Maļorka – vieta, kur aizbēgt no Latvijas aukstuma
TŪRISTU NOVĒRTĒTA. Maļorka uzņem miljoniem tūristu gadā. Interese par šo Vidusjūras salu sākusi pieaugt kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem, un tūristu skaits kopš tā laika ir vairojies ©Ilmārs BRIEDIS

Valodnieku ieteiktā Maļorka griež ausīs kā dakšiņa pa porcelāna šķīvīti, bet literāri precīzs nosaukums nemazina šīs salas skaistumu. Ja jau ilgus gadus ierastā Maljorka kopš 2008. gada ir Maļorka, lai tā būtu. Tātad. Maļorka, Spānijas lielākā sala, ir tūristu iemīļota silta vietiņa Vidusjūrā – skaista, ar patīkamu klimatu un atpūtnieku vēlmēm izdabājoša.

Tūrisma sezona martā

Kad Latvijā vēl bija agrs pavasaris ar visām no tā izrietošām sekām - aukstumu, pelēcību un retām sniega vērpetēm, ekstrasenss Ilmārs Briedis marta beigās devās uz Maļorku, kur tūrisma sezona bija tikko sākusies. Tūrisma sezona sākas marta beigās un ilgst līdz novembrim. Šajos mēnešos tūrisma industrijā strādājošie raujas melnām mutēm, tikpat kā bez brīvdienām, bet pēc tam dodas ziemas guļā, iztiekot no nopelnītā. Daudzi pamanoties saņemt bezdarbnieka pabalstu, bet nu arī Spānijā uz pabalstu ņēmējiem skatās stingrāk, ne vienmēr pabalstu prasītājiem izdodas tikt pie valsts finansiālā atbalsta, beidzoties tūrisma sezonai.

Ilmārs BRIEDIS

Pretstats Latvijas pavasarim

«Salā temperatūra bija virs plus divdesmit grādiem, bet vakari un naktis gan vēl pavēsi. Ja temperatūra noslīd līdz plus astoņiem, desmit grādiem, vietējie iedzīvotāji drebinās - viņiem šķiet auksti. Divdesmit grādi neko nenozīmē, peldsezona marta beigās un aprīļa sākumā, kamēr es biju šajā salā, vēl nebija sākusies. Ūdenī ne kāds vietējais iedzīvotājs, ne arī tūrists neriskēja ielīst. Ūdens bija auksts,» pavasara ceļojumu atceras Ilmārs Briedis. Divas trešdaļas kafejnīcu, restorānu un viesu namu jau bija gatavībā uzņemt atpūtniekus. Vilinoši bija sēdēt apmēram piecus metrus no ūdens un vērot zilgo jūru vai bruņrupuču rokādes ūdens malā - tie kūņojās rokas stiepiena attālumā. Turklāt atpūtniekiem nav jābrien pa smiltīm vai akmeņiem - jūras mala ir izklāta ar koka celiņiem. Maļorkā Latvijas pavasara sākumā puķes ziedēja vai visās varavīksnes krāsās, bet, sākot ar jūniju, līdz augusta beigām karstuma dēļ tās pārvēršas par brūniem čemuriem, tāpēc patieso salas skaistumu var izbaudīt pavasarī.

Ar gudru aprēķinu

Īsto vasaras karstumu Ilmārs Briedis šajā Vidusjūras salā nepiedzīvoja, bet novēroja, ka dzīvojamās mājas ir būvētas tā, lai aizturētu svelmi - no betona un māla maisījuma veidots karkass, biezs viļņots dakstiņš uz jumta. Pat sijas, kas sākotnēji šķitušas no koka darinātas, izrādījušās izlietas no betona un piekrāsotas, lai atgādinātu dabiska materiāla rakstu. Visapkārt ļoti daudz baltas krāsas.

Radari ir, luksoforu nav

Ceļotājs stāsta, ka tūristiem Maļorka nav tikai laiska atpūtas vieta. Pludmales, protams, ir - labiekārtotas, dažādās vietās gar Vidusjūras krastu, arī, uzbraucot kalnos, atpūtniekus sagaida plaša pludmale un suvenīrbodītes. Tūristiem iesaka izbraukt līkumaino Serra de Tramuntana kalnu grēdas serpentīna ceļu. Šī kalnu grēda ir UNESCO Pasaules mantojuma objekts. Salu var šķērsot pat vienā dienā, nobraucot 90 kilometru, tikai jautājums, cik daudz ceļotājs pagūs apskatīt un izbaudīt.

Ilmārs BRIEDIS

Stacionāri radari ir arī Maļorkā, bet luksofori - reti kur. Lielākoties ir lokveida kustība, kas atvieglo satiksmi un nerada sastrēgumus. Policistus tikpat kā neredz, bet tiklīdz kaut kas atgadās, viņi ir klāt gluži kā no nekurienes izskrējuši. Ekstrasenss ievēroja ielās nelielas automašīnas ar atšķirīgiem numuriem - ar tādām brauc cilvēki ar invaliditāti - auto ir īpašas numurzīmes un motoram - mazāka jauda. Salā ir arī šoseja, pa kuru atļauts traukties ar ātrumu 120 kilometru stundā.

«Kad braucām kalnos, redzēju, ka cilvēki novāc apelsīnus, aprikozes, citronus - augļi jau bija nogatavojušies. Viss bija tikpat lietišķi, kā mēs lasām kartupeļus - raža ienākusies, tā jānovāc. Vietējie iedzīvotāji augļus izmanto savā uzturā, bet tie, kuriem ir restorāni vai viesu mājas, tos liek lietā savā biznesā,» saka Ilmārs Briedis.

Māksla, ēdieni, pazeme - iespēju klāsts ikvienam

Mākslas baudītāji var izstaigāt izstādes un mākslas galerijas. Maļorkā, kur viņš nodzīvojis gandrīz visu savu mūžu, ir katalāņu sirreālista, gleznotāja, keramiķa un skulptora Huana Miro muzejs. Studija esot saglabāta tāda pati kā viņa dzīves laikā. Senatnes dvesma sajūtama koka vilcieniņā, ar kuru var mērot apmēram 30 kilometru no Maļorkas galvaspilsētas Palmas līdz Soļēras ostai.

Vēl viena no izklaidēm Maļorkā ir alas, kurās izveidojušies stalaktīti un stalagmīti. Ja kāds iecerējis izpētīt Maļorkas pazemi, tad šai nodarbei var veltīt vai veselu dienu.

Starp citu, gardēži var pārbaudīt, vai Michelin zvaigznes ieguvušie restorāni piedāvā vislabāko, ko var baudīt uz salas. Maļorkā šādi - augstu atzinību ieguvuši - restorāni ir vairāki.

***

PAR MAĻORKU

• Tā ir lielākā Spānijas sala ar platību 3640,11 km². Sala atrodas Vidusjūrā, Baleāru salu arhipelāgā. Administratīvais centrs - Palma, kur var baudīt gastronomiskus piedāvājumus un izklaidi, tajā skaitā naktsdzīvi.

• Salas teritorijā ir vairāki desmiti dabas rezervātu, neskaitāmi daudz pludmaļu.

• Klimats ir maigs, Latvijas laikapstākļu norūdītie sacītu, ka nav arī pārāk vēss, bet vietējie iedzīvotāji plus astoņus, desmit grādus gan uzskata par aukstu laiku.

• Ieteicams līdzi nēsāt pasi, jo, norēķinoties ar maksājumu karti, var palūgt uzrādīt personas dokumentu.



 
Komentāri 20 Skatīt [20]
Skatīt komentārus [20]