Smaidīga un sirsnīga – tā varētu raksturot Valmieras Drāmas teātri aktrisi un izrāžu vadītāju Regīnu Devīti. Jau 38 gadus aktrise darbojas uz teātra skatuves, taču lielāku atpazīstamību iemantoja, atveidojot jautro un viltīgo istabeni Zentu pašmāju populārākajā seriālā «UgunsGrēks». Jaunajā seriāla sezonā visa Latvija nepacietīgi gaidīja Regīnas Devītes atveidoto tēlu parādāmies Pētersonu viesnīcā un pat sāka domāt par Zentas pazušanu no TV3 ekrāniem, taču jau šonedēļ spriganā istabene ir atgriezusies un priecē skatītājus ar jauniem kurioziem notikumiem.
Slepenais sapnis par skatuvi
Aktrises Regīnas Devītes bērnība iet roku rokā ar padomju laiku nežēlību. Tikai būdami 16 gadus veci, abi aktrises vecāki piedzīvoja 1949. gada deportācijas. Izsūtījuma laikā viņi apprecējās, un Amūras apgabalā pasaulē nāca arī viņu meita - Regīna. Atgriežoties mājās, Burtnieku pusē, ģimene saskārās ar patieso dzīvi laukos. «Mēs dzīvojām trūcīgi. Daudz darba, garas biešu vagas kolhozā, tāpat arī mājas darbi, un tad man likās, ka teātris un kino, kas bija skatāms kolhoza kantorī, ir pavisam citādāka pasaule. Es nebiju mierā ar savu dzīvi, gribējās ko vairāk,» ar savām bērnības atmiņām dalās Regīna. Tautas iemīļotā aktrise atzīst, ka bērnībā sevi ir vērtējusi diezgan kritiski. Būdama maza meitene, Regīna izgrieza dažādu aktrišu bildes. Brižita Bardo, Sofija Lorēna, un šo mākslinieču attēlus Regīna uzlūkoja ar lielu apbrīnu. «Es skatījos uz šīm skaistajām sievietēm un domāju, cik ārkārtīgi skaistas viņas ir un ka arī es varētu tā izskatīties, protams, es tajā laikā nezināju, ka visas zvaigznes tiek uzkrāsotas un uzfrišinātas,» stāsta aktrise. Skatuves māksliniece atzīst, ka tajos laikos nevienam nedrīkstēja stāstīt, ka sapņo par skatuvi un teātri. «Es domāju, ja Dievs man nav devis, tad man nepienākas tādas lietas,» atklāti par savu bērnību stāsta Devīte. Arī aktrise, kā jau visas mazas meitenes, pārģērbās mammas skaistajās drēbēs un spoguļojās. Mazā Regīna nespēja saprast, kā visām skaistajām māksliniecēm var būt tik garas un melnas skropstas, un, būdama maza meitene, viņa grieza tās no melna papīrīša un lika pie acīm. «Īstās skropstas es ieraudzīju tikai, kad sāku teātrī strādāt, man bija tikai tādas no melna papīra, bet nu ļoti smuki bija,» smejoties saka Regīna. Skolas gados aktrise bieži devās skatīties Valmieras teātri un darbojās dramatiskajā pulciņā, taču visiem stāstīja, ka studēs ķīmiju un strādās Salaspils reaktorā. «Zinātniskas lietas man arī interesē, bet, protams, neko daudz no tām nesaprotu. Katrā ziņā sapnis par skatuvi man bija no bērna kājas, taču tas bija tāds slepens sapnis,» atklāj Devīte.
