Tūrisms: TŪRISMS: Čehijas Insbrukā – ziemas un citu gadalaiku prieki Komentēt
 
Tūrisms

TŪRISMS: Čehijas Insbrukā – ziemas un citu gadalaiku prieki

 
RAIBA VĒSTURE. Libereca ir pilsēta Čehijas ziemeļos, netālu no Čehijas robežas ar Poliju un Vāciju. Tā ir auto konstruktora Ferdinanda Poršes dzimtā pilsēta. Ilgus gadus Libereca, agrāk saukta Reihenberga, bija vāciska pilsēta. Liberecas vēsture ir raiba, bet kā gan citādi, ja šī apdzīvotā vieta pirmo reizi rakstos minēta XIV gadsimtā un bijusi atkarīga no robežu bīdīšanas un pārbīdīšanas pasaules vareno interesēs / Publicitātes foto

Ja daļēji obligātā kārtā nevajadzētu doties uz Čehijas pilsētu Liberecu, nezinu, vai labprātīgi būtu izvēlējusies to par sava ceļojuma galamērķi vai vismaz piestāšanas punktu.

Vienkārši tāpēc, ka Čehija līdz šim asociējās ar Prāgu un Karlovi Variem. Labi, vēl Brno un Pilzeni. Bet Libereca? Centrs atgādina mūsu Vecrīgas izmērus. Izstaigāt un apskatīt interesantākos objektus var ātri. Skaidrs, ka Libereca piedāvā izklaides nesteidzīgiem atpūtniekiem un ģimenēm.

KAIMIŅI. Tirgus mierīgi sadzīvo ar savu glaunāko kaimiņu lielveikalu / Antra Gabre

Kalnā augšā, no kalna lejā

Ceļu uz šo pilsētu mēroju naktī, bet atpakaļ uz Rīgu devos gaišā dienā. Joprojām nevaru atbildēt, kurā diennakts laikā serpentīna ceļš šķita tīkamāks. Sajūta bija neomulīga aso pagriezienu un stāvo nogāžu dēļ, un vienlaikus sajūsmināja dabas skati, kādus Latvijā neredzēt. Pat tumsā apkaime šķita bīstama un vilinoša, tumsu tālumā izgaismoja Liberecas gaismiņu virtenes, un par augstumu, kādā atrodamies, varēja spriest pēc aizkritušām ausīm un busiņa smagnējās raušanās arvien augstāk un augstāk.

Kalnu dēļ Liberecu mēdz dēvēt arī par Čehijas Insbruku, to iecienījuši slēpotāji. Tūrisma ceļveži piedāvā dažu minūšu braucienu no pilsētas centra, lai nokļūtu slēpotāju paradīzē. Liberecā tiek rīkotas nozīmīgas sacensības, bet tūristi var izslēpoties pa slēpošanas trasēm kalnos, savukārt neslēpotāji - paciemoties Ještjeda kalnā uzbūvētajā televīzijas tornī.

Liberecas simbols - televīzijas tornis

Lai to aprakstītu, jāizmanto Čehijas vēstniecības piedāvātais izziņas materiāls no 2012. gada, kad Zaķusalas televīzijas tornī bija sarīkota izstāde par Ještjeda televīzijas torni.

PASAŽIERU ĒRTĪBAI. Pilsētas centrā tramvaja pieturvietās izvietoti tablo, kuros izlasāma informācija par reisiem un kavējumiem. Ērtības, kas Rīgai kādreiz bija pasolītas, bet nav ieviestas / Antra Gabre

Tas ir viens no Liberecas apgabala simboliem un atrodas 1012 metrus augstajā Ještjeda kalnā Čehijas ziemeļos, Čehijas, Polijas un Vācijas robežpunktā, un ir visaugstākais kalns JeštjedaKozaka kalnu masīvā, kā arī viena no 10 visprominentākajām virsotnēm Čehijā. Televīzijas torņa ēka ir veidota hiperboloīda formā, lai netraucētu vējš, kas ieskrienas kalnos. Televīzijas tornis ir 94 m augsts, tā lejasdaļā atrodas viesnīca un restorāns. Zaķusalas televīzijas tornis ir nesalīdzināmi augstāks - 368,5 m.

