Kad draugiem un paziņām stāstīju, par kādu cenu nopirku ceļojumu uz Antāliju Turcijā pieczvaigžņu viesnīcā ar Ultra viss iekļauts servisu, visi pārsteigumā bolīja acis un teica, ka tik lēti nu nevarot būt. Un, galu galā, visi piebilda, Turcijā taču tagad ir bīstami...
Bīstamība ir stiepjams jēdziens
Antālijā nav bīstami, es sludināju, un, galu galā - tagad no šāda riska viedokļa ir jāpārvērtē arī braukšana uz Parīzi vai Briseli, tik sasodīti terorisma draudi un migrācijas krīze ir sasprindzinājusi visu Eiropu. Arī pēc brauciena var atkārtot tēzi - Antālijā un tai tuvajos kūrortos nav bīstami, jo Sīrijas robeža ir tūkstoš kilometru attālumā, savukārt migrantu plūsma uz Eiropu notiek pa Egejas jūru, kas atrodas aptuveni 500 kilometru tālāk no Antālijas piekrastes.
Taču cilvēki nav pārliecināmi tiktāl, ciktāl visu neizjūt uz savas ādas - tāpēc Latvijā bāzētie tūroperatori ir spiesti atcelt reisus uz Antāliju - piemēram, Teztour sezonas sākumā atteicās no ieceres lidot uz šo kūrortu trīs reizes nedēļā, atstājot tikai divus reisus nedēļā. Par citu tūroperatoru izmisumu liecina cenas, kas tiek piedāvātas ceļojumiem uz Antāliju - izlasot pēdējā brīža reklāmas teikumu «Antālija - no 109 eiro», var aptvert, ka braucienu un uzturēšanos faktiski piedāvā par velti un tie 100 eiro ir tikai lidostu nodokļi.
Protams, izmisumā ir ne jau Latvijas tūroperatori vien - smagas problēmas pēc Krievijas embargo Turcijas apmeklēšanai skar Turcijas tūrisma nozari. Antālijai pieguļošajos kūrortos aizpildītas ir vien puse viesnīcu, un krievu valodu šeit dzird vien tāpēc, ka tajā ar postpadomju valstu - Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Baltkrievijas, Ukrainas - viesiem sarunājas vietējie gidi. Krievijas pilsoņi tiešām bīstas vai, precīzāk, viņiem ir aizliegts apmeklēt Turciju. Zīmīgi, uz Vidusjūras lielvalsts kūrortiem jau acīmredzot Krievijas televīzijas kanālu informācijas ietekmē nevēlas doties arī krievvalodīgie no Baltijas valstīm. «Latviskāku» čārterreisa lidmašīnu uz Antāliju nav gadījies pieredzēt. Jā, diemžēl ir arī blaknes «latviskajai lidmašīnai» - ja gribējāt Vidusjūras kūrortā atpūsties no tautiešiem - tagad diez vai sanāks... Sanāks vienīgi tad, ja izvēlēsieties braucienam nevis kādu no lētajiem «pēdējā brīža» piedāvājumiem, bet rūpīgi izvēlēsieties kādu no Rixos, Amara vai Gural Premier ķēdes viesnīcām.
Serviss plok
Otra blakne ir servisa un ēdināšanas daudzveidības kritums kūrorta viesnīcās - krīzes apstākļos taupot, nav pieņemts darbā viss vajadzīgais personāls, un «ultra all inclusive» gastronomiskās izvirtības, kas citkārt Turcijā bijušas norma, tagad izpaliek. Te gan jāpiebilst, ka šīs valsts standarti ēdināšanā neparedz vienu saburzītu kruasānu ar kafiju brokastīs, kā tas ir viesnīcās Francijā, piemēram, bet ļoti plašu ēdienu piedāvājumu. Mazāk un taupīgāk - tas nozīmē, ka pieczvaigžņu viesnīcā nevar izēsties garneles un omārus, no gaļas ir vistas un liellopa gaļas ēdieni, bet, piemēram, jērgaļas delikatešu nav. «Viss iekļauts» standartu pazemināšana tomēr ir slikts signāls turku tūrisma biznesam, jo nekas jau nav ātrāk un vieglāk, kā nobraukt uz leju kvalitātē. Tieši teicams serviss, plašas un labi aprīkotas viesnīcas par salīdzinoši pieņemamām cenām ir bijis turku trumpis, salīdzinot ar citiem vasaras sezonā apmeklētajiem kūrortiem Grieķijā, Itālijā, Spānijā, Bulgārijā. Ja paliek tikai lētums... jā, tas daudziem būs arguments, bet ne noteicošais, lai apmeklētu kādu valsti. Protams, protams, arī bez servisa Turcijā paliek siltā Vidusjūra, kas laistās no bāli zila līdz tirkīzzilam, krāšņā daba, kas priecē acis, siltā saule, kas sagādā kārdinošu iedegumu, un bagātā vēsture, ko izzināt ekskursijās. Jautājums tikai, vai nebūs pārāk daudz to, kas to visu gribēs uz kādu gadiņu atlikt.
