Svētdiena, 25.februāris
Teātris | 13.februāris, 18:00
Linda Rone

KULTŪRA: Igauņi un latvieši par lībiešiem

Ceturtdien, 15. februārī, Eduarda Smiļģa Teātra muzejā notiks pirmizrāde latviešu un igauņu mākslinieku kopīgi veidotam darbam Pirmie, kas aiziet, kura centrā ir lībiešu liktenis.

Turpmākās izrādes - 17. un 18. februārī.

Pēc gandrīz gadu ilga darba rezidencēs Rūjienas un Pērnavas novadā, lībiešu krastā Kolkā un Mazirbē, kā arī Rīgas un Tallinas arhīvos radošā komanda - komponists Toms Auniņš, scenogrāfes Austra Hauks un Epa Kubu, horeogrāfes Joanna Kalma un Karolīna Poska, režisori Kārlis Krūmiņš un Valters Sīlis un videomāksliniece Kristīna Normana - izrādē Pirmie, kas aiziet atklās Latvijas un Igaunijas vēsturiski atšķirīgo nostāju lībiešu jautājumā. Izrādē ir iekļauti dokumentāli fakti un liecības, izcilākā lībiešu folkloras pētnieka Oskara Loritsa pierakstītā senākā lībiešu tautasdziesma, bet tas ir arī šo jauno mākslinieku skatījums uz mazas tautas izzušanu Latvijas un Igaunijas valstiskuma un globālā kontekstā.

Režisors Valters Sīlis par izrādes veidošanas procesā izpētīto stāsta: «Viena no izrādes tēmām ir par vairākuma centieniem izspiest un padarīt neesošu mazākumu. Aleksandrs Grīns rakstīja par lībiešu nerentabilitāti, par to, cik finansiāli nepamatota ir šīs etniskās grupas atbalstīšana. Bet arī latvieši pasaules kontekstā neatmaksājas, kaut vai salīdzinot, cik varētu nopelnīt, rakstot grāmatas krieviski, nevis latviski. Argumentu par nerentabilitāti, ko varētu atļauties lietot kāda milzīga nācija, latvieši savulaik lietoja pret lībiešiem.» Igauņu videomāksliniece Kristīne Normana savukārt atklāj to, cik dažāds ir bijis abu valstu skatījums uz lībiešiem: «Laikā, kad Latvijas un Igaunijas valstis bija tikko nodibinātas, tām bija dažādi ideoloģiskie pamati. Latvijai svarīgāk bija apvienot nāciju un dažādas tās teritorijā runātās valodas. Lībieši ceļā uz valodas un nācijas apvienošanu tika uzskatīti par marginālu grupu. Igauņiem bija būtiski veidot piederību plašākai somugru kultūras grupai, un lībieši bija daļa no tās, tādēļ Igaunijā lībiešu asimilāciju uztvēra kā traģēdiju.»

Izrādē piedalās tās autori, jauniešu koris Balsis Inta Teterovska vadībā, aktrise Marija Bērziņa (Nacionālais teātris), Latvijas Kultūras akadēmijas un Latvijas Kultūras koledžas dejas nodaļas studenti.

Laikmetīgā teātra programma LATEST ir Latvijas Jaunā teātra institūta un Kanuti Gildi SAAL iniciatīva abu valstu simtgadē veidot teātra programmu Rīgā un Tallinā, kas iepazīstina ar procesiem kaimiņvalsts laikmetīgajā skatuves mākslā. LATEST notiek Rīgā no 15. līdz 18. februārim, un tajā līdzās jaundarbam ir iekļautas arī četras viesizrādes un viena filma - trīs spožāko igauņu vidējās paaudzes teātra mākslinieku - režisora un aktiera Juhana Ulfsaka, dramaturga Ēro Epnera un horeogrāfa Marta Kangro jauniestudējuma Darbnīca pirmizrāde (15. februārī Ģertrūdes ielas teātrī), tikko kā Eiropas teātra Jaunās realitātes balvu saņēmušā Teātra NO99 izrāde - koncerts NO36 Sapņotāji (režisors Juhans Ulfsaks, 18. februārī Zirgu ielas koncertzālē) un starptautiskos festivālos apbalvotā filma NO55 Pelni un nauda (autori Enelīsa Sempera un Tīts Ojaso, 16. un 17. februārī Kaņepes Kultūras centrā), kā arī divas apvienības Lond Malmborg monoizrādes - 10 ceļojumi uz vietu, kur nekas nenotiek (16. februārī Ģertrūdes ielas teātrī) un Fizika un Fantāzija (15. februārī Ģertrūdes ielas teātrī). Viesizrāžu un kino programma notiks Ģertrūdes ielas teātrī, Zirgu ielas koncertzālē un Kaņepes Kultūras centrā.