Tūrisms: TŪRISMS: Eiropa – pērle, kas jāapmeklē 4 komentāri
 
Tūrisms

TŪRISMS: Eiropa – pērle, kas jāapmeklē

 
SASKAŅĀ ar ANO Pasaules Tūrisma organizācijas (UNWTO) pētījumu puse (apmēram 615 miljonu) no pasaulē ceļojošiem ļaudīm dodas tieši uz Eiropu. Pērn galamērķu TOP 5 pasaulē – Francija (84,5 miljoni), ASV (77,5 miljoni), Spānija (68,5 miljoni), Ķīna (56,9 miljoni) un Itālija (50,7 miljoni) / Foto: Philippe WOJAZER, Reuters/Scanpix

Tūrisma nozare ir viena no straujāk augošajām ekonomikas nozarēm pasaulē, turklāt Eiropas reģions ir visapmeklētākais. Pasaules Tūrisma dienā Eiropas Parlamentā (EP) notika šai nozarei veltīta konference, tādējādi pievēršot tai īpašu uzmanību, iezīmējot potenciālās problēmas un iespējamos ieguvumus, tika runāts par veidiem, kā tūrisma nozari iespējams padarīt konkurētspējīgāku, kā ar šā sektora palīdzību palielināt darba vietu skaitu. EP tas bija pirmais lielais pasākums, kas veltīts tūrismam.

Eiropa - galamērķis Nr. 1 pasaulē

Saskaņā ar ANO Pasaules Tūrisma organizācijas (UNWTO) datiem starptautisko tūristu skaits šā gada pirmajā pusgadā pieaudzis par 6,4%, un tas nozīmē, ka ir reģistrēta straujākā pusgada izaugsme pēdējos septiņos gados. Starptautisko tūristu skaits pasaulē pusgadā sasniedzis aptuveni 598 miljonus, kas ir par apmēram 36 miljoniem vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn, bet pasaulē visapmeklētākajā reģionā Eiropā pusgadā tas palielinājies par 7,7%.

Foto: CA PETERSON, SVT Bild/TT/Scanpix

Ar Eiropu kā pasaules visapmeklētāko reģionu konferencē lepojās daudzi, arī EP prezidents Antonio Tajani, kurš uzsvēra, ka tieši tūrisma nozare veido apmēram desmit procentu no IKP (atsevišķos reģionos (salās) Eiropā tas ir pat 70 procentu no IKP). Pat neraugoties uz bažām par terorismu, tūristu skaits pasaulē pēdējo gadu laikā sasniedz visu laiku augstāko līmeni. UNWTO veiktajā pētījumā konstatēts, ka iepriekšējais, 2016. gads, pasaules tūrismā uzskatāms par izcilu - pasaulē cilvēki ceļojuši daudz, un pēdējo septiņu gadu laikā tieši tūrisma sektors ir audzis konsekventi apmēram četrus procentus gadā. Viss liecina, ka tieši tūrisma sektors ir viens no drošākajiem un prognozējamākajiem nākotnē. Saskaņā ar dažādiem pētījumiem tuvāko desmit gadu laikā ceļotāju skaits uz Eiropu ne tikai vienkārši palielināsies, bet pat dubultosies, un, protams, Eiropa grib būt gatava paņemt savu kumosu no pīrāga, kas solās būt arī ļoti ienesīgs.

Ir dažādas versijas tam, kāpēc cilvēki ceļo arvien vairāk, bet galvenais skaidrojums - labklājības līmeņa pieaugums Āzijas valstīs, jo īpaši Ķīnā, kur vairojas vidusšķira, kas var vairāk tērēt izklaidēm. Jau šobrīd tieši Ķīnas tūristu segments ir visnozīmīgākais, ja uz pasaules tūrisma nozari raugās no tērētāja pozīcijām - UNWTO lēš, ka 2016. gadā ķīnieši starptautiskajā tūrismā «ieguldījuši» 261 miljardu ASV dolāru, otri dāsnākie ir amerikāņi (122 miljardi ASV dolāru), taču TOP 5 noslēdz trīs Eiropas valstu iedzīvotāji - vācieši (81 miljards ASV dolāru), briti (64 miljardi ASV dolāru) un franči (41 miljards ASV dolāru).

