Sicīlija tik cieši asociējas ar mafijas vārdu, ka liek katram otrajam, kurš uzzina, ka esmu bijusi šajā Vidusjūras salā atkal, vaicāt teju ar aizdomām – ko tu tur atkal darīji?
Te nu jāatbild, ka tūristam, kurš viesojas Sicīlijā, nevar rasties nekāda saistība ar mafiju. Izņemot to, ka var iebakstīt ar pirkstu Sicīlijas kartē un ieraudzīt pilsētiņu ar nosaukumu Korleone, un, atceroties slaveno Mario Pjūzo romānu Krusttēvs, iesēsties mašīnā un aizbraukt uz šo mazpilsētiņu. Taču Latvijas vasaras mocītajam un beidzot saules un trīsdesmitgrādu siltuma iepriecinātam latvietim vismazāk gribas svīst mašīnā, lai kaut kur dotos. Vairāk gribas baudīt silto jūru, sauli, vīnu un gardo ēdienu. Tā, ierodoties Sicīlijas rietumos, Trapāni pilsētas apkaimē, vairs nevelk doties kur tālāk un ziņkārīgas trauksmes pārņemtam studēt vienu Sicīlijas nostūri pēc otra. Tāpēc paliksim tepatās, neiesim nekur, kā dzied Paula dziesmā par vasaru jūlija vidū. Nekur, protams, būtu pārspīlēti teikts: Marsala, Eriče, Favinjana, Levanco, Trapāni, Sedžesta... tie nepaliks sveši vārdi pēc šā raksta izlasīšanas.
Anita DAUKŠTE
Kad atsilst sirds saulrietā
Aizbrauciet saulrietā uz sāls rezervuāriem (patiesībā - jūras lagūnu) Marsalā, pretim Motijas saliņai Sicīlijā. Šeit ir Eiropas senākā jūras sāls ieguves teritorija. Tā dēvētais Sāls ceļš ir 30 kilometru garš - no Trapāni pilsētas līdz Marsalai. Šajās divās teritorijās esošie sāls rezervuāri dažādos gadalaikos piedāvā iespēju noraudzīties sāls iegūšanas un novākšanas procesos, turklāt saulrieta laikā skats ir īpaši pievilcīgs, jo saule baltos konusveida sāls pakalniņus un ar ūdeni pildītos rezervuārus iekrāso dažādās krāsās.
Daudzu gadsimtu garumā tieši sāls, dēvēts par balto zeltu, ir bijis vienīgais Rietumsicīlijas ekonomikas dzinējspēks, un, laikam ejot, tas turpina apburt ne tikai ar sāls kristālu izteikti balto krāsu un saules radītajām krāsu spēlēm, bet arī ar senajām ēkām un vējdzirnavām. Kā vēsta portals MySicily, tieši feniķieši bija tie, kas, novērtējot šīs teritorijas ģeogrāfiskās (ļoti sāļš jūras ūdens, lēzena piekrastes teritorija) un klimata priekšrocības (spēcīgi vēji, ilgas, karstas un sausas vasaras), apmēram pirms 3000 gadiem izveidoja sāls rezervuārus un uzsāka jūras sāls iegūšanu. Ar kāpumiem un kritumiem sāls ražošana ir turpinājusies visu laiku, un šobrīd piekrastes teritorijā, kas sniedzas no Trapāni līdz Marsalas pilsētai, atrodas virkne darbojošos sāls rezervuāru. Sāls ražošana ir smags roku darbs, pārlāpstojot sāli no viena rezervuāra otrā (kopumā ir četri rezervuāru veidi), un galaprodukta iegūšana ir iespējama divas līdz četras reizes gadā. Pie senajām sāls dzirnavām Marsalā ir neliels veikaliņš, kur iegādāties sāli (ar dažādām garšām), pasēdēt krodziņā, izbaudot saulrietu, vai doties ekskursijā pa sāls rezervuāriem. Gribētāju ir daudz - apkārtējie ceļi ap pulksten 19 vakarā milzu ātrumā pildās ar automašīnām, no kurām lec ārā tūristi ar fotokamerām un telefoniem, lai steigšus iemūžinātu romantisko skatu. Pārdesmit minūšu - un viss… saules gaismas spēles sāls kristālos ir beigušās, un, laimīgi nopūtušies par krāšņā dabas skata baudīšanu, tūristi atkal sēžas mašīnās, lai dotos tālāk pilsētas naktsdzīvē.
