«Es uzkāpu Kazbekā! Tas ir mans šīs vasaras vislielākais notikums. Un tagad viss ir kaut kā citādāk... Ir iestājies tāds sevis izzināšanas un meklējumu laiks. Pārdomu un pārmaiņu laiks. Tā es to izjūtu, un man ir prieks par to,» saka Valmieras teātra prīma Elīna Vāne. Viņai sestdien pirmizrāde – dramaturga Laura Gundara lugā Vienādas asinis, kas ir scenogrāfa Mārtiņa Vilkārša debija režijā.
Vienādas asinis ir stāsts (pēc Rūdolfa Blaumaņa stāsta Kā vecais Zemītis pašu nelabo redzēja motīviem) par Jaungada nakti, kad Zemīšu mājās tiek lietas laimes, zīlēts un burts, lai katrs panāktu tieši to, ko vēlas. Tā kā iestudējuma režisors Mārtiņš Vilkārsis līdz šim teātrī darbojies kā scenogrāfs, uzvedumā būtiska nozīme ir vizuālajiem risinājumiem: aktieru spēli papildina Arta Dzērves video efekti, Igora Kapustina gaismu partitūra, Annas Heinrihsones kostīmi, Ingas Raudingas iestudētās dejas un Jāņa Ivanova mūzika (muzikālais konsultants – Juris Vaivods). Dramaturga Laura Gundara darbs ir visai skarbs vēstījums par savtīgumu un nevēlēšanos ieklausīties savu tuvāko teiktajā, par lepnību un varaskāri, arī par mīlestību kā pretrunīgām un sarežģītām jūtām, ko pat pašam reizēm grūti apjaust. Lugā šīs pretrunas iemiesotas trijos Zemīšu Marijas tēlos, kurus spēlē Māra Mennika, Elīna Vāne un Anta Aizupe. Vecā Zemīša lomā viesojas Jānis Jarāns, pārējās lomās: aktieri Mārtiņš Meiers, Mārtiņš Upenieks, Inese Ramute, Rihards Rudāks, Ilze Lieckalniņa, Ilze Pukinska un Krišjānis Salmiņš.
Prasīga pret sevi
«Sajūtu ziņā man viss ir skaidrs, kas šajā materiālā vajadzīgs, bet, lai viss izdotos, darba vēl ir ļoti daudz. Neko vairāk nevaru pateikt – māls vēl ir jāmīca, un mēs visi to vēl mīcām. Bet ir prieks, ka man ir tāds uzdevums, kāds vēl nekad nav bijis, un skaidrs, ka aktieriski man pašai tas arī ir jāatrisina,» tuvojoties pirmizrādei, stāsta Elīna Vāne. Kā allaž – nopietna pret sev uzticēto uzdevumu un ļoti prasīga pret sevi. Apmierinātību ar paveikto aktrise laikam vienkārši nepazīst.
Pat par pērn Spēlmaņu naktī saņemto profesionāļu augsto novērtējumu – titulu Gada aktrise – Elīna Vāne saka, ka tas, protams, ir ļoti patīkami. «Bet – tas maina tikai to, ka šī balva ir. Tā ir par virsotni vienam konkrētam darbam. Pat ne par virsotni – tas nenozīmē, ka to lomu nevar spēlēt labāk. Katrā ziņā, ar balvu ceļš neapstājas.»
Ļoti īpatnēja
Šī sezona talantīgajai aktrisei izskatās, kā viņa pati saka, «ļoti īpatnēja». «Ir šis darbs – Vienādajās asinīs, un tas nepavisam nav vienkāršs. Nākamais būs pie režisora Viestura Meikšāna, kurš uzvedīs Latvijā vēl mazpazīstamā mūsdienu klasiķa Mariusa fon Maienburga lugu Apjukums. Tā ir vācu absurda dramaturģija, kurā nav viss tik vienkārši kā klasiskos iestudējumos, kur ir viena loma un aktierim jāiziet tās ceļš no sākuma līdz beigām. Šeit mēs būsim četri, katram būs vairākas lomas, un tas arī būs pārbaudījums,» domā Elīna Vāne. Trešais darbs šajā sezonā viņai būs Paijas loma izrādē Maija un Paija pie režisora Reiņa Suhanova. «No dramaturģijas viedokļa Annas Brigaderes Paija man ir vissaprotamākā, jo esmu pieradusi tā strādāt – pie vienas konkrētas lomas no sākuma līdz galam. Protams, ir interesanti strādāt arī savādāk, un tas nenozīmē, ka tieku izsista no savas komforta zonas, jo es nekad neesmu bijusi komforta zonā. Nekad neesmu gājusi ar karogu pa priekšu, sludinot, ka man viss ir izdevies. Nekad!» stāsta lieliskā aktrise. Viņa norāda, ka pat pirmizrāde nenozīmē, ka izrāde ir absolūti gatava, jo darbs nekad neapstājas.
Liktenīga satikšanās
Kā pagājusi aktrises vasara? Vai viņa ir atpūtusies, uzsākot jauno darba cēlienu? «Es uzkāpu Kazbekā!» viņa pati ar sevi lepojas. Tā ir kalnu virsotne Gruzijā, 5047 metri. «Tas ir mans vasaras vislielākais notikums. Es negribu teikt, ka sasniegums, vairāk notikums: mēs bijām 16 cilvēku, un 16. jūlijā pulksten 9.50 no rīta mēs sasniedzām Kazbeka virsotni. Un par to man jāpateicas manam labam draugam Valdim Puriņam, kurš man deva impulsu to izdarīt. Domāju, tas bija liktenīgi: mēs ilgus gadus nebijām tikušies un tad satikāmies Jaunajā Rīgas teātrī. Sākām runāt, un viņš teica: «Kāp kalnos!» Un – es uzkāpu!» to stāstot, aktrises acis burtiski mirdz. Viņa līdz pēdējam brīdim neticēja, ka to izdarīs. Pat, nonākusi Kazbeka pakājē, domājusi, ka tas nav iespējams. «Man būtu ļoti žēl, ja nebūtu uzkāpusi, bet es sev arī nepārmestu, jo man nebija mērķis uzkāpt par katru cenu. Taču katra noietā diena vēlmi sasniegt virsotni tikai palielināja. Šis kāpiens bija tik vērtīgs! Jā, es biju nogurusi, piekususi, bet ļoti laimīga! Sajūsmā biju nenormālā!» viņa aizrautīgi stāsta un atminas, ka, nokāpjot lejā, satikuši abus latviešu puišus Mārci Zariņu un Aivi Beļakovu, kuri ar motocikliem Jawa ceļo apkārt Melnajai jūrai.
Negribas izlikties
Aktrise atzīstas: viņa domājusi, ka kalnos iegūs sev kādas vērtīgas atziņas. «Neko neieguvu!» viņa sirsnīgi smej un saka, ka tur vienkārši riktīgi izvēdinājusi galvu. «Visus sastrēgumus, kas bija galvā, es dabūju ārā. Visas depresīvās domas izbira no galvas mirklī, kad bija jāpārvar plaisas, kurās pat pieredzējušie puiši krita iekšā. Paldies Dievam, tikai līdz vidum. Man tik ļoti tad gribējās dzīvot... Visa pasaule tad vienā mirklī kļuva burvīga! Tur nav spēka izlikties, un tur arī negribas izlikties – tur viss ir tik atvērts, tik piepildīts... Tur katram ir svarīgi aiznest savu somu līdz konkrētam punktam kalna galā, un katrs arī nes. Un bauda...» sajūsmināti stāsta Elīna Vāne. Viņa secina, ka kalnos ieguvusi vairāk spēka: ja tagad kādreiz paliek grūti vai skumji, pati sev atgādina, ka ir uzkāpusi kalnā, tātad – visu var! «Starp citu, man ir riktīgi bail no augstuma. Kad uzkāpām virsotnē, bija mākoņi, tāpēc nekādu ainavu neredzējām. Pēc tam domāju: paldies Dievam! Jo, ja redzētu, cik augstu esmu uzkāpusi, tad laikam ar acīm ciet atmuguriski rāpotu lejā...» viņa nosmej un vēlreiz lielu paldies saka Valdim Puriņam, kā arī Grāvīšu ģimenei.
