arrow_right_alt Izklaide \ Tūrisms

TŪRISMS: Kuras valsts ir vērts apceļot šogad

Māris Krūmiņš schedule7.jan 2017

UZ FATIMU. Katoļu svētceļnieki šogad plūdīs uz Fatimu, lai pielūgtu Dievmāti Mariju © Scanpix

Paši apdomīgākie un tālredzīgākie ceļotāji, visticamāk, jau paspējuši ne tikai rezervēt lidojumus un viesnīcas, bet, iespējams, arī sakravāt ceļasomas, lai šogad dotos uz vietām un pasākumiem, kas viņus interesē. Vai nu tā būtu laiska atpūta siltajās zemēs, slēpošana kalnos, Donalda Trampa inaugurācijas vērošana, vai romantisks Parīzes apmeklējums.

Taču, iespējams, arī viņi, gluži tāpat kā vēl lēmumu nepieņēmušie, atradīs kādu sev piemērotu ideju šajā apkopojumā, kurā mēģināts atbildēt ne tikai uz jautājumu «uz kurieni braukt?», bet arī uz jautājumu «kāpēc tieši tur?».

Valstis, kas svin

2017. gadā virknē valstu tiks atzīmētas apaļas jubilejas, kurām pieskaņoti dažnedažādi pasākumi un jaunu tūrisma objektu atvēršana. Ģeogrāfiski vistuvākā potenciālo svinību vieta mums ir Sanktpēterburga Krievijā, taču, patiesību sakot, tur īsti atzīmēt nav ko - februārī apritēs 100 gadu kopš buržuāziskās revolūcijas un Romanovu dinastijas krišanas, bet novembrī tieši tikpat gadu, kopš boļševiki veica apvērsumu, sagrābjot varu valstī. Gan Krievijas varas augstākajos ešelonos, gan zināmā daļā sabiedrības diskusijas par to, kā pareizi atzīmēt šo gadadienu, joprojām turpinās, tomēr kopsaucēju nav viegli atrast. Taču, pat neraugoties uz to, bijusī Krievijas impērijas galvaspilsēta varētu būt interesants galamērķis, jo vairāk tādēļ, ka, no Tallinas kuģojot ar kādu no prāmjiem uz laiku, kas nepārsniedz trīs dienas, ES valstu iedzīvotājiem atkrīt ķēpa ar Krievijas vīzu iegūšanu. Taču nedz februārī, nedz novembrī Pīterā ne tuvu nav paši pievilcīgākie klimatiskie apstākļi - uz šo pilsētu labāk doties vasaras vidū, lai baudītu baltās naktis.

Apvērsums Krievijā (jeb Lielā oktobra sociālistiskā revolūcija, kā to kādreiz sauca) izraisīja tālejošas sekas visā impērijas teritorijā, un virkne valstu, to skaitā arī Latvija, zināmā mērā var būt pateicīgas boļševikiem par neatkarības iegūšanu. Pirmā no impērijas nomalēm par neatkarīgu valsti kļuva Somija, kur šogad atzīmē valstiskuma simtgadi. Somijas neatkarība tika pasludināta 1917. gada 6. decembrī, taču svinības par godu gadadienai uzsāktas laikus un turpināsies visa gada garumā, turklāt ne tikai galvaspilsētā Helsinkos, bet visos valsts reģionos. To ietvaros neiztikt bez somiem tradicionālajiem izklaides veidiem - odu sišanas un saunā sēdēšanas čempionātiem, mobilo tālruņu mešanas un sievu nešanas sacensībām, un tamlīdzīgi, taču vairumu tūristu Somija grasās pievilināt ar neatkārtojamiem dabas skatiem. Kamēr daudzviet pasaulē meži un pļavas tiek iznīdēti, lai attīstītu teritorijas, Somijas austrumos šogad tiks atklāts jaunizveidotais Hossas nacionālais parks 11 000 hektāru lielā platībā. Savukārt vietējie tūrisma biroji ceļotājiem piedāvās īpašas dabas dienas ar programmām, kas ir atbilstošas attiecīgajam gadalaikam. Visā Somijā tiks rīkoti simtgadei veltīti koncerti un izstādes, daudzi no šiem pasākumiem būs bezmaksas. Bet Tamperē jūnijā durvis vērs Muminu muzejs - šo literāro tēlu autore Tūve Jānsone, lai gan bija zviedriete, piedzima un uzauga tieši Somijā.

