Tūrisms: TŪRISMS: Vieta, no kuras redzēt pasaules malu 3 komentāri
 
Tūrisms

TŪRISMS: Vieta, no kuras redzēt pasaules malu

 
Skatīt 8 bildes
PANORĀMAS RATA konstrukcija ietiecas ezera ūdenī un balstās uz pāļiem. Ejot pa šo konstrukciju, emocionālākajiem atpūtniekiem trīc ceļi un viņi izjūt adrenalīna pieplūdumu. Skatienam paveras tādi plašumi, ka patiesi liekas – var redzēt pasaules malu / Māra MATISONE
PANORĀMAS RATA konstrukcija ietiecas ezera ūdenī un balstās uz pāļiem. Ejot pa šo konstrukciju, emocionālākajiem atpūtniekiem trīc ceļi un viņi izjūt adrenalīna pieplūdumu. Skatienam paveras tādi plašumi, ka patiesi liekas – var redzēt pasaules malu / Māra MATISONE
Māra MATISONE
PILSĒTAS LEPNUMS. Novada muzejs, kas darbojas 19. gadsimtā būvētā ēkā, ir Zarasu lepnums. Muzeja ēka kādreiz bijusi turīgam saimniekam piederoša klēts / Māra MATISONE
VAR REDZĒT TĀLU. Katoļu Svētās Jaunavas Marijas baznīca ir celta neobaroka stilā 1842.–1862. gadā, atrodas vienā no pilsētas augstākajām vietām / Māra MATISONE
Māra MATISONE
MAZĀ ĀRA BIBLIOTĒKA. Labticības paraugs ir arī patīkamu izbrīnu raisošā atvērtā āra bibliotēka. Var brīvi paņemt grāmatu palasīt un pēc tam nolikt atpakaļ / Māra MATISONE
ĢERBONIS AKMENĪ. Zarasu ģerbonī ir attēlots mistisks dzīvnieks – pa daļai briedis, pa daļai zivs, pa daļai putns. Zarasu pilsēta atrodas Zarasu rajonā un ir tā centrs. Pilsētas ģerbonī dominē zilā krāsa, jo tā ir ezeru pilsēta / Māra MATISONE
SKULPTŪRAS ŪDENĪ. Pa koka laipu var nokāpt Zaraša ezera krastā un apskatīt skulptūras, kas atrodas tieši ūdenī / Māra MATISONE
 
TŪRISMS: Vieta, no kuras redzēt pasaules malu
1 / 8 Bildes 
 
 

Tikai 26 kilometri no Daugavpils, un – Zarasu pilsēta Lietuvā sasniegta! Daba, cilvēki – tur viss ir tāds pats kā pie mums un tomēr citāds. Šī Lietuvas pilsēta (lietuviski – Zarasai) apbur ar attieksmi pret savu kultūras vēsturi un vidi, ar senu leģendu vizualizēšanu, ar iedvesmu. Uz Zarasiem ir vērts aizbraukt arī tāpēc vien, ka šī ir Latvijas basketbola leģendas Uļjanas Semjonovas (1952) jeb Uļas, kā viņu dēvē savējie, dzimtā pilsēta. Tā ir vieta, kuru noteikti vajag apmeklēt visiem dullajiem daukām, lai saprastu, ka patiesībā viss ir mūsu pašu galvās un ka stilam ir pat ļoti liela un izšķiroša nozīme, ja vēlamies būt pamanīti Eiropas Savienībā.

Pilsētā viss ir labi pārdomāts, lai katram apskates objektam varētu ērti piebraukt klāt, tad izkāpt no automašīnas, pastaigāties, izbaudīt atmosfēru un atkal ripot tālāk. Jārēķinās gan, ka uz robežas ceļotājiem no Latvijas var palūgt uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.

Zarasi ir tipiska vasarnieku pilsēta. Tādu to daudzi pazīst un atceras kopš padomju gadiem un vēl senākiem laikiem. Tieši lieliskās atpūtas pie dabas dēļ astoņdesmitajos gados uz Zarasiem brauca tūristi - vismaz 50 000 gadā. Kopš Lietuvas neatkarības atgūšanas arī Zarasi turpina attīstīties, apgūst Eiropas Savienības fondu naudu. Ezeru krastos ir uzbūvētas viesu mājas, tiek piedāvāta pēršanās pirtī uz plosta vai pelde apkurināmā milzu koka mucā ezera krastā, kas guvusi lielu popularitāti. Viesi noteikti izmanto iespēju nobaudīt gardos leišu cepelīnus un kūpinātus zušus. Zarasos ezeri joprojām pilni zivju un vēžu. Tieši dabas skaistums reiz nesis pilsētai uzplaukumu, un uz to tiek liktas cerības arī nākotnē. Turklāt pilsēta ceļotājus prot piesaistīt ne tikai vasarā, bet visos gadalaikos.