Konkurents teātrim
Rezumējot vasarā piedzīvoto, Elīna Vāne atzīstas: «Es esmu absolūti laimīga. Man ir prieks, ka esmu izmēģinājusi dzīvē to, kas laikam ir mans. Es gribu tādus pārgājienus, es gribu tādus braucienus – tas, man liekas, ir atvaļinājums, tā ir atpūta!»
Aktrise nezina, vai būs arī nākamā virsotne. «Neko neplānoju. Arī uzkāpt Kazbekā nebiju plānojusi – es vienkārši ļāvos. Un nu man ir skaidrs, ka tas ir veids, kā gribu atpūsties. Varbūt ne vienmēr ir jākāpj kalnā – tas var būt arī pārgājiens pa kalnu upēm. Ja es kaut ko jēgtu no tehnikas, man patiktu arī pašai skrūvēt un eļļot to Jawa motociklu... Jā, tas ir tas, kas mani aizrauj. Man patiktu braukt 1000 jūdzēs – ar mašīnām pa neizbraucamiem ceļiem, vienalga uz kuru pasaules pusi. Jo trakāk, jo labāk! Katrā ziņā, kalni man parādīja virzienu, kas vēl manā dzīvē varētu konkurēt ar šo iestādi [teātri]. Es pat būtu ar mieru aizlaisties uz pusgadu, pamatīgi izvazāties pa pasauli un tad atgriezties – ar jaunu elpu, ar citu sajūtu un citu skatu.»
***
VIEDOKLIS
Mārtiņš VILKĀRSIS, scenogrāfs un izrādes Vienādas asinis režisors:
– Pazīstu Elīnu kopš tā brīža, kad viņa ienāca Valmieras teātrī. Tas bija pirms kādiem desmit gadiem, un jāatzīst, ka pa šiem gadiem viņa ir ļoti izaugusi. Progress ir bijis milzīgs.
Mēs esam satikušies daudzās izrādēs, tikai citādos statusos. Un tas, ko esmu novērojis: Elīna ir ļoti prasīga, bet galvenokārt – pret sevi. Viņa ir arī ļoti temperamentīga. Jā, prasīga un temperamentīga – manuprāt, šie divi ir precīzākie vārdi, kas viņu raksturo. Viņa līdz pēdējam brīdim meklē, meklē, meklē un pati priekš sevis mēģina atbildēt uz visiem jautājumiem. Tā ir ļoti laba profesijas pazīme.
***
Elīna VĀNE
• Valmieras teātra aktrise (kopš 2003. gada)
• Dzimusi 1978. gada 21. septembrī
• Izglītība: Latvijas Kultūras akadēmijas Ekrāna un teātra mākslas nodaļas aktierkurss (2003)
• Sadarbojusies ar neatkarīgajām grupām un piedalījusies starptautiskos projektos
• Saņēmusi divas Spēlmaņu nakts balvas: 2003./2004. gada sezonā – kā Gada jaunā skatuves māksliniece, un 2012./2013. gada sezonā – kā Gada aktrise (par Raudupietes lomu izrādē Raudupiete un Esteres lomu izrādē Klaidoņa lūgšana)
• Repertuāra lomas: Marija, kura grib dabūt Peteri (L. Gundara Vienādas asinis), Popija NortoneTeilore (M. Freina Klusumu! Notiek izrāde!), Žoanna (Ē. M. Remarka Triumfa arka), Larisa Fjodorovna Gišāra (Antipova)
B. Pasternaka Doktors Živago), Irina (R. Kavozi Aprēķina laulības), Raudupiete (R. Blaumaņa Raudupiete), Estere, emigrante no Īrijas (A. Lapiņa Klaidoņa lūgšana), Alla Vadimovna (M. Bulgakova Zojkina kvartira)
• TV3 vasaras karstākajā seriālā Viņas melo labāk! spēlē Konrāda māsu Baibu
• Neprecējusies