Svinības gaidāmas arī okeāna otrā pusē - par Kļavas lapas zemi sauktajā Kanādā. Šogad aprit 150 gadu, kopš toreizējās kolonijas apvienojās Kanādas konfederācijā, kā arī 375 gadi kopš vienas no valsts skaistākajām pilsētām Monreālas dibināšanas. Lielākā daļa valsts svētku pasākumu paredzēti galvaspilsētā Otavā, kas pašlaik pozicionējas kā pilsēta, kurā festivāli, izstādes un visvisādas performances notiks 12 mēnešu pēc kārtas. Bet pašu Kanādu tūristu bukletos aizvien biežāk dēvē par «lielu, skaistu un smieklīgi draudzīgu». Eiropiešiem dzīties pāri Atlantijas okeānam uz pavisam neilgu laiku nav lielas jēgas, un tiem, kurus svinības Kanādā aiznesušas līdz valsts rietumkrastam, būtu grēks pie viena neapmeklēt arī Aļasku, kur arī būs svētki. Pirmkārt, aprit 150 gadu, kopš amerikāņi Aļasku nopirka no krieviem, bet, otrkārt, savu simtgadi atzīmē Denali nacionālais parks un rezervāts, kurā par godu šai jubilejai izveidoti jauni maršruti ceļotājiem.

Katoļiem un protestantiem

Fatima Portugālē un Vitenberga Vācijā varētu būt šā gada eiropiešu svētceļotāju galvenie galamērķi, turklāt pirmais no tiem piesaistīs katoļus, bet otrais protestantus. 13. maijā apritēs tieši 100 gadu, kopš triju portugāļu bērneļu - aitu ganu - pirmās tikšanās ar Jaunavu Mariju. Par Fatimas brīnumu iedēvētais notikums risinājies netālu no pilsētiņas, kas atrodas Estremadūras provincē, nepilnus 150 kilometrus uz ziemeļiem no Lisabonas. Leģenda vēsta, ka Dievmāte pusgadu pēc kārtas tikusies ar bērniem katra mēneša 13. datumā, pavēstot viņiem vismaz trīs atklāsmes. Pirmā no tām attiekusies uz Pirmā pasaules kara beigām, otrā - uz padomju valsts sabrukumu, bet par trešo īstas skaidrības nav, jo Vatikāna amatpersonas vēl joprojām par šo jautājumu runā pavisam negribīgi.

1917. gada 13. oktobrī, kad Dievmāte aicinājusi ganus uz pēdējo tikšanos, kopā ar bērniem ieradušies aptuveni 70 000 ticīgo no visa tuvējā reģiona. Personīgi viņi Jaunavu Mariju nav redzējuši, taču stāstījuši, ka bērni krituši ekstāzē un ar kādu sarunājušies, bet īsi pēc tam noticis brīnums - lietus mākoņi pašķīrušies un visi klātesošie varējuši vērot Saules deju. Lai gan pļava netālu no Fatimas nekavējoties kļuva par svētceļnieku pielūgsmes objektu, Romas katoļu baznīca nesteidzās ar šā brīnuma atzīšanu - tas notika tikai 1942. gadā, kad pāvesta krēslā bija Pijs XII. Bet pašlaik Fatima ir viena no slavenākajām svētceļojumu vietām Eiropā, turklāt, gluži tāpat kā Lurda, tā pazīstama kā vieta, uz kurieni dodas sirdzēji - cerībā uz brīnumainu izdziedināšanos. Svētvietas galvenais laukums var uzņemt līdz pat pusmiljonu cilvēku, Atklāsmes kapelā ir vietas 1500 ticīgajiem, bet bazilikā - gandrīz 9000 cilvēkiem. Lielākie ticīgo pūļi tur pulcējas 13. maijā un 13. oktobrī, bet šā gada pavasarī ļaužu pieplūdums varētu būt krietni lielāks nekā parasti, jo vizītē uz Fatimu dosies Romas pāvests Francisks.

Protestanti, cik zināms, nav nekādi lielie masu svētceļojumu piekritēji, taču, ja gadās nonākt Vācijas austrumos, būtu grēks neapmeklēt Vitenbergas pilsētiņu Elbas krastos (SaksijasAnhaltes federālajā zemē). Tieši pirms 500 gadiem Mārtiņš Luters šeit formulēja savas 95 tēzes, kas saturēja Romas katoļu baznīcas kritiku, un uzsāka reformācijas procesu, kas noveda pie protestantisma izveidošanās. Leģenda vēsta, ka 1517. gada 31. oktobrī viņš nodrukātās tēzes esot pienaglojis pie Vitenbergas klostera baznīcas durvīm. Lai gan mūsdienu vēsturnieku vairākums uzskata, ka tas ir tikai skaists mīts, nelielās (ne vairāk kā 50 000 iedzīvotāju) pilsētiņas varasiestādes jau kopš pagājušā gada gatavojušās apaļajai jubilejai, un šis gads Vitenbergā aizritēs Lutera zīmē.

Izklaides kulturāliem cilvēkiem

Par šā gada Eiropas kultūras galvaspilsētām ir pasludinātas Orhūsa Dānijā un Pafa Kiprā, bet oficiālie svētku pasākumi tajās tiks atklāti attiecīgi 21. un 28. janvārī. Katrai no šīm pilsētām ir savs šarms un, protams, sava pieeja svētku rīkošanā. Ziemeļnieki dāņi uzsvaru gatavojas likt uz to, kā ar radošiem paņēmieniem risināt dažādas mūsdienu sabiedrību nomācošas problēmas, veidojot jaunus uzvedības modeļus. Savukārt dienvidnieki kiprieši sevi pozicionēs kā tiltu starp Eiropas un Tuvo Austrumu, kā arī Ziemeļāfrikas kultūrām. Jo, gribam mēs to vai ne, globalizāciju neviens nav nedz atcēlis, nedz spējis apturēt... Starp citu, Orhūsa šogad ir arī oficiālais Eiropas Kulinārais reģions, kas nozīmē, ka tur liela uzmanība tiks pievērsta ne tikai estētiskās, bet arī vēdera baudas apmierināšanai.

Tikmēr Lielbritānijā godā būs celti rakstnieki. 18. jūlijā apritēs 200 gadu kopš Džeinas Ostinas nāves, tāpat tiks atzīmēta 125. gadadiena, kopš pārdošanā nonāca pirmā Artura Konana Doila grāmata par detektīva Šerloka Holmsa piedzīvojumiem, un 20. gadadiena (tiešām tik maz?), kopš iznāca pirmais Džoannas Roulingas darbs par mazā burvja Harija Potera piedzīvojumiem. Starp citu, Harija Potera un filozofu akmens sākotnējā tirāža bija 1000 eksemplāru. Atkārtošos - tiešām tik maz? Viena no kafejnīcām, kurā rakstniece sacerēja grāmatu, ir Edinburgas The Elephant House, un tās apmeklējumu iespējams pieskaņot laikam, kad Edinburgā tiks atzīmētā 70. gadadiena kopš kļūšanas par Festivālu lielpilsētu.

Bet kaimiņvalsts Īrija šogad viesus vilinās uz Kerijas grāfistes mežonīgo piekrasti, kur tika filmētas Zvaigžņu karu kārtējās triloģijas sērijas. Nedrīkst aizmirt arī par Abū Dabī, kur šogad (precīzs datums vēl joprojām nav izsludināts) durvis beidzot vajadzētu vērt Luvras muzejam. Bet, ja nu gadās aizklīst līdz tālajai Meksikai, tad vērts paviesoties Meridas pilsētā, kas šogad ir Amerikas kultūras galvaspilsēta.

Sporta faniem

Gadā, kad nenotiek nedz olimpiādes, nedz pasaules vai Eiropas futbola čempionāti, par svarīgāko sporta notikumu tiek uzskatīts pasaules vieglatlētikas čempionāts, kas no 4. līdz 13. augustam notiks Londonā. Tomēr mūsu sporta līdzjutējiem prioritātes parasti ir citas. Hokeja faniem 6. maijā jau jābūt Ķelnē, kur ar spēli pret Dāniju mūsu izlase uzsāks kārtējo pasaules čempionātu. Savukārt groza bumbas cienītājiem aktuālas ir Eiropas meistarsacīkstes - 16. jūnijā Latvijas dāmas grupu turnīru uzsāks Prāgā pret Krieviju, bet 1. septembrī Stambulā grupu turnīra pirmajā mačā mūsu kungi tiksies ar serbiem. Abu šo sporta veidu cienītājiem gan ir iespēja arī doties pāri okeānam, lai pavērotu NBA un NHL augstākās raudzes spēles ar mūsējo piedalīšanos. Turklāt pirmoreiz vēsturē basketbola fani uz kolēģiem un reizēm nesamierināmajiem oponentiem no hokeja nometnes var raudzīties no augšas - Kristaps Porziņģis spēlē vienu no pirmajām vijolēm New York Knicks, Dāvja Bertāna San Antonio Spurs ir viena no favorītēm, bet Zemgum Girgensonam un viņa Buffalo Sabres pagaidām iet, kā teiktu franči, comsi comsa.

Pašlaik gan aktuālāki ir ziemas sporta veidi, lai gan nav vērts noliegt acīmredzamo - daudzi no tiem labāk baudāmi pie televizoru ekrāniem. Jau no 27. janvāra Īglsas trasē Austrijā trīs dienu laikā pasaules čempionus noskaidros kamaniņu braucēji, no 8. līdz 19. februārim šajā pašā valstī, tikai Hohfilcenē, notiks pasaules čempionāts biatlonā, bet no 17. līdz 26. februārim Vācijas Kēnigszē trase uzņems labākos skeletonistus un bobslejistus.

***

UZZIŅAI

VALSTIS, KURAS APMEKLĒT IESAKA LONELY PLANET

1. Kanāda

2. Kolumbija

3. Somija

4. Dominika

5. Nepāla

6. Bermuda

7. Mongolija

8. Omāna

9. Mjanma