Potenciālie un draudi

Viens no galvenajiem ieguvumiem, protams, ir ieņēmumi no tūrisma sektora. Saskaņā ar Eurostat datiem katrs desmitais Eiropas uzņēmējdarbības ekonomikas nefinanšu sektora uzņēmums ir tūrisma nozares uzņēmums, apmēram 2,3 miljonos uzņēmumu nodarbināti aptuveni 12,3 miljoni cilvēku. Nozaru uzņēmumos, kuru darbība ir saistīta ar tūrismu, nodarbināti 9,1% visā uzņēmējdarbības ekonomikas nefinanšu sektorā strādājošo un 21,5% pakalpojumu nozarē strādājošo. Šobrīd tūrisms ir trešais lielākais ekonomikas sektors ES, tajā nodarbināti 17 miljoni cilvēku.

Foto: ANDER GILLENEA, AFP/Scanpix

Daudzi runātāji uzsvēra, ka tūrisma pieaugums varētu būt lielisks risinājums bezdarbam vispār, bet jo īpaši jauniešu vidū, kas, kā zināms, ir viens no sāpīgiem jautājumiem ES, jo tūrisma nozarē ir lielas iespējas strādāt jauniem cilvēkiem arī bez specifiskas izglītības.

Protams, ka Eiropa var lepoties ar to, kas ir šobrīd - saskaņā ar UNWTO pētījumu puse (apmēram 615 miljoni) no pasaulē ceļojošajiem ļaudīm dodas tieši uz Eiropu. Galamērķu TOP 5 pasaulē ir - Francija (84,5 miljoni), ASV (77,5 miljoni), Spānija (68,5 miljoni), Ķīna (56,9 miljoni) un Itālija (50,7 miljoni). Eiropa nolēmusi spiest gāzes pedāli uz tūrisma nozari, bet tam līdzi var nākt dažādi draudi, uz ko norādīja vairāki runātāji, jo vienlaikus ar dažādiem ekonomiskiem labumiem, ko viegli izmērīt, tam līdzi var nākt arī dažādas nelāgas lietas, kas var nebūt kā uz delnas jau nākamajā dienā, un tas skar vidi.

Par to sarunā ar Neatkarīgo bažas pauda arī EP deputāte Inese Vaidere: «Tur redzu apdraudējumu. Daļa tūristu grib doties uz vietām, kas ir mazāk apdzīvotas, bet liela daļa dodas uz tā sauktajiem TOP objektiem. Latvijā līdz šim bijis maz tūristu, daba saglabājusies neskarta, bet daudzviet Eiropā notiek zināma dabas resursu postīšana. Otra potenciālā problēma - piesārņojums, aiz katra tūrista paliek viņa atkritumi, un, ja tūristu ir ļoti daudz, iespējami pat fiziski postījumi. Ietekme uz vidi pastāv.» Konferencē par veidiem, kā mazināt šīs tautsaimniecības nozares ietekmi uz vidi, tika runāts samērā maz, lai gan daži runātāji uzsvēra, ka, līdz ar vēlmi iegūt vadošo lomu globālajā tūrismā, vajadzētu izvairīties apdraudēt to, kas šobrīd Eiropu padara tik pievilcīgu. Ja Eiropa sevi pozicionē kā galamērķis numur viens pasaulē, tad tai vajadzētu vienlaikus sevi pozicionēt kā ekoloģiskā tūrisma galamērķi numur viens un neaizmirst, ka patiesībā vides aizsardzība ir tūrisma sastāvdaļa. Runātāji, kas saistīti ar jūras tūrismu vai kas pārstāvēja valstis, kuras robežojas ar jūru, jo īpaši uzsvēra arvien pieaugošo jūras piesārņojumu.

Izskanēja arī viedoklis, ka vajadzētu apsvērt iespēju izveidot atsevišķu sadaļu budžetā nākamajā finanšu plānā. Par to skeptiska ir EP deputāte Inese Vaidere, uzskatot, ka jau šobrīd ir dažādas iespējas: «Jā, šobrīd nav speciāla tūrisma attīstības fonda, bet dažādiem ar tūrismu saistītiem projektiem labi var izmantot esošos ES fondus - Reģionālās attīstības fondu, Kohēzijas fondu, Sociālo fondu... Daudzos fondos var «iespraukties» ar projektiem, saņemt arī atbalstu.»

