Pārgaujas novadā, gadsimtos senu ozolu un liepu apskauta, no likteņa vētrām paslēpusies pieticīgā, bet cēlā Ungurmuiža – viena no pirmajām vērienīgajām baroka būvēm, kas Vidzemē uzcelta pēc postošā Ziemeļu kara.
Mūsdienās muižas apmeklētāji var redzēt gan vēsturiskas detaļas, gan mūsdienīgas izstādes, kas izvietotas senatnes pielietajās telpās. Muižas kungu māja celta 1732. gadā – to savai ģimenei būvēja ģenerālleitnants Baltazars fon Kampenhauzens. Ģimene šeit dzīvoja vairākās paaudzēs un vairākus gadsimtus – līdz pat 1939. gadam, kad viņi pirms Otrā pasaules kara aizbrauca uz Vāciju. Muižas vadītāja Ieva Malceniece zina stāstīt, ka «padomju gados šeit tika izveidota pamatskola, kur tā darbojās līdz pat 80. gadiem. Vēlāk vēstures pētnieki un arhitekti sāka meklēt ceļus, kā atjaunot muižu un saglabāt vēsturiskās vērtības». Vērienīgi atjaunošanas darbi notika no 1998. līdz 2000. gadam, kad realizēts starptautisks restaurācijas projekts sadarbībā Zviedrijas Kultūras pieminekļu aizsardzības pārvaldi. «Darbus veica Arhitektoniskās izpētes grupa. Vēlāk arhitekti atzina, ka viņiem nācies muižu likt kopā kā puzles gabaliņus. Pēc restaurācijas ēkas plānojums saglabāts kā 18. gadsimta otrajā pusē,» teic vadītāja. Kampenhauzenu ģimene, kas cēla šo muižu, bija vienkārši ļaudis, tādēļ telpās nebija pārlieku lielas greznības. «Viņi saglabāja arī savu reliģisko pārliecību, jo bija hernhūtieši. Visam jābūt vienkāršam, piezemētam, un par galveno vērtību tika uzskatīta ģimene – tieši tāpēc nekādas pārlieku lielas greznības vai smalkuma,» I. Malceniece raksturo dzimtu. Arī tagadējie muižas darbinieki cenšas telpās atdzīvināt muižniecisku noskaņu, tajā pašā laikā saglabājot pieticīgumu. «Šī ir lauku muiža, tādēļ jāsaglabā sajūta, ka atrodamies Latvijas laukos,» saka Ieva. Vide prasa dabiskus materiālus, tādēļ telpu apdarē lielākoties izmantots koks. Muižas kungu mājā askētiskā stilā, tomēr iekļaujot nelielus greznus akcentus, iekārtotas divas istabas, kurās uzņem viesus, pārējās sešas atrodas blakus esošajā skolas mājā. Pārējā ēkas daļa veltīta vēstures liecību glabāšanai un popularizēšanai. «Viesu izmitināšanai muižā atvēlēta sekundāra nozīme, jo galvenokārt ēka pilda muzeja funkciju. Viesu nams izveidots 2006. gadā, un kopš tā laika viss pa mazumiņam likts klāt un papildināts. Visbūtiskākās izmaiņas veiktas pēdējā gada laikā. Veicot izmaiņas, mēģinām pētīt vēstures faktus, lai pieskaņotu atbilstošu stilu, kas nebūtu pretrunā ar Kampenhauzenu dzīvošanas laika iezīmēm,» norāda muižas vadītāja. KULTŪRVĒSTURISKĀ VĒRTĪBA. Vislielākā kultūrvēsturiskā vērtība, kas saglabājusies Ungurmuižā, ir koka ēku ansamblis, kas pārcietušas dažādas nelaimes, sākot no ugunsgrēkiem un beidzot ar modernizāciju. Pašlaik ēkas ir atjaunotas un turpina priecēt ar vēstures liecībām, kaut garām strauji traucas mūsu laiku ikdiena. SAGLABĀT SENATNES ŠARMU. Ungurmuižas vadītāja Ieva Malceniece dara visu, lai senatnes šarma pielietā muiža uzplauktu un priecētu vēl ilgi. Viņa neslēpj cerību reiz atvest Kampenhauzenu ģimenei piederošo iedzīvi.