17 metru augsts panorāmas rats

Zarasu pilsētas vizītkarte ir panorāmas rats - unikāla 17 metru augsta un 34 metrus plata konstrukcija - un lieliskā promenāde nesteidzīgām pastaigām un meditācijai. Panorāmas rata konstrukcija ietiecas ezera ūdenī un balstās uz pāļiem. Ejot pa šo konstrukciju, emocionālākajiem atpūtniekiem trīc ceļi un viņi izjūt adrenalīna pieplūdumu. Skatienam paveras tādi plašumi, ka patiesi liekas - var redzēt pasaules malu. Ekspluatācijā šī būve nodota pirms sešiem gadiem, un tai nav analoga, tā ir iekļauta 25 Eiropas labāko sabiedrisko vietu sarakstā. Panorāmas rats tika uzcelts pārrobežu sadarbības projekta ietvaros un izmaksāja 400 tūkstošus litu. Naktī izgaismotā koka un tērauda konstrukcijas kontūra izceļas un suģestē. Jaunā skatu platforma - taka, ko projektējis Šarūns Kjaune, atrodas pie galvenās iebrauktuves pilsētā, iepretim bibliotēkai un muzejam. Oriģinālais aplis piesaista cauri pilsētai braucošo autovadītāju uzmanību.

Pilsētu ieskauj septiņi ezeri, tomēr paši galvenie ir trīs: Zarasis, Zarasaitis un Balts. Zarasis ir slavens ar savu Lielo salu, kas aizņem 44 hektārus. Lielā sala agrāk ir saukta Anglijas vārdā, un šodien to ar panorāmas ratu savieno pastaigu celiņš, kas stiepjas pusotra kilometra garumā. Ejot uz salu, acis priecē skulptūru parks un vasarā - arī strūklaka. Var arī ērti iekārtoties uz soliņiem un baudīt ainavu. Siltajā gadalaikā var doties uz kafejnīcu un nesteidzīgi vaļoties terasē, izgaršojot lietuviešu nacionālos ēdienus. Vasarā var arī aktīvi atpūsties, izmantojot laivu nomas punktu. Var arī izvēlēties nomāt gravitamobiļus un velosipēdus, lai ceļotu pa sauszemi. Bērniem ir pieejams rotaļu laukums. Acīm bauda ir skulptūru parks piekrastē. Zarasaitis atpūtniekus pievilina ar savu pludmali. Tā īpaši iekārtota pirms trim gadiem un ir ieguvusi modernus akcentus. Ezera pludmalei ir atklātais peldbaseins ar desmit metrus augstu tramplīnu, kurš ir vienīgais tāds Lietuvā.

Dievmātes brīnumdarītājas svētbildes

Novada muzejs, kas darbojas 19. gadsimtā būvētā ēkā, ir Zarasu lepnums. Muzeja ēka kādreiz bijusi turīgam saimniekam piederoša klēts. Muzeja ekspozīcijā apskatāmi zemkopja sadzīves, darba un amatniecības priekšmeti: stendos izvietoti senlaicīgi virtuves piederumi, biškopības un zivju zvejas piederumi, galdnieka un kurpnieka darba rīki, vērpjamie ratiņi un stelles aušanai, novada apģērbam un pārklājiem raksturīgi senlaicīgu audumu paraugi. Muzejā iekārtota sakrālo skulptūru ekspozīcija.

Īpašu auru Zarasos vieš baznīcas: Vissvētās Jaunavas Marijas Aizmigšanas Romas katoļu baznīca, pareizticīgo dievnams (1839. gadā uzceltā Gospodņa, kurā ir Dievmātes ikona, kas tiek uzskatīta par brīnumdarītāju), kā arī vecticībnieku baznīca (uzbūvēta un iesvētīta 1992. gada beigās).