Vienīgais un īstais - Valmieras Drāmas teātris
Savas gaitas Valmieras Drāmas teātrī jaunā aktrise uzsāka 1978. gadā, kad savā dzimšanas dienā, kuru atzīmē 18. janvārī, devās uz teātra telpām, lai iesniegtu dokumentus. Aktrise neslēpj, ka, beidzot kādreizējo Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu, bija vēlme palikt galvaspilsētā: «Man ļoti gribējās palikt Rīgā, bet tajos laikos nebija tik daudz iespēju, tāpēc priecājos par iespēju tikt Valmieras teātrī.» Savas teātra gaitas Regīna nesāka ar aktrises darbu. Sākotnēji strādāja par ģērbēju un vēlāk par izrāžu vadītāju, bet pēc neilga laika piepildījās viņas sapnis atrasties uz skatuves. «Pirmā loma, kuru es spēlēju oriģināldramaturģijā, bija Zanītes loma Paula Putniņa lugā «Pasaulīt, tu ļaužu ēka». Izrāžu režisors bija Pēteris Lūcis. Ja viņam kaut kas nepatika, viņš visu apstādināja un strādāja ar to vienu cilvēku visas tās četras mēģinājuma stundas. Tā sajūta bija drausmīga, jo koridori pilni ar aktieriem, kas gaidīja savu kārtu, bet režisors tikai ar tevi vienu ņemas. Aiz tā, ka uztraucies un gribi ātrāk un labāk izdarīt, beigās vispār sastingsti un nekas neizdodas,» par savu pirmo lomu stāsta Devīte. Aktrise atklāj, ka uztraukums pirms izrādes viņai ir vienmēr, taču ir pārliecināta, ka aktiera profesionalitāte liek savas emocijas savaldīt. Regīna atceras, ka pirms skates izrādes bija tā uztraukusies, ka turēja ar rokām ceļgalus ciet, lai netrīcētu. «Citi domā, ka ar gadiem un pieredzi uztraukums pāriet, taču tā nav. Vienkārši jāmāk savaldīties,» pārliecināta ir aktrise. Talantīgā māksliniece Valmieras teātrī pamatā darbojas kā izrāžu vadītāja, bet arī aktrises loma nekur nav pazudusi. «Ienākot teātrī, izjūtu māju sajūtu. Varbūt mūsdienās tas neskaitās forši, ka tu strādā tik ilgi vienā un tajā pašā vietā, taču paies gadi un pienāks laiks, kad būs jāsēž mājās. Tas būs ļoti grūti, jo praktiski viss mūžs te ir aizvadīts,» ar savām pārdomām dalās Regīna. Atceroties ilgos gadus, kas ir pavadīti teātrī, aktrise atzīst, ka teātris kādreiz bija cits. «Visu laiku strādājot, liekas, viss ir tāpat, bet, ja kādreiz paskaties apkārt, tad viss ir mainījies. Agrāk mēs bijām izbraukumu teātris. Braucām pa visiem lauku rajoniem, visiem iespējamajiem kultūras namiem. Pavadījām piecas dienas, vasaras sezonā pat 12 dienu brīvdabas izrādēs. Tagad braucam ļoti reti, tikai uz lieliem kultūras namiem, kur būsim pārliecināti par skatītāju apmeklējumu. Vairs nevar tā tērēt naudu un vienkārši braukt,» stāsta Devīte. Aktrise uzskata, ka cilvēkiem mūsdienās ir plašas iespējas un viņi no visa lielā piedāvājuma var izvēlēties sev tīkamāko. «Agrāk teātri gaidīja kā tādu brīnumu, tagad, protams, vēl arī ir skatītāji, kuri gaida un apmeklē visas izrādes, taču tas loks ir krietni sašaurinājies. Tie, kuri nāk, tie nāk visu laiku, tie, kuri nenāk, ļoti reti ieklīst teātrī,» ar saviem novērojumiem dalās Devīte. Izrāžu vadītāja vienmēr teātrī ienes siltumu un labestību, ieliekot visu savu sirdi katrā no iestudējumiem, lai pārsteigtu skatītājus.