Ještjeda televīzijas torni uzbūvēja XX gadsimta 60. gados, un tā arhitekts Karels Hubāčeks par to ieguva Starptautiskās arhitektu ūnijas Perreta balvu - par būves iekļaušanos vidē.

Kopš 1995. gada Ještjeda kalns kopā ar torni ir dabas parka sastāvdaļa, bet kopš 2006. gada janvāra ēka ir ierakstīta Čehijas Republikas kultūras pieminekļu sarakstā.

Arī intelektuālas un aktīvas izklaides

Lai apskatītu pilsētu no augšas, var iegriezties Liberecas Rātsnamā, kas atrodas pilsētas centrā - nav nekur jābrauc. To nevar nepamanīt - XIX gadsimta beigās celta ēka, līdzīga Vīnes rātsnamam. Ne velti tā ir Vīnes Rātsnama replika, jo bija laiks, kad Libereca ietilpa Austroungārijas sastāvā. Ar Rātsnamu saistīts stāsts par to, ka Liberecas iedzīvotāji Otrā pasaules kara laikā padomju armijas tankus mēģinājuši maldināt, samainot ceļa zīmes, kas norādīja virzienu uz Prāgu.

UZ IELAS. Viena no pilsētas centrālajām ielām nebūt nekaunas no lupatu tirdzniecības - kas vēlas, var parakņāties pa kastēm un atrast lētu mantu / Antra Gabre

Interesanti apskates un izziņas objekti nav koncentrēti tikai Čehijas galvaspilsētā vien. Liberecā pirms dažiem gadiem izveidots zinātnes centrs iQLandia. Ja nepieciešams salīdzinājums, tad tas ir līdzīgs igauņu AHAA. Zinātnes centrā ir daudz ekspozīciju, planetārijs, arī čehu valodā runājošs robots humanoīds, tiek veikti eksperimenti mazo un lielo skatītāju acu priekšā, un, kā patīk uzsvērt tūrisma ceļvežu veidotājiem, bērnus un jauniešus iQLandia izglīto par anatomiju, pubertāti un seksa dzīvi. Bet tās nav vienīgās tēmas, un bērniem saistošā un saprotamā veidā tiek demonstrēts viss, kas notiek dabā, mūsu ikdienā un zemes un kosmosa dzīlēs, kur ielūkoties ar neapbruņotu aci nevaram.

Cenas visnotaļ draudzīgas - ekspozīciju apmeklējums pieaugušajam izmaksā 10 eiro, planetārija - 4,5 eiro, bet kopīga biļete uz visu, ko piedāvā zinātnes centrs, maksās 11,5 eiro. Bērniem un senioriem ieejas maksa ir mazāka.

Vēl Liberecā var uzmeklēt gleznu galeriju, kas iekārtota vecajā Habsburgu dinastijas peldbaseina ēkā. Un zoodārzu, kas ir vecākais valstī. Mūsējais ir par padsmit gadiem jaunāks. Viens no Liberecas tramvaja maršrutiem ved uz 12 km attālo Jabloņecu, bet to nepārbaudīju un neizmēģināju laika trūkuma dēļ. Patīkami, ka pilsētas centrā tramvaja pieturvietās bija uzstādīti tablo, kuros varēja izlasīt tramvaja maršrutu, pienākšanas laiku un kavējumu.

Ja gribas iepazīt Čehiju, Libereca ir viens no maršrutiem, kurus var iekļaut ceļojumā, lai izbaudītu rāmu ceļojumu. Pilsēta ir, augstākais, divu dienu apmeklējuma vērta, ja vien, protams, negribas izslēpoties tā, lai labo sajūtu pietiek gadam.

GĀJĒJU ZONA. Par gājēju zonu brīdina īpašas norādes / Antra Gabre

Mazliet par alu

Jā, par alu. Čehija un alus arī ir tandēms daudzu cilvēku prātā. Čehijā esot lielākais alus patēriņš uz vienu cilvēku gadā - gandrīz 150 litru. Nav tā, ka Liberecā alus gluži vai skrien virsū. Nebija ne uzmācīgas reklāmas, ne vasaras kafejnīcu ar alus piedāvājumu uz katra stūra. Arī Liberecas tirdzniecības centrā alus krodziņu nebija, toties bija ātrās ieskrietuves vīnūzis. Cilvēki piestāja, lai iedzertu glāzi vīna, kājās stāvot. Alu tur nepiedāvāja.

