Sakot vārdus – dosimies uz Ziemeļkipru –, uzreiz prasās paskaidrojumi: pirmkārt – dosimies uz Vidusjūras skaistās salas Kipras ziemeļu daļu, otrkārt, dosimies uz startptautiski neatzītu valsti – Ziemeļkipras Turku republiku, treškārt, dosimies laiskā atpūtā jūras krastos un iedvesmojošās vēsturiskās ekskursijās, kur iepazīsim sengrieķu, romiešu, venēciešu, britu, Osmaņu turku vēstures un kultūras mijiedarbību. Divi vienā – tā var raksturot Ziemeļkipru, kur turku un grieķu likteņu un kultūru savijums rada savdabīgu un neatkārtojamu vidi.
Vienīgā sadalītā galvaspilsēta Eiropā
Ziemeļkipras galvaspilsēta Lefkoša ir tā pati grieķu Kipras Nikosija - pēc būtības viena pilsēta, ko sadala demarkācijas līnija. Eiropas Savienības pilsoņiem ar to problēmu nav - pāri nosacītajai valstu robežai var brīvi staigāt turpu šurpu - tikai jāuzrāda pase (nekādi zīmogi tajā netiek spiesti). Lefkošas pusē tūristus priecē 16. gadsimtā celtais kervansarajs jeb senā viesnīca, kas ir lielisks Osmaņu impērijas arhitektūras paraugs. 13. gadsimtā gotikas stilā celtā Sv. Sofijas katedrāle turpat netālu no kervansaraja tagad ir kļuvusi par mošeju. Tā, starp citu, ir Ziemeļkiprai raksturīga pazīme - senās baznīcas pārvērst par musulmaņu dievnamiem - mošejām, likvidējot altārus iekšpusē un piebūvējot minaretus. Līdzīgs liktenis piemeklējis Sv. Nikolaja katedrāli Gazimagušā jeb Famagustā - tā, arī būvēta 13. gadsimtā, jau kopš 16. gadsimta pārtapusi par Lala Mustafa Pašā mošeju. Bet, ja tas ir veids, kas ļauj šos lieliskos arhitektūras pieminekļus saglabāt līdz mūsdienām, - kāpēc gan ne?
Anita DAUKŠTE
Atgriežoties pie sadalītās galvaspilsētas - kā nākas novērot, vietējie robežu šķērso bez sentimenta un aizķeršanās - acīm redzami, ka daļas Lefkošas iedzīvotāju strādā un iepērkas Nikosijā, un otrādi. Lefkošas daļa gan izskatās nolaistāka un pieticīgāka - tas gan nav mentalitātes jautājums, bet galvenokārt tāpēc, ka starptautiski neatzītā valstī neienāk ārvalstu investīcijas vai ienāk ierobežotā apjomā. Ar Ziemeļkipru pa tiešo nevar notikt tirdzniecība embargo dēļ - visa starptautiskā darbība norit caur Turciju un tās paspārnē. Bet nu tūristam jau tas ir gluži nesvarīgs jautājums - ka tik izdevīgi iepirkties, un to var izdarīt abās - gan turku, gan grieķu - pusēs.
Vai galvaspilsēta reiz būs vienota? Ja pirms diviem gadiem Ziemeļkipras prezidents Mustafa Akinči bija noskaņots optimistiski un savu politisko darbību virzīja uz salas apvienošanu, tad tagad optimismam liela pamata nav. Gan neatrisinātā nekustamo īpašumu apmaiņas jautājuma dēļ, gan arī tādēļ, ka Turcija ir kategoriski atteikusies piekrist Kipras puses prasībai izvākt savu karaspēku no salas.