Spilgtās istabenes Zentas parādīšanās TV ekrānos
Seriālā «UgunsGrēks» Zentas tēls ieradās Pētersonu viesnīcā pirms deviņiem gadiem. Ne skatītāji, ne pati Zentas atveidotāja Regīna Devīte tajā laikā nespēja iedomāties, cik neatņemams seriāla tēls būs šī amizantā un spilgtā istabene. Savas seriāla gaitas aktrise uzsāka «Neprāta cenas» ietvaros. «Vajadzēja mazu epizodisku lomiņu. Mildai, kuru attēlo talantīgā Ilze Vazdika, vajadzēja vedeklu, lai arī viņai būtu kāda privātā dzīve seriālā. Sākotnēji bija plānots, ka es tur parādos un aizeju, bet tas izvērtās pavisam citādāk. Acīmredzot tas bija mans veiksmes stāsts un tā tam bija jānotiek,» ar atmiņām par seriāla pirmsākumiem dalās aktrise. Regīna atzīst, ka viņai ļoti patīk Zentas tēls, lai gan sākotnēji aktrise mazliet kaunējās no viņas. «Cilvēki identificē mani, ka es arī tāda esmu. Droši vien man ir daudz īpašību no viņas, taču es domāju, ka katrā no mums var atrast kaut ko no Zentas,» uzskata Devīte. Atveidojot ziņkārīgo istabeni, aktrise visvairāk izbauda iespēju darīt visu to, ko reālajā dzīvē viņa nedara. Pateicoties Zentiņas izdarībām un lielajai runāšanai, pēc aktrises domām, ir izveidojies interesants tēls. Pēc daudzajiem Zentas lomā pavadītajiem gadiem aktrisei tagad iejusties tēlā ir daudz vieglāk nekā sākotnēji. «Tu jau zini, kā Zenta rīkotos. Kādreiz, kad man kādi teksti nevedas, tad es padomāju - Zenta tā nerunātu, un mēģinu visu vienkāršot,» stāsta aktrise. Lēmumu piedalīties seriālā aktrise pieņēma uzreiz. «Kā gan var nepiekrist, ja tas bija lielākais projekts tajā laikā!» atbild Zentas lomas atveidotāja. Aktrises kolēģe Ilze Pukinska bija pirmā aktrise no Valmieras Drāmas teātra, kura uzsāka filmēties tā laika «Neprāta cenas» seriālā. Aktrise atklāj, ka liels prieks viņai bija strādāt vienā projektā ar kolēģi, kuras talantu Devīte vērtē ļoti atzinīgi. «Atceros, kad viņa atnāca uz sapulci un stāstīja, ka piedalīsies seriālā. Tas likās kaut kas tik vienreizējs. Man bija liels prieks par viņu,» stāsta Devīte. Par iespēju būt daļiņai no Latvijas populārākā un ilglaicīgākā seriāla Regīna ir ļoti pateicīga un velta seriālam tikai labus vārdus. Manis pēc katrs var runāt ko grib par seriālu, bet, pateicoties tam, man ir ļoti daudz jaunu draugu un paziņu. Es taču iepriekš visu laiku strādāju tikai vienā vietā - teātrī, un tad jau tu, cilvēks, paliec tāds kā apsūnojies, tāds kā kurmis es sēdēju pirmajā kulisē. Seriāls paver plašākas iespējas. Ja nebūtu «UgunsGrēka» un Zentas, es domāju, diez vai jūs nāktu intervēt mani, viss tikai pateicoties seriālam un Zentai,» uzskata Devīte. Aktrise atklāj, ka viņu ļoti kaitina cilvēku negatīvā attieksme pret seriālu. «Dieva dēļ, tad neskatieties!» saka Regīna. Zentas lomas atveidotāja uzskata, ka seriāls ir jāskatās tiem, kuriem tas sagādā prieku, savukārt, tiem, kuriem tas nesagādā pozitīvas emocijas un ir apnicis, ir jāizslēdz ārā: «Ir daudz cilvēku, kuriem nav pieejama tāda ekstra kā teātris, piemēram, cilvēki gados vai tādi, kuri dzīvo tā, ka labi ja vien tas pats televīzijas kanāls TV3 ir pieejams un viņi var paskatīties to «UgunsGrēku».» Aktrise uzsver to, ka visa seriāla komanda strādā no sirds un iegulda milzīgu darbu, lai priecētu skatītājus, atgādinot, ka seriāls ir seriāls un tur ir citi noteikumi un notikumu atrisinājumi.