Alu toties var baudīt krodziņos un meklēt īpašos piedāvājumus, piemēram, Beskidu kalnu alus taku, bet tas jau ir cits stāsts.

Un mazliet par Liberecas vēsturi

Nelielā Libereca mūsdienās ir iezīmīga ar faktu, ka pašlaik tur dzīvo daudz vjetnamiešu un viņu pēcteču un romi. Sazināties var krieviski, bet saprasties nav grūti arī tad, ja tūristam tiek atbildēts čehu valodā. Vērojot žestu valodu un klausoties balss toni, pavisam lieliski var nojaust, ko pārdevējs vēlas iestāstīt un izstāstīt. Eiropas veco demokrātiju tradīcijas ir ienākušas Čehijā, jo tirdzniecības darbinieki ir gatavi pārmīt ne tikai oficiālas pieklājības frāzes, bet iesaistīties arī garākās sarunās un atklāt personīgāku informāciju. Ja pilsētā uzturaties pāris dienu, tad, visticamāk, pārdevēji pazīs vaigā un saruna turpināsies no vietas, kur iepriekšējā dienā beigusies.

Libereca kādreiz dēvēta par Reihenbergu. Tajos laikos, kad tā bija rūpniecības centrs. Tagad Čehijas ziemeļu daļas pilsētiņa Libereca ir apgabala centrs, pilsētā dzīvo apmēram 105 000 iedzīvotāju. Pilsēta rakstos pirmo reizi minēta XIV gadsimta vidū. Sākotnēji attīstījusies kā tekstilrūpniecības pilsēta, bet XIX gadsimta vidū - jau kā kūrortpilsēta. Pēc Minhenes vienošanās 1938. gadā Libereca kļuva par Trešā reiha Sudetu apgabala centru. Vienošanās ļāva Vācijai iegūt Čehoslovākijas apgabalu, kurā dzīvoja vācieši. Daudzi no viņiem sadarbojās ar hitleriskās Vācijas režīmu, un tālab pēc Otrā pasaules kara vācieši no pilsētas tika padzīti un tajā ievācās čehi.

CENTRS. Libereca ir neliela pilsēta, un šiks un bļesks tai nav raksturīgs, izņemot vecpilsētas nostūrīšus. Citviet viss kā jau urbānā vidē, kur ielas iekaro vadu murskuļi un tramvaju sliedes / Antra Gabre

Par Otrā pasaules kara notikumiem Liberecā, kad vācieši ne tikai tika padzīti, bet arī nogalināti (jeb pazuduši bez vēsts), Čehijas un Vācijas attiecības tikušas nokārtotas ar vairāku līgumu starpniecību. Arī pirms iestāšanās Eiropas Savienībā 2004. gadā Čehija saņēma pārmetumus par savulaik miljoniem Sudetijas vāciešu izsūtīšanu. Sudetijas vācieši vēl šā gadsimta sākumā uzstāja, ka vēlas atgūt konfiscētos īpašumus tagadējā Čehijas teritorijā un, kas zina, atgriezties savā dzimtenē.

Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā Čehija tika atbrīvota no iespējamām saistībām pret Sudetijas vāciešiem. Pirms tam Čehijas prezidents Vāclavs Havels atvainojās par čehu valdības rīcību pret Sudetu apgabala iedzīvotājiem. Bet viņš noteikti bija mazākumā, kurš uzskatīja, ka tā jārīkojas.

DEMOKRĀTISKI. Laukums, kur sēž bomži, tūristi un vietējie iedzīvotāji / Antra Gabre

***

PAR LIBERECU

• Libereca atrodas nepilnus 100 km no Čehijas galvaspilsētas Prāgas.

• Līdz Pirmā pasaules kara beigām Libereca bija Austroungārijas pilsēta Reihenberga - viens no nozīmīgākajiem rūpniecības centriem.

• Liberecā čehi ievācās pēc Otrā pasaules kara, kad no pilsētas un Sudetu apgabala tika deportēti tajā dzīvojošie vācieši. Tagad Liberecā mīt daudz vjetnamiešu un romu.



Komentāri [0]
Nav pievienots neviens komentārs.
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers