Teātris: Aktrise Anete Berķe. Sevis izzināšanas un dziļu pārdomu laiks 4 komentāri
 
Teātris

Aktrise Anete Berķe. Sevis izzināšanas un dziļu pārdomu laiks

 
Aigars HIBNERIS

«Laikā, kad par saviem tuvajiem zinām mazāk nekā par svešajiem, kad neesam līdz galam drosmīgi izrunāt kādas lietas, kas mūsos notiek visdziļāk, rodas daudz pārpratumu un veidojas lieli konfalikti. Tas noved pie panikas lēkmēm, nervu sabrukuma, depresijas, tikai bieži par to nerunā. Varbūt arī Hedai Gablerei dzīvē viss būtu kārtībā, ja tuvāko cilvēku lokā būtu kāds, kuram līdz galam uzticēties un kurš palīdzētu sakārtot galvu,» domā Liepājas teātra aktrise Anete Berķe.

Viņai sestdien pirmizrāde - titulloma Henrika Ibsena stāstā par ilgām Heda Gablere, ko iestudējusi režisore Laura Groza Ķibere.

Lai arī uzreiz pēc lugas sarakstīšanas 1890. gadā Heda Gablere izpelnījusies kritiskas atsauksmes, tā ir viena no Henrika Ibsena (1828-1906) zināmākajām lugām, kas pasaules teātros tiek iestudēta joprojām. Liepājas teātra iestudējums tapis pēc britu dramaturga Patrika Mārbera skatuves versijas - tā nenodara pāri autora tekstam, bet ir nedaudz lakonizēta, piemērota mūsdienu cilvēku valodai, un tēlu īpašības saglabātas precīzi tādas, kādas Ibsens tiem piešķīris.

Ilgojas būt brīva

Tikko apprecējusies. Aprakta dzīva. Heda ilgojas būt brīva. Tieši viņa - ģenerāļa meita Heda - jauna, enerģiska, vitāla, romantiska un kaislīga, tomēr reizēm arī neizprotama, atturīgi vēsa un pat nežēlīga, ir lugas centrs un sirds. Viņa dzīvo ilgās pēc patiesas brīvības un meklē apliecinājumu skaistumam, drosmei un varonīgai rīcībai. Kā dzīvot sabiedrībā, kurai šādi ideāli ir sveši? Tā Heda Gablere tiek pieteikta teātra mājaslapā. Līdzās Anetei Berķei atbildi uz šo jautājumu meklē Egons Dombrovskis, Leons Leščinskis, Everita Pjata, Mārtiņš Kalita, Inese Kučinska un Anda Albuže.

Ar režisori Lauru GrozuĶiberi šo iestudējumu veido arī scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, kostīmu māksliniece Jolanta Rimkute, komponists Kārlis Auzāns, video mākslinieks 8 un gaismu mākslinieks Jānis Sniķers. Izrādē skarto tēmu dēļ to nav ieteicams apmeklēt skatītājiem līdz 14 gadu vecumam.

Starp dzīvību un nāvi

«Stāsta centrā ir divdesmit astoņus gadus veca sieviete, kura nonākusi savas dzīves starpposmā, precīzāk - savas personības viszemākajā jeb krīzes punktā. Ļoti bieži tas ir aktuāli cilvēkiem kādā konkrētā vecumā - vai kad pusaudze kļūst par jaunu sievieti, vai kad jauna sieviete kļūst par nobriedušu sievieti... Kādu šī krīze salauž, bet citu - norūda. Šajā gadījumā jaunā sieviete ir iestrēgusi dzīves posmā, kad viņai no jaunas meitenes jāpārtop par nobriedušu sievieti, un nonākusi līdz punktam, kas jau robežojas starp dzīvību un nāvi,» stāsta galvenās lomas atveidotāja Anete Berķe, uzsverot, ka, lai arī tikko apprecējusies, Heda ilgojas būt brīva. Viņa meklē apliecinājumu skaistumam, drosmei un varonīgai rīcībai. Viņa spirinās pretī nāvei un ļoti meklē, kā dēļ palikt dzīvai.

«Viņas personība ir ļoti sarežģīta un duāla. Jo Heda ir militārista meita, augusi ļoti stingrā vidē, ar ļoti striktiem noteikumiem. Veids, kādā viņa audzināta, iedvesis zināmus kompleksus un bailes, un tas viss savā veidā dzīvē atspēlējas. Jā, tas padarījis viņu arī stipru, kas savā ziņā pievelk vīriešus. Viņi ir trīs, un katrs atspoguļo Hedu no citas puses - vai tā ir nepiepildīta jaunības mīlestība, vai tas ir ļoti racionāls prāts un reālā dzīve, kas viņu nevis ceļ, bet velk uz leju, vai tā ir reizē kaislība un slimīga pakļaušana,» aktrise īsumā raksturo savu atveidojamo varoni.

