«Nekādu īpašu inovāciju un modernu interpretāciju nebūs – šī būs ļoti klasiska leļļu izrāde,» saka Latvijas Leļļu teātra režisors Māris Koristins. Svētdien pulksten 11 pirmizrāde viņa jauniestudējumam Pasaka par Diegabiksi.
Kopā ar mākslinieci Anitu Znutiņu-Šēvi, komponistu Silvestru Zemgalu, dziesmu tekstu autori Dainu Strelēvicu un aktieriem Santu Didžu, Miķeli Žideļūnu un Artūru Putniņu tapis latviešu rakstnieka Žaņa Grīvas piedzīvojumu stāsts par mazā bruņrupucēna laimes meklējumiem, kas paredzēts pašiem mazākajiem teātra skatītājiem no divu gadu vecuma. Izrāde ir latviešu valodā, krievu valodā šis darbs savu pirmizrādi piedzīvoja pērnā gada 26. novembrī.
Publicitātes foto
«Pasakas vēstījums ir ļoti vienkāršs - laimi nevar atrast, to var tikai pats radīt. Tik vienkārši un tik sarežģīti reizē. Tas atkal un atkal jāatceras ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem,» saka jauniestudējuma režisors Māris Koristins. Viņaprāt, pagājušā gadsimta sešdesmito gadu populārais stāsts par Diegabiksi savu aktualitāti nav zaudējis joprojām. «Tā ir mūsdienu bērnu klasika, kas Latvijas Leļļu teātrī līdz šim nav bijusi iestudēta,» norāda režisors, uzsverot, ka izrādes dramatizējums veidots ļoti tuvu autora tekstam - lai bērni kopā ar vecākiem var palasīt grāmatiņu un izpētīt mākslinieces Margaritas Stārastes burvīgās ilustrācijas, un tad iet uz teātri un redzēt, kā Diegabiksis kustas. «Protams, visu vārds vārdā nevar uzlikt uz skatuves, bet stāstiņš tiek izstāstīts. Un tajā ir ļoti sirsnīgs, patiess, varbūt arī naivs vēstījums par pamatvērtībām, par pamatpatiesībām šajā tik ļoti saraustītajā un modernajā pasaulē. Par to, ka laimi, skraidot apkārt pa pasauli, nevar atrast - jo laime pa ceļmalām nemētājas. Jā, es esmu no tās paaudzes, kam šķiet, ka gan bērniem, gan vecākiem šādi vēstījumi joprojām ir nepieciešami,» neslēpj Māris Koristins, atgādinot, ka šis ir stāsts par zinātkāro bruņrupucēnu, kurš iet pasaulē laimi meklēt un tic, ka kaut kur ir tā vieta, kur bez liekām pūlēm, vairāk ar izmanību un viltību varēs to atrast. «Kaut kur jau mēs visi esam tādi diegabikši, kuriem drīzāk gribas dzīties pēc ilūzijas nekā novērtēt to, kas mums ir apkārt, mācīties un pieaugt. Bet patiesībā tā jau ir - ja gribi dzīvē ko iegūt un sasniegt, ir jāmācās un jāstrādā. Un ir ļoti svarīgi dzīvē atrast savu vietu, jo tā jau ir tā laime, ka esi kādam vajadzīgs un vari darīt labu,» domā jauniestudējuma režisors. Tuvākās izrādes 25. februārī, 8. un 24. martā, 5. un 22. aprīlī.
Māris Koristins, savulaik bijis baletdejotājs, jau 27 gadus ir vajadzīgs pašiem mazākajiem teātra skatītājiem, un par savu vietu viņš sauc Latvijas Leļļu teātri, kur repertuārā ir daudz viņa veidotu iestudējumu, tostarp krievu tautas pasaka Kukulītis (nāka mā izrāde sestdien, 24. februārī), Margaritas Stārastes pasaka Kas notiek Dižmežā? (nākamās izrādes 3. martā), Šarla Pero romantiskā pasaka Pelnrušķīte, Enidas Blaitonas Slavenais pīlēns Tims, H. K. Andersena Sniega karaliene, krievu rakstnieka Sergeja Kozlova gaišais un sirsnīgais stāsts Ezītis un egle un vairāki citi.
Lūgts atsaukt atmiņā, kura ir viņa paša bērnības spilgtākā pasaka, Māris Koristins atteic, ka ar šādu jautājumu ir pārsteigts nesagatavots. «Nu, laikam jau tās pašas Margaritas Stārastes pasakas, jo man bērnībā vairāk patika skatīties bildes...