SIENU ZĪMĒJUMI. Kampenhauzenu laikā bijis populāri zīmēt krāsainus rakstus uz sienām tapešu vietā. Ieeju guļamistabā rotāja divu grenadieru attēli, kas labi saglabājuši savu krāsu spilgtumu arī līdz mūsdienām. «Šie zīmējumi tapuši 18. gadsimta vidū, un tos radījis mākslinieks no Limbažu puses – viņa apgleznotas ir gandrīz visas ēkas sienas. Zīmējumi ir viena no lielākajām vērtībām, kas šeit apskatāmi. Šī ir arī vienīgā vieta, kur saglabājušies oriģinālie griesti,» stāsta vadītāja. BALKONIŅŠ. No kādreizējās saimnieku guļamistabas paveras izeja uz balkoniņa, no kura paveras skats uz visu muižas apkārtni. Tajā jaušamas liecības arī par Kampenhauzenu ģimenes aizrautību ar Austrumu kultūru – ēkas stūros iebūvēti metāla pūķi.
DZIMTAS PORTRETI. Lielākajā svinību zālē izvietoti Kampenhauzenu dzimtas portreti, kas ik dienu noraugās uz muižas viesiem. Telpā atjaunoti arī oriģinālie griestu ornamenti – raksts izveidots speciāli Ungurmuižai.
SIENU RAKSTI SUVENĪROS. Telpa Kampenhauzenu laikā bija bērnu mācību un guvernantes istaba. Iedvesmojoties no telpas zilo sienu rakstiem, mākslinieki radījuši suvenīrus par godu Ungurmuižas īpašajai gaisotnei.
DZIMTAS SERVĪZE. Vienīgā lieta, kas saglabājusies no Kampenhauzenu mantu kolekcijas, ir porcelāna servīze. Muižas darbiniekos mājo cerība reiz iedzīvināt vēsturiskajās telpās arī citus oriģinālos interjera priekšmetus, kas pašlaik atrodas Vācijā. TĒRPI. Vienā no otrā stāva telpām izvietoti krāšņi dāmu tērpi, kas tapuši pēc 18. gadsimta zīmējumiem un ko darinājusi kāda māksliniece no Cēsīm. Dāmām, kuras viesojas muižā, ir iespēja kleitas pielaikot un ļauties fotosesijai uz skaistās ēkas fona.
PODIŅU KRĀSNS. Vienā no pirmā stāva svinību zālēm saglabājusies oriģinālā podiņu krāsns.
PAŠU SPĒKIEM. Telpu interjers papildināts no lietām, ko muižas darbinieki atrod tuvējā apkārtnē un ar pašu spēkiem un iniciatīvu iekļauj Ungurmuižas vidē.
DABISKI MATERIĀLI. Šai vietai bija raksturīga vienkāršība un piezemētība, tomēr, neskatoties uz to, šī ir viena no pirmajām baroka laika koka pilīm Latvijā, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Telpās dominē dabiski materiāli – koks, lins un mēbeles ar senatnes elpu.
AUTENTISKI. Paverot autentiskās muižas ieejas durvis, atnācējam paveras skats uz autentiskajām kāpnēm un daudzveidīgajiem sienu krāsojumiem – dažviet restaurācijas laikā atstāts bagātīgs krāsu slānis, kas klājis sienas daudzu gadu desmitu garumā.
MĀJĪGI. «Kopā ar istabenēm plānojam, kā ieviest numuriņos mājīgumu. Senlaicīgie krēsli un lampas šeit novietoti tikai šopavasar. Mēģinām ar saviem spēkiem un resursiem kombinēt detaļas tā, lai kopskats atbilstu Kampenhauzenu laikam,» saka Ieva Malceniece.
PIEZEMĒTI. Iekārtojot viesu numurus, muižas darbinieki cenšas saglabāt Kampenhauzenu laikam raksturīgo piezemētību un papildināt interjeru ar detaļām, kas atbilst laikmetam. Muižā ir astoņi numuriņi, iespējams izmitināt apmēram 80 viesu.