Katoļu Svētās Jaunavas Marijas baznīca ir celta neobaroka stilā 1842.-1862. gadā, atrodas vienā no pilsētas augstākajām vietām. Tās garums - 38 metri, platums - 24 metri, augstums - 30 metru. Baznīcas altāra centrālajā daļā ir Svētās Jaunavas Marijas ikona, kura ir pārcietusi ugunsgrēku un palikusi neskarta. Stāsta, ka svētbilde, kuru senajam dievnamam uzdāvinājis pats lielkņazs Vītauts, ir brīnumdarītāja. Blakus šai baznīcai ir tā saucamais Sēļu laukums, kas projektēts 19. gadsimtā pēc Krievijas impērijas pilsētu plānošanas principiem - ar vienu izteiktu centra daļu, noteiktu sistēmu un apļveida ielām.

Pilsēta apbur ar mazajām arhitektūras formām, izdomu un uzticēšanos, ka cilvēki saudzēs, nedemolēs. Tādas labticības paraugs ir arī patīkamu izbrīnu raisošā atvērtā āra bibliotēka. Var brīvi paņemt grāmatu palasīt un pēc tam nolikt atpakaļ.

Leģenda: patiesība vai pasaka?

Esot Zarasos, jums noteikti ieteiks doties apciemot tā saucamo Napoleona akmeni. Tas atrodas blakus Salakas kapukalniem, kreisajā ceļa pusē. Leģenda vēstī, ka Napoleons, dodoties uz Maskavu, uz šā akmens ēdis pusdienas un par piemiņu licis izcirst tajā bļodu un galda piederumus. Tomēr jāšaubās, vai Napoleons šajā vietā vispār ir bijis un pusdienojis. Iespējams, tas ir tikai tāds Minhauzena stāsts. Tomēr akmens, ko aplūkot un pafantazēt, ir. Tas ir pelēkbrūns granīts, 1,20 x 1 metru liels. Tajā ir iekalts aplis (bļoda) un karotei līdzīgs priekšmets. Tiek uzskatīts, ka akmens senatnē ir kalpojis par īpašumu robežzīmi.

Un vēl kāds neparasts stāsts ir par ezeru. Tam ir puiša vārds - Zarasis. Ļaudis tic, ka ezers sargā pilsētu. Uz tā Lielās salas ziemeļu pusē atrodas augsts zemesrags. Vecie ļaudis stāsta, ka uz šā zemesraga, blakus priedei, atradās ļoti dziļa bedre, bet tajā glabājās daudz dārglietu un apburtas naudas. Kādu dienu velns šajā bedrē ievilcis kādu drosminieku, kurš mēģinājis iegūt šīs bagātības. Tātad viss, kas pieder šai zemei un tās tautai, ir palicis viņiem un nekur nav izvazāts. Par to var pārliecināties ikviens pilsētas viesis.

Nevis makšķernieku vai mednieku, bet dzirnavnieku stāstus jums pastāstīs, ja dosieties uz piecus kilometrus no Zarasiem attālajām, 300 gadu senajām un joprojām funkcionālajām Šlīninku ūdensdzirnavām. Tur apmeklētājus arī pacienās ar lauku labumiem.

***

ZARASI

• Pilsētas tiesības ir ieguvusi 1843. gadā. Šodien šajā Lietuvas pilsētā ir nepilni 7000 iedzīvotāju.

• Ģerbonī ir attēlots mistisks dzīvnieks - pa daļai briedis, pa daļai zivs, pa daļai putns. Zarasu pilsēta atrodas Zarasu rajonā un ir tā centrs. Pilsētas ģerbonī dominē zilā krāsa, jo tā ir ezeru pilsēta.

• Uzskata, ka pilsētas nosaukums cēlies no šī apvidus pirmiedzīvotāju sēļu valodas. Rakstos pirmoreiz minēta 1506. gadā. Miests no 1836. līdz 1918. gadam pazīstams kā Novoaleksandrovska (krievu imperatora Nikolaja I dēla Aleksandra vārdā), bet no 1918. līdz 1929. gadam - kā Ežerēni un tikai pēc tam kļuva par Zarasiem.

• Tās pievārtē ir dzimis krievu ģenerālis Pjotrs Vrangelis (1878-1928).

• 1932.gadā Zarasi ieguva kūrortpilsētas statusu.



Komentāri [3]
#
svja 9.marts 2017 22:12 atbildēt
Ļoti skaista pilsētiņa!
 
#
princis 4.marts 2017 14:55 atbildēt
Ļoti jauka vieta, iesaku iegriezties, pastaigát un acis pamielot. Skaisti tur ir vasará.
 
#
bet Semjonova nedzīvo tanī cmukumā !!! » princis 5.marts 2017 10:02 atbildēt
???
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *

Skaistuma pasaule

 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers