Sestdiena, 20.aprīlis

redeem Mirta, Ziedīte

arrow_right_alt Izklaide \ Tūrisms

Pērnava rudenī

Tūristi, tieši tāpat kā tie cilvēki, kuri neceļo tālāk par lielveikalu, ir gan ziņkārīgi, gan klasiskas vērtības cienoši ļaudis. Impulss vismaz nedēļas nogali pavadīt ārpus ierastā dīvāna un bez mīļajām čībām nereti ir ne tikai brīvs laiks, bet arī ziņa, ka jau daudzreiz apmeklētā vietā atkal tapis kas jauns.

Žurnāls Māja zina, ka Pērnava ir laba vieta atpūtai nedēļas nogalē, turklāt kaimiņvalsts vasaras galvaspilsētā ir jaunumi, kurus vērts notestēt.

Pērnavas jaunums ir no tās netālu esošais Lotes zemes tematiskais parks, kas ir lielākais parks visai ģimenei Igaunijā.

Lotes tematiskais parks

Apmeklētājiem tas bija pieejams tikai nedaudz vairāk par mēnesi – no jūlija beigām līdz septembrim, bet šis īsais laiks bija pietiekami ilgs, lai saprastu, ka ieguvēja no tā ir arī Pērnava, jo, ja tikts līdz Lotes parkam, tad kāpēc gan neaizbraukt līdz pāris kilometrus tālāk esošajai Igaunijas vasaras galvaspilsētai. Labā ziņa ir tā, ka parks, kas slēgts mācību gada laikā, būs atkal atvērts tad, kad skolēniem paredzētas brīvdienas. Tas nozīmē, ka nav nemaz tik ilgi jāgaida.

Izrādās, ka Lotes parka dislokācijas vieta ir ļoti izdevīga latviešu tūristiem, šovasar ciemiņu no Latvijas bijis apmēram 45% no visiem parka apmeklētājiem. Šis fakts mudinājis ne tikai reklāmas bukletu izdot arī latviešu valodā, bet arī domāt par nepieciešamību nākamajā sezonā piesaistīt latviski runājošus pasaku tēlus un gidus, lai vairāk nekā simts atrakcijās un tematiskajās mājās bērni justos gluži kā mājās.

Lielākais akvaparks

Vēl viens arguments, kas šo pilsētu padara pievilcīgu ģimenēm ar bērniem, ir fakts, ka tieši Pērnavā atrodas Igaunijā lielākais akvaparks Tervise Paradiis. Arī pieaugušajiem ir savi jaunumi, un viens no pēdējā laika gaidītākajiem notikumiem pašiem vietējiem ir Pērnavā pirmās dūņu dziedniecības atklāšana pēc renovācijas. Ilgu laiku šī vieta bijusi kā lielais sāpju bērns, jo ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tas nozīmē, ka pārāk lielas izmaiņas tās konstrukcijā nedrīkst veikt, bet 21. gadsimta atpūtniekiem ir savas prasības. Nu risinājums ir rasts, dziednīca ir atvērta, turklāt blakus tai ir uzcelta jauna viesnīca, kas savienota ar dūņu dziednīcu. Lai gan ēka celta 1926. gadā un ir viena no nedaudzajām neoklasicisma stila ēkām Pērnavā, tā būvēta tieši tajā vietā, kur vēl 19. gadsimtā, laikā, kad Pērnava sāka attīstīties kā dūņu dziedniecības centrs Igaunijā, bija uzcelta pirmā dziedniecība, bet Pirmā pasaules kara laikā koka ēka nodegusi. Protams, ar simboliem vienmēr jābūt uzmanīgiem, tāpēc tik ilgu laiku tā nevienam nav tikusi dota izmantošanai.

Vietējās dūņas

Protams, tā nav vienīgā vieta, kur dziedēt steidzīgajā dzīves ritumā pārpūlētās miesas kaites, Pērnavā ir daudz un dažādu iespēju pūtināt un stiprināt savu ķermeni – dažās akcents tiek likts uz medicīnisku pieeju, citās – uz SPA pakalpojumiem.

Arī izmēru ziņā dziednīcas ir dažādas – lieli korpusi, renovēti 21. gadsimta prasīgā atpūtnieka vajadzībām; ir arī kompaktas, bez īpašām ērtībām, tomēr ļaužu pilnas, kā par to pārliecinājās žurnāls Māja, kad viesojās Pērnavā. Katrs var atrast to, ko vēlas, ko miesa kāro un ko var atļauties. Starp citu, tieši stresa nomocītajiem ir vērts padomāt par atpūtu Pērnavā, jo dūņu procedūras ir atslābinošas, tātad – lielisks pretlīdzeklis stresam. Ārstnieciskās dūņas netiek importētas, tās ir vietējais produkts – iegūtas Ermistu ezerā.

Kihnu sala

Laiks starp aktīvo tūrisma sezonu un dziļo ziemas miegu ir piemērots, lai apskatītu kādu īpašu pērli, kuras dēļ ir vērts doties tieši uz Igauniju. Tā ir Kihnu sala, kurp var nokļūt no Pērnavas. Tā kā tā ir ļoti maza saliņa – tikai ar četriem ciemiem, arī vietu naktsmītnēm tur nav daudz, tāpēc sezonā tā ir tik pārblīvēta, ka nereti turp nemaz nav iespējams ne nokļūt, ne mierīgi izbaudīt to. Igaunijas septītā lielākā sala, precīzāk – tajā dzīvojošo kultūras mantojums, pirms desmit gadiem ir iekļauts UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Un tas nav nekāds mīts, ka sievas tur joprojām staigā tautiskos brunčos, braukā motociklos ar blakusvāģi un ir īstenās vērtību sargātājas. Ja ir tikts līdz Pērnavai, ir vērts painteresēties par iespēju aizkļūt līdz Kihnu.