«Strādājot pie izrādes, mums priekšplānā izvirzījās tēma – ko mēs viens ar otru darām, ko atļaujam darīt ar sevi, cik paši to pamanām un arī nepamanām. Sevis neapzināšanās ir interesanta tēma jebkuram cilvēkam,» – tā režisore Māra Ķimele saka par savu jaunāko darbu – šovakar jaunajā Rīgas teātrī Henrika Ibsena lugas Nora (Leļļu māja) jauniestudējuma pirmizrāde. Galvenajās lomās Jana Čivžele un Ivars Krasts, scenogrāfiju veido Andris Freibergs.
Režisore Māra Ķimele atzīst, ka šo lugu izvēlējusies iestudēt ne tikai tāpēc, ka uzskata to par brīnumainu materiālu, kurā risināti jautājumi par to, «cik grūti mums ir vienam ar otru, cik grūti ir risināt savu dzīvi, cik neapdomīgi ļaujamies dzīvei pēc ierastiem likumiem, cik dzīves plūst automātiski pa celiņu, ko nosaka reliģija, sadzīve, sociālā vide, skola, vecāki un vēl daudz kas cits, līdz vienā brīdī, pusmūžā vai mazliet agrāk, atjēdzamies, ka tas nemaz nav tas celiņš, pa kuru katram no mums gribas iet», bet arī tāpēc, ka Jaunajā Rīgas teātrī ir aktrise, kas īpaši piemērota Noras lomai. «Jana Čivžele apvieno sevī to brīnišķīgo maigumu, sievišķību un arī iekšējo spēku, kas Noras tēlam ir vajadzīgs. Savienojums - trauslums un spēks - ir ļoti skaists, tas mani vienmēr ir vilinājis lugās.
Tādas varones ir daudzās lugās, bet ne katrā teātrī ir aktrises, kas var nospēlēt šādas varones. Manuprāt, man ir ideāla Nora un arī Helmers (viņu atveido aktieris Ivars Krasts), cita lieta - vai spēšu tik ideāli izveidot izrādi,» saka Māra Ķimele. Daudzus gadus tik ierastais lugas nosaukums Leļļu nams nomainīts ar Nora, līdzīgi kā tiek darīts daudzviet citur pasaulē, kur tiek iestudēta šī luga. «Šī ir ārkārtīgi skaista luga, ļoti rosinoša un apliecinoša, enerģiju dodoša. Tā ir «dzīva» luga - runā par to, kas mums visiem ir svarīgs - par dzīvi vienam ar otru, par dzīvi starp cilvēkiem, kā tikt galā ar sevi, ar situācijām, kā tās risināt. Domāju, ka ļoti daudzi skatītāji daudzās situācijās varēs ieraudzīt sevi.»
Uzreiz pēc pirmizrādes Māra Ķimele dodas uz Maskavu, kur skatīsies Krievijas teātra festivāla Zelta maska jaunākos iestudējumus, pa divām un pat trim izrādēm dienā. «Tā ir laba iespēja koncentrētā veidā gūt priekšstatu par to, kas Krievijā šobrīd notiek teātra jomā. Protams, nogurdinoši, bet tas noteikti vajadzīgs,» atzīst režisore. Maskavā viņai ir arī viegli risināms naktsmāju jautājums, parasti paliekot pie draugiem, kas iegūti studiju laikā Maskavā. «Ik pa brīdim gribas aizbraukt uz Maskavu, jo es tur mācījos, arī mani vecāki un vecmamma Maskavā ir dzīvojusi ilgāku laiku, līdz viņu ietupināja tāpat kā citus latviešus 1937. gadā. Mūsu dzimtā Maskava ir pilsēta, kas spēlē nozīmīgu lomu, jocīgi, bet tā ir,» atzīst Māra Ķimele.
Pēc izrāžu skatīšanās maratona Maskavā sāksies cits maratons - Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) aktieru kursa studentu diplomdarbu skate. Šogad LKA beidz 18 jauni aktieri. «Talantīgi, spēcīgi, čakli un dedzīgi jauni cilvēki. Es ļoti aicinu visus uz Zirgu pastu noskatīties diplomdarbus, jo nez vai pēc tam šīs izrādes kādreiz tiks spēlētas, jo šis kurss nav viena teātra kurss, viņi sadalīsies pa teātriem, pēc tam būs grūti noorganizēt izrādes,» saka režisore un pedagoģe. Par jauno aktieru profesionālo likteni, Māra Ķimele ir optimistiska, jo labi aktieri ir vajadzīgi vienmēr. Tomēr problēma esot tā, ka ne režisori, ne teātru direktori nepaspēj iepazīt jaunos aktierus, jo liela daļa režisoru nav redzējuši nevienu studentu izrādi, nav iepazinuši jaunos. «Žēl, jo es domāju, ka viņi visi varētu būt noderīgi katrs savam režisoram, katrs režisors šajā kursā varētu atrast tieši sev vajadzīgus aktierus.».