Nācās nirt ļoti dziļi

«Man ļoti patika «galda darbs», kad tikko sākām strādāt pie šīs lugas un veicām tēlu analīzi,» saka Anete Berķe. Viņa neslēpj, ka sākotnēji viņa Hedu nesaprata, pat dusmojās, kāpēc viņa tā rīkojas. Bet, jau divus mēnešus pavadījušas kopā, aktrise apgalvo, ka viņa ļoti izprot Hedu, jo viņa nav vienkārši neapmierināta ar dzīvi vai tikai bērnišķīgi kaprīza. Patiesībā viņa ir ļoti trausla un ievainojama, bet tas nenozīmē, ka aktrise savu atveidojamo varoni it visā attaisno. «Man ir svarīgi parādīt visas viņas personības puses, kāpēc Heda Gablere ir tieši tāda, kāda viņa ir. Tur ir daudz zemūdens akmeņu, un mums nācās nirt ļoti dziļi, lai rastu izpratni par šo sievieti. Un tieši «galda darbs» ar režisori un partneriem bija ļoti izzinošs, jo izrādes kolektīvs ir vienkārši izcils - visi iesaistījās tēlu analīzēs, lai saprastu, kas notiek Hedas galvā. Jo tikai tā bija iespējams saprast arī pārējos tēlus un radīt vienotu pulsējošu organismu,» stāsta Anete Berķe.

Šī viņai ir jau ceturtā sadarbība ar režisori Lauru GrozuĶiberi, bet pirmoreiz - galvenā loma. «Šī vispār man ir pirmā tik liela apjoma loma,» aktrise piebilst un izstāsta, ka divās režisores izrādēs viņa ir ielēkusi - Momonas lomā izrādē Piafa un Džulijas lomā izrādē 1984, tām sekoja darbs izrādē Ziloņcilvēks, un tur jau izveidojies ciešāks kontakts. «Es, iespējams, atkārtošos, bet - Laura ir mans režisores etalons. Man ļoti iet pie sirds darba process, kādā viņa strādā - viņa ir ļoti jutīga pret aktieri un ļoti patiesa pret situāciju, ko liekam uz skatuves. Arī viņa pati to intuitīvi izlaiž caur sevi, tādējādi palīdzot aktieriem tajā iejusties. Un, lai arī strādājam pie ļoti dramatiska materiāla un daudz runājam par dzīvi, mēs spējam par to arī vienlaikus pajokot un pasmieties par sevi. Es tiešām neliekuļojot varu teikt, ka mēs strādājam ļoti pozitīvā gaisotnē.»

Neesam līdz galam drosmīgi

«Anete ir gan tehniska aktrise, gan intuitīvi ļoti labi jūt Hedu, pakļaujas viņas izteikti subjektīvajai loģikai. Viņa ir arī pietiekami veselīga personība, lai spētu caur sevi izlaist tās nepatīkamās sajūtas, kuras piedzīvo viņas varone,» saka izrādes režisore Laura GrozaĶibere.

«Pirmizrādes nedēļā, kad man ar pilnu jaudu ir jāmetas Hedas Gableres dzīvē un tā jāizdzīvo vienā elpas vilcienā, protams, ir diezgan traks laiks, un miegs vairs nav tik veselīgs. Jo arī pa nakti vēl daudz kas galvā kārtojas pa plauktiņiem,» piebilst Anete Berķe. Un tomēr viņa grib akcentēt, ka mēģinājumu process ir ļoti sevi izzinošs. «Jo šajā stāstā nav parastas mīlestības problēmas, kas vienkārši jāielaiž sevī un tad jāizrok kāds sāpīgs notikums. Iepazīstot Hedu, es ļoti daudz analizēju arī sevi un nonācu pie dažādām atziņām, no kurām galvenā - ka mēs neesam par sevi pārliecināti un līdz galam drosmīgi izrunāt kādas lietas savā dzīvē, kas savukārt rada pārpratumus un nesaprašanos,» stāsta Anete Berķe. Viņa uzskata, ka mums daudziem savā ikdienā vēl ir jāmācās nonākt līdz kvalitatīvai komunicēšanai. «Jā, šis man tiešām ir liels sevis izzināšanas un dziļu pārdomu laiks. Līdz šim vēl nekad nebiju rakusi tik dziļi, biju dzīvojusies pa mazliet seklākiem slānīšiem,» atzīst talantīgā aktrise, uzsverot, ka raciens bijis ne vien dziļš, bet arī ļoti produktīvs.

Ar Hedu uz Minsku

Lai arī četras dienas septembra izskaņā pavadītas izbraukumā - Liepājas teātris ar kustību izrādi Precības piedalījās Starptautiskajā teātra forumā TEART, kas notika Minskā Baltkrievijā -, kas varēja būt labs veids, kā uz mirkli izvēdināt galvu pirms tuvojošās pirmizrādes, Anete Berķe atzīst, ka tieši pirmizrādes tuvums neļāva festivālu pilnvērtīgi izbaudīt. «Katru brīvu mirkli sēdēju ar Hedas Gableres eksemplāru rokās. Pat izejot nelielā pastaigā pa Minskas vecpilsētu vai aizejot uz kādu veikalu, eksemplārs drošības sajūtai somā bija līdzi. Jau braucot uz festivālu, zināju, ka to upurēšu Hedai, jo tik īsu mirkli pirms pirmizrādes nevarēju atļauties no viņas šķirties,» stāsta Anete Berķe. Bet par Sergeja Zemļanska iestudētajām Precībām, ko liepājnieki spēlējuši festivālā, visam kolektīvam esot milzu gandarījums. «Ja tas būtu konkurss, galvenā balva būtu mūsu rokās, jo visi bija absolūtā sajūsmā. Izrāde vēl nebija beigusies, kad skatītāji jau lēca kājās... Jā, mēs visus piecēlām kājās!»

