Sestdiena, 19.augusts
Tūrisms | 12.augusts, 14:44
Antra Gabre

TŪRISMS: Atvērt dvēseli un uzlikt smadzenes uz bremzēm

Jankas Kupalas svētkus Baltkrievijā esmu piedzīvojusi tikai netālu no Vitebskas, tāpēc nezinu, cik vērienīgi tos svin citur šajā valstī. Bet vismaz dažus kilometrus aiz Vitebskas, kādā atpūtas kompleksā, cilvēki priecājās bez smalki izstrādāta scenārija un izrādīšanās «lai būtu smuki», kas latviešiem, starp citu, ir raksturīgi. Kāpēc tagad rakstu par Jankas Kupalas alias Līgo svētkiem?

Ar plašu sirdi

Tāpēc, ka uz Baltkrieviju var braukt baudīt tautas un arī citu svētku gaisotni. Tāpēc, ka baltkrievi ir ļoti viesmīlīgi un viņiem nudien nav būtiski, cik taisnās rindās izstaigā figūras tautas deju baleta, piedodiet, deju svētku priekšnesumos un kādu iestudētu šovu sniedz dziedātāji. Mazliet nošķiebies vainags? Nu un! Baltkrievu sievas nav izdreijātas šlangas kā izbadinātas modeles? Nu un! Maķentiņ vīna sārtināti vaigi jestrajai akordeonistei no vietējās mūzikas skolas? Sīkums! Ja viņi svin, tad svin. No sirds. Ja vada ekskursijas, tad ar milzu aizrautību. Ja baro, tad tā, ka trīs dienas pēc tam ēst negribas. Ja ko dāvina, tad kapeikas neskaita. Pat Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko dzimtajā sādžā sarīkotais burziņš, pareizāk sakot, plašais festivāls nebija slēgts pasākums vipiem, bet tautai. Bez nodevām prezidentam, protams, neiztika, bet apmeklētājiem un dalībniekiem ļāva lustēties visā plašajā laukumā, nevis aiz aizsargbarjerām.

Antra Gabre

Papardes zieds jāliek zem ādas

Baltkrievijā uzzināju jaunu Līgo nakts tradīciju. Vispirms jāatrod un pēc tam ātri jāpaķer papardes zieds, jāiegriež labās rokas plaukstā un zem ādas jāpaliek zieds. Tad dzird, ko runā dzīvnieki, un zem zemes apslēptās bagātības var ieraudzīt. Tas jāizmēģina nākamgad.

Repina dzērveņu kotletes

Vitebska izplešas, un gleznotāja Iļjas Repina lauki 16 kilometru no pilsētas vairs nav tie lauki, kas bija kādreiz. Vitebskas HES palīdzot būvēt ķīnieši, Dvina pacēlusies pat par sešiem metriem. Vitebska un mākslinieks Marks Šagāls Neatkarīgajā ir aprakstīti krustu šķērsu, man palaimējās izbraukāt citur - gleznotāja Iļjas Repina muižā, kur tagad muzejs Zdravņevo. Iļja Repins bija nabadzīgas ģimenes talantīga atvase. Viņam patika ūdens, un viņš iegādājās īpašumu Rietumu Dvinas (Daugavas) krastā. Mākslinieks bija draugos ar citu krievu dižgaru Ļevu Tolstoju, īpašums Jasnaja Poļana Tolstojam bija īpaši mīļš un dārgs. Repins mēdzis atkārtot, ka viņa lauku māju nevar ne salīdzināt ar Jasnaja Poļanu, bet velti sevi tā paļāt - Repina īpašums ir veidots ar gaumi. Plašums, koki, zaļumi, ūdens, koka ēka - mākslinieka fantāzijai te ir kur ieskrieties, ir kur acis atpūtināt un smadzenes uzlikt uz bremzēm. Mākslinieks smēlies idejas saviem darbiem no zemnieku stāstītā. Repins Dvinas (Daugavas) krastos radīja ap 60 darbu.

Nereti ievērojamu mākslinieku dzimto vietu apskate izvēršas par visai garlaicīgu pasākumu, jo, ja par kāda mākslinieka veikumu neinteresējas īpaši, tad visai virspusējās skolā mācītās zinības ir pašķīdušas operatīvās atmiņas diskā uz neatgriešanos. Taču Repina muižā ar informāciju nepārslogo. Ātri, raiti, interesanti, un pēcāk drīkst apstaigāt teritoriju un priecāties par vietējā kokgriezēja darbiem. Gidi prot izcelt rozīnīti.

Iļja Repins, redz, neparko negribēja atgriezties dzimtenē, Krievijā. Krietni jaunākās sievietes dēļ pameta sievu un četrus bērnus. Palika uz dzīvi Somijā kopā ar savu mīļāko. Viņam paticis rakties pa dobēm un slaukt kazu pat 80 gadu vecumā. Interesants fakts: saviem viesiem mākslinieks rīkoja veģetāriešu pusdienās - karstais ēdiens bija no zālītēm, bet kotletes no dzērvenēm. Un dzejnieks Vladimirs Majakovskis atzinis, ka periodā, kad viņam nebija naudas, viņš izdzīvojis, pateicoties Repina rīkotajiem saietiem trešdienās.