«Nupat iznācu no slimnīcas, es gribu nedaudz mieru un atpūtu. Iespējams, ceturtajā Adventē pie manis ciemos atbrauks draudzenes kopš Jaunatnes teātra laikiem, tad arī nosvinēsim visu pie viena,» saka leģendārā latviešu aktrise Velta Skurstene, kurai rīt 84. dzimšanas diena.
Aktrise atzīst, ka šogad domas negriežas uz svinību pusi, jo pirmām kārtām jāpadomā par veselības atjaunošanu, pēc tam varēšot domāt par lustēm. Svētdien, Ceturtajā adventē, viņa ciemos gaida draudzenes no Jaunatnes teātra laikiem – Elvīru Baldiņu, Antu Krūmiņu, Tamāru Soboļevu, Ludmilu Leimani. «Mēs satiekamies, kad vien ir iespējams. Tā kā es nedzīvoju Rīgā, bet Skultē Limbažu rajonā, satikšanās ir retāka un grūtāka. Mūsu jau paliek arvien mazāk, bet, kas nu būsim, pasēdēsim un parunāsim par to, kā katram iet, kas noticis, un pāri visam – priecāsimies par to, ka vēl dzīvas,» smaidot saka aktrise. Veltai Skurstenei pašai šis rudens nesis arī ļoti priecīgu ziņu – kopā ar aktieri Jāni Kubili viņa šogad uzņemta Teātra Zelta fondā, kur nu ir jau 18 mākslinieki. «Esmu ļoti pārsteigta un laimīga par to. Arī mani mīļie, mani dārgie cilvēki visā Latvijā bija ļoti gandarīti, ka esmu uzņemta Teātra Zelta fondā. Pat sveši cilvēki zvanīja un izteica prieku par šo faktu,» priecājas Velta Skurstene.
Slimība ieviesusi korekcijas ikdienas ritmā, bet viņa mēģinot būt aktīva un pat parosīties dārzā, kur neiztrūkstoši asistenti divi suņi un viens kaķis. Dārza darbi gan apdarīti, gan palikuši neapdarīti, bet «visādas klapatas jau ir vienmēr, turklāt jaunāki mēs nepaliekam, visi paliek vecāki, diemžēl».
«Es slikti redzu, reizēm ar lupas palīdzību drusku lasu, bet pārāk ilgi nevaru. Slikti arī dzirdu, dažreiz reibst galva, bet tas nekas, jo es jūtos sprauna pietiekami,» mundri nosaka Velta Skurstene. Uz Rīgu, uz kādu teātra izrādi viņa labāk gan nebraucot, jo «nepatīk, ka jaunie aktieri vervelē, man patīk, ka labi runā. Mums jau ir labi aktieri teātros, bet man nepatīk, ka liela daļa jauno ir pašapmierināti par to vien, ka ir uz skatuves un ka skatītāji viņus var apbrīnot».
«Kad iespējams, paskatos iestudējumus raidījumā Teātris.zip un, ja nav vervelēšana, tad ar prieku noskatos līdz galam. Īpaši man patīk Liepājas teātra un Valmieras teātra izrādes, arī Jaunā Rīgas teātra iestudējumi – tur ir burvīgi aktieri, ar aknām un tādi, kas mīl savu darbu un dara to no sirds,» uzskata Velta Skurstene.
Uz Ziemassvētkiem ciemos tiek gaidīti arī tālāki radi, bet «māja jau dikti pilna nebūs, tikai paši tuvākie, protams, arī meita Zane. Lai kā jāskrien un jāstrādā, jāatrod arī laiks, lai pabūtu kopā un samīļotu cits citu». No Ziemassvētku vecīša viņa vēlētos tikai veselību, skaidru galvu un možu prātu, jo viss «pārējais ir pupu mizas». «Un man jau nemaz nav tik daudz gadu – tikai 84. Kas tas par vecumu? Manai kolēģei Elvīrai Baldiņai ir jau 95 gadi, bet galva skaidra, sarunāties patīk un runāt ir par ko – tas jau ir galvenais. Leģendārā Ērika Ferda teica: «Rumpis ir jātur, rumpi nedrīkst nolaist!», savukārt režisors Jānis Vītoliņš mēdza atkārtot: «Kaut pakaļa pa zemi velkas, deguns jātur gaisā!»,» stāsta Velta Skurstene un piebilst, ka ar tādu attieksmi viņa vēlētu dzīvot visiem.