Ko aktrise darīs nākamajā dienā, kad pirmizrāde būs beigusies? «Pamodīšos un gatavošos otrajai pirmizrādei. Plus man būs vārda diena,» viņa priecīgi nosaka, bet atzīst, ka otro pirmizrādi spēlēt ir grūtāk, jo, visu sevi atdodot pirmajā, ir krietni vairāk jāpiepūlas, lai to izdarītu ar tādu pašu jaudu. «Patiesībā viss būs atkarīgs no sajūtām pēc pirmizrādes. Un, tā kā sevi labi pazīstu un zinu, cik kritiska esmu, man jārēķinās, ka nebūšu ar sevi līdz galam apmierināta. Jo tikai tad, kad beigsies pirmizrāžu, kritiķu un žūrijas trakums, es varēšu pa īstam atbrīvoties, un tad arī viss aizies. Jo es vēl neesmu iemācījusies tikt galā ar to, ka mani vērtē. Tas man ir mīnusiņš, bet - varbūt arī plusiņš,» aktrise pieļauj. Jo tās ir situācijas, kas mobilizē, uzsit asinis un neļauj pārāk relaksēties un būt vienaldzīgam pret to, ko dari. «Bet - tas nemaina to, ka es pret sevi esmu ļoti kritiska.»

***

Anete BERĶE

• Liepājas teātra aktrise

• Dzimusi 1986. gada 10. aprīlī Valmierā

• Izglītība: Valmieras Viestura vidusskola, Klaipēdas universitāte

• Liepājas teātrī spēlē izrādēs: Heda Gablere (titulloma), Platonovs un viņa sievietes (Pegija), Precības (Duņaša), Vecākais dēls (Ņina), Vecās dāmas vizīte (Luīze), Ziloņcilvēks (Āmurgalva, Mis Sendviča, princese Aleksandra, mezglu cilvēks), Mīlestības neprāts, Portreti. Vilki un avis (Glafira), 1984 (Džulija), Piafa (Momona), Indulis un Ārija (Vizbulīte, 2014./2015. gada Spēlmaņu nakts nominācija Gada aktrise otrā plāna lomā), Pūt, vējiņi! (Meita)

• Lomas Goda teātrī: Ieva R. Bugavičutes stāstā par jauniešiem Tikai nesaki nevienam (2013), Viņa L. Judinas lugā Dērbijas vergi (2014./2015. gada Spēlmaņu nakts nominācija Gada aktrise otrā plāna lomā)

• Lomas kino un TV: Vizma LTV1 seriālā Saplēstā krūze

• Apbalvojumi: 2013./2014. gada Spēlmaņu nakts balva nominācijā Gada aktrise otrā plāna lomā - par lomām izrādēs Pieci vakari un Sasodītais sarkanais mēness

• Neprecējusies



Komentāri [4]
#
nav par vēlu sevi izzināt 5.oktobris 2017 19:26 atbildēt
.................
 
#
....... 5.oktobris 2017 18:59 atbildēt
Ja ir tāds moments pienācis,tad vislabākais ko darīt ir-nepažēlot naudu un aizbraukt uz Peru,Iquitos un iziet Ayahuasca ceremoniju.Viss sakārtosies pa plauktiņiem.
 
#
Spuldzīte » ....... 6.oktobris 2017 14:34 atbildēt
Ayavasku var iedzert ari Spanija un te pat Danija kā arī ja proti vari pagatavot pats to majas. Bet vel vieglak ir apest 5 gramus psilocibina senes. nu labi, tas nav viegli, tas prasa lielu drosmi.
 
#
Adel 5.oktobris 2017 18:54 atbildēt
Es teatrus neapmekleeju.bet domaju ka ari bez tiem katram cilvekam jaatrod laiks lai sevi izzinaatu ieklausiitos sevii pardomatu savu dziivi notikumus..to var izdarit tikai vientuliibaaa..rudens ir tam vispiemeerotaakais gadalaiks..nekad neizdosies sevi izzinat pilnigi un ari savu tuvaako.jo mees nekad neuzzinasim kas daraas otra dveeselee..dveeseles staavoklis mainas..viss sai pasaulee mainass..un visa dziive aa ir miikla kuru minu katru dienu atminedams savadak
 
Pievienot komentāru
Vārds *
Komentārs *
 
Custom creative templates for DoubleClick for Publishers