dalībniekus un viesus. Šo programmu veidojuši paši kopu vadītāji, rādot tradicionālās dažādu reģionu rotaļas, ko viņi mācījušies no videoierakstiem vai aprakstiem. Šajā pasākumā piedalīsies arī kopas no latviešu diasporas citās valstīs.
Plkst. 19 turpat pie Brīvības pieminekļa būs skatāma un klausāma pūtēju orķestru defile programma, kas ir īpašs Latvijas skolēnu lepnums, jo citur nekur kas tāds nav redzams.
Plkst. 19 Lielajā ģildē pirmoreiz notiks kokļu mūzikas koncerts. Koncerta skaņdarbu atlasē piedalījās arī paši spēlētāji, izvēloties tos, kas pašiem labāk patīk gan no kokļu mūzikas repertuāra, gan pazīstamākajiem pasaules mūzikas paraugiem. Kokles stīgas ieskandinās dažādus laikmetus un stilus no latviešu tautasdziesmas apdares līdz latviešu komponistu oriģinālmūzikai, no latviešu un pasaules klasikas līdz kino un populārajai mūzikai.
Sestdien, 11. jūlijā, Daugavas stadionā plkst. 11 varēs skatīt trešo deju lielkoncertu, bet plkst. 19 Mežaparka Lielajā estrādē – noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumu Manā dziesmā tu... Tajā piedalīsies ne tikai 12 500 dziedātāju, bet arī 500 dejotāju, 900 skolu pūtēju orķestru dalībnieku, 800 folkloras kopu dziedātāju, latviešu diasporas bērnu kori un bērni ar īpašām vajadzībām, kā arī jauniešu iemīļoti solisti.
Svētdien, 12. jūlijā, plkst. 9 (līdz plkst. 14) ap 40 000 svētku dalībnieku un viesu dosies gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Dailes teātrim. Gājiena maršruts līdz piemineklim virzīsies divās plūsmās – pirmā (Latgale, Vidzeme, Rīga) pa Kaļķu ielu no Vaļņu ielas, otrā (Kurzeme, Zemgale, Pierīga, Rīga) – pa Z. A. Meierovica bulvāri. Tālāk tās dosies katra pa savu Brīvības ielas pusi uz Dailes teātri. Gājiena scenogrāfiskajā risinājumā tiks izmantoti burtu silueti. Katra novada nosaukumā izcelti sākumburti, pasvītrojot alfabētisko nozīmi ne tikai strukturāli, bet arī mākslinieciski.
Svētki izskanēs plkst. 19 ar noslēguma koncertu Manā dziesmā tu... Koncerta režisore ir Mirdza Zīvere, mākslinieciskie vadītāji Gints Ceplenieks un Edgars Vītols.
Svētku rīkotāji uzsver, ka ik dienu dažādās Rīgas vietās notiks arī ielu koncerti, taču Vērmanes dārzā no otrdienas līdz sestdienai būs ne tikai tirdziņš, bet varēs iepazīties ar dažādām amata prasmēm un skatīt dažādus interesantus pasākumus.