Atbildīgi pret mantojumu

Nenoliedzami, ka tieši kultūras mantojums ir viens no galvenajiem faktoriem, kas Eiropu padara pievilcīgu tūristu acīs. Nākamo - 2018. - gadu EP pasludinājusi par Eiropas kultūras mantojuma gadu, vienlaikus akcentējot tā lomu kontinenta vēsturē un vērtībās. Ne tikai vides saudzēšana kļūst arvien aktuālāka kontekstā ar tūrismu, to pašu var teikt par kultūras mantojuma pieminekļiem. UNESCO ģenerāldirektore Irina Bokova aicināja domāt par citu skatījumu uz tūrismu - padarīt to nevis kā atsevišķu objektu apmeklējumu, bet kā personības veidošanās nozīmīgu sastāvdaļu.

Sagadīšanās pēc, kas vienlaikus ir lielisks apliecinājums masu tūrismam, ir ziņa, ka tieši Pasaules Tūrisma dienā Francijā tika svinīgi sagaidīts 300 miljonais apmeklētājs Eifeļa tornī kopš tā atklāšanas 1889. gadā. Salīdzinājumam - pirms 128 gadiem franču inženiera Gistava Eifeļa projektēto ieejas arku Pasaules izstādē 1889. gadā pērn apmeklēja seši (!) miljoni apmeklētāju.

Pagaidām nav risinājuma tam, kā lai mazina tūrisma plūsmas tā sauktajos TOP objektos, kas vienlaikus ar ieguvumiem ekonomikā rada spriedzi vietējo iedzīvotāju vidē. Viens no iespējamiem risinājumiem - popularizēt tūrisma iespējas ne tikai uz vienu valsti, bet komplektā, teiksim, Baltijas valstu, Ziemeļvalstu reģionu... Lai ideja būtu sekmīga, lai masveida tūrisms nekoncentrētos vienā vietā, izskanēja viedoklis, ka, iespējams, jārada Eiropas tūrisma aģentūra, kurai būtu jāuzņemas koordinējoša loma. «Es īsti nezinu, kā lai tūristu plūsmas padara mazākas tā sauktajos TOP objektos, jo tās draud kļūt tikai lielākas. Tomēr visam ir ietilpība - kuģiem, vilcieniem, lidmašīnām, lidostām...» saka Inese Vaidere. «Risinājums - popularizēt vietas, kuras nav skāris masveida tūrisms. Tas katrai valstij jādara pašai. Domāju, ka Latvijā ir niša, kurā mēs tiešām varam izrauties priekšgalā, un tas ir veselības tūrisms jeb medicīnas tūrisms, spa, labsajūtas tūrisms, un tur nevajag ne Spānijas, ne Itālijas karstumu, tam ļoti piemērots ir mūsu mērenais klimats, turklāt šo segmentu tik ļoti neietekmē sezonalitāte, tam arī ir maza ietekme uz dabu. Tas Latvijā varētu būt perspektīvs. Mums nepatīk, ka pie Pizas torņa salasās visi atvaļinājuma mēnešos vasarā - ziemā, kad Itālijā ir auksti, tur nav daudz tūristu. Savukārt veselības uzlabošanu var veikt ne tikai vasarā. Latvijā bezdarbs eksistē, cilvēki turpina doties prom, bet, ja tūrisms attīstītos, pieaugtu labklājība, cilvēki mazāk brauktu prom.».



Komentāri [4]
#
bildes skaistas 7.oktobris 2017 21:55 atbildēt
tak terorisms tur arī iemitinājies, tā kā labi jāpadomā, uz kurieni doties, lai arī atgrieztos dzīvs un vesels.
 
#
bildes skaistas 7.oktobris 2017 21:55 atbildēt
tak terorisms tur arī iemitinājies, tā kā labi jāpadomā, uz kurieni doties, lai arī atgrieztos dzīvs un vesels.
 
#
vx 7.oktobris 2017 15:29 atbildēt
Iznomā datora brīvo jaudu un nopelni naudu!
Ja ir interese , un vēlme pelnīt uzināsi kā sākt apmeklējot šo mājas lapu.
Neliels apraksts , kompānijas majaslapa nodrošina angļu , krievu valodu.
Mana informācija ir Latviešu valodā!
darbsmajas.mozello.l..znomat_datora_jaudu/
 
#
Ellīgs 7.oktobris 2017 14:58 atbildēt
Jew ro Pa. Pēc būtības ASV arī jābūt Eiropas sastāvā, jo tulkojumā šis vārds ir: Vietas, kas atrodas ebreju tēva ( Vatikāna Alianses) pakļautībā. Okupācijā.
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers