«Es esmu lepns par visiem pieciem aktieriem, kuri spēlē šajā izrādē. Viņiem katram ir vairākas lomas, un viņu aktierspēle ir neparasta un tiešām apbrīnojama,» saka režisors un dramaturgs Lauris Gundars. Ar četrām izrādēm Radiomājā atgriežas viņa iestudētā izrāde Antiņš, kuras pamatā ir ievērojamā latviešu tenora Jāņa Zābera biogrāfijas meti.
Ir 1973. gads. Mirst izcilais operdziedātājs Jānis. Mirkli pirms nāves viņš sastop padomju latviešus, ļaudis, kuru pulkā dzīvojis. Tos, kuriem viņa talants vairāk bijis vajadzīgs pašu izdzīvošanas spēlē, ko sauc par Latvijas Padomju Sociālistisko Republiku. Pie Jāņa viesojas gan kolēģis, kurš nodevis, gan čekas aģents, kurš ar savu izdzīvošanas māku lepojas, gan krievu ģenerālis un pat itāļu metalurgs. Raibajā spēlē nākas piedalīties arī tiem, kuri nespēj tās dubultajos standartos iederēties.
Tas ir stāsts par mums - par vērtībām, par spēju tās piemirst, lai dzīvotu laimīgi.
Teātra TT zrāde Antiņš, kas tiek spēlēta Latvijas Radio 1. studijā Doma laukumā, kur savulaik skanējusi arī Jāņa Zābera (1935-1973) balss, būs skatāma šovakar, kā arī 25., 27. un 29. novembrī pulksten 19.
«Tas ir teātris šā vārda burtiskajā nozīmē,» saka izrādes autors un režisors Lauris Gundars, ar to domājot, ka ikviens skatītājs pēc izrādes noskatīšanās būs no tās ko ieguvis. «Šīs izrādes tematika ar katru dienu paliek aktuālāka, jo arvien neatbildēts ir jautājums, ko mums darīt ar čekas maisiem? Mēs nedodam atbildes, bet atgādinām, kā toreiz dzīvojām, un liekam aizdomāties, kā uz to visu mums skatīties šodien,» saka Lauris Gundars. Viņš atklāj, ka stāsts ir balstīts uz tiem cilvēkiem, kuri dzīvoja līdzās mūsu izcilajam tenoram Jānim Zāberam, - kāda bija viņu dzīve, un kā bija dzīvot tādā vidē. Viņaprāt, ikvienam no šā stāsta ir ko paņemt sev. «Tie, kuri ir redzējuši padomju laikus un šo izrādi jau paguvuši noskatīties, atzīst, ka bija jau piemirsies, cik tas bija pazemojoši, kā mēs tolaik dzīvojām... Savukārt jaunākām paaudzēm tā ir iespēja gan uzzināt, kas ir Jānis Zābers, gan paskatīties uz saviem vecākiem un vecvecākiem ar drusku citām acīm. Un tad aiziet mājās un pajautāt: «Klau, tev arī tā bija?!» Manuprāt, ir vērts par to parunāt,» uzskata izrādes režisors.
Viņš pats šobrīd ir ceļa jūtīs uz kaimiņvalsts galvaspilsētu, kur Pīpas un Tūta teātrī (Piip ja Tuut Teater), kas atrodas pašā Tallinas vecpilsētas centrā, Tompea jeb Doma kalnā, veidos izrādi, kas arī būs saistīta ar padomju laikiem, konkrētāk - ar izsūtīšanu uz Sibīriju. «Bet tas būs ļoti neparasts teātris, jo - tas būs Kabarē Sibīrijā. Un to izspēlēs divi tiešām fantastiski mākslinieki - igauņu aktieri Haide Manamē un Tomass Tross,» atklāj Lauris Gundars. Viņš ar šiem aktieriem-klauniem jau iestudējis vienu izrādi - Viljama Šekspīra Hamletu, ko pavasarī bija iespējams redzēt arī Rīgā. Tiesa, jaunajā izrādē aktieri nebūs klauni.
«Šis darbs tiks veidots uz Igaunijas simtgadi, un ir plāns, ka gada beigās to atvedīsim arī uz Rīgu, uz Latvijas simtgadi,» režisors apsola.