Zentiņas pazušana un sadzīvošana ar popularitāti
Aktrise Regīna Devīte ļoti mīl savus fanus un priecājas par cilvēku sirsnīgajiem pateicības vārdiem un uzslavām. Situācijas, kad uz ielas pienāk aktrises talanta cienītāji un pasaka jaukus vārdus, Regīnai liek smaidīt. Aktrise stāsta par atšķirībām starp teātri un seriālu: «Cilvēki, kuri nāk uz izrādi, viņi saprot, ka tas, ko es spēlēju, tā neesmu es. Kādreiz jau pienāk un pasaka paldies. Vairāk man jau nāk klāt seriāla sakarībā. Tur ir pilnīgi citādāk. Viņi mani uztver kā Zentu, taču tie, kuri nāk uz teātri, kā Regīnu.» Aktrise atklāj, ka viņas atveidoto tēlu atpazīst visur. Vasarā Devīte devās atpūtā uz Grieķijā esošo Rodas salu. Viesnīcā, kur aktrise apmetās, nebija neviena cita latvieša, bet brīdī, kad satikās ar grupu, kura brauca ekskursijā, satika savus fanus. «Mēs taisījām pie tempļa drupām selfijus, tas bija ļoti mīļi un aizkustinoši,» stāsta Valmieras Drāmas teātra aktrise. Skatuves māksliniece apzinās, ka ne visi skatās «UgunsGrēku» un gan arī bija kāds, kurš priecājās, ka Zenta bija nozudusi no ekrāniem. Aktrise atklāj, ka cenšas nelasīt interneta komentārus, taču vienreiz izlēma ielūkoties, ko tad cilvēki raksta. «Lasīju un ieraudzīju kādu komentāru: «Jā, tur tā Zenta, kur tad viņa.»» Bet tiem, kuri gaidīja, aktrise ir pateicīga, jo jau aizvadītajās sērijās amizantā istabene ir atgriezusies no ceļojuma un gatava uzrīkot ne mazums vien jautru situāciju Pētersonu viesnīcā. Kamēr Zentiņa bija pazudusi, Regīna mierīgi strādāja Valmieras teātrī, taču neslēpj savas ilgas pēc seriāla un kolēģiem. Aktrise stāsta, ka jebkuram tēlam pastāv iespēja, ka vienā dienā tā var nebūt. Pirms Zentas atgriešanās kvēlākie aktrises fani prasīja par tēla parādīšanos TV ekrānos. «Tas bija ļoti patīkami, taču tajā brīdī man vēl nebija atnākusi mana sērija, un es domāju - ārprāts, ārprāts, varbūt es pat nebūšu. Bet viss beidzās labi,» ar savām izjūtām dalās aktrise. Zentas atveidotāja apzinās, ka kādreiz šā tēla vairs nebūs - vai tas aizies kopā ar seriālu, vai vienkārši pazudīs no Pētersonu viesnīcas, nezin neviens. «Man būs ļoti skumji tad, jo «UgunsGrēks» ir kļuvis par manām otrajām mājām,» atklāj Devīte. Aktrise pieturas pie domas, ka viss skaistais tāpat nav mūžīgs.
Pašai savs seriāls
2013. gada vasarā Zentas fanus iepriecināja vēsts par vasaras seriālu, kur «UgunsGrēka» viltīgā istabene ieņems galveno lomu. Regīna Devīte ar smaidu sejā atceras projekta tapšanu: «Bija sarežģīti, liela atbildība gulēja man uz pleciem. Bezmaz vai atkal bija tā sajūta, ka trīcošie ceļi jātur kopā, bet jebkurā gadījumā ārkārtīgi interesanti.» Filmējoties seriālā, piepildījās viens no Regīnas jaunības dienu sapņiem. Laikā, kad aktrise mācījās Rīgā, viņai bija iespēja doties uz konservatoriju, kur varēja skatīties studentu iestudētos darbus. Vienreiz jaunā aktrise izmantoja izdevību un devās skatīties aktiera Andra Bērziņa konservatorijas iestudējumu. «Es uz viņu tik aizrautīgi skatījos, ļoti patika viņa talants. Tāpēc ar viņu bija ļoti jauki strādāt kopā,» stāsta Devīte. Atceroties filmēšanas procesu, aktrise atklāj, ka bez sarežģījumiem viņi neiztika. «Suns, ar kuru bija jāfilmējas, bija nepaklausīgs, ko nevarētu attiecināt uz bruņrupuci,» smejas aktrise. Liels pārbaudījums bija arī ēst gatavošana. Ikdienā aktrisei ļoti patīk gatavot, taču atzīst, ka aizņemtības dēļ līmenis nav tik augsts. «Varētu teikt, ka nav pierasts. Varbūt pat Zenta gatavo labāk,» smaidot stāsta Regīna. Arī aktrises dēls Artūrs smejoties ir teicis, kad mamma gatavo, tad ir sprādziens virtuvē. Aktrise ar prieku atceras vasaras piedzīvojumu un uzskata, ka godam visi aktieri tika ar to galā.
Ārpus skatuves un TV ekrāna
Aktrises dzīve rit starp trīs pilsētām Valmieru, Rīgu un laukiem Burtniekos. Šajā rudenī sakarā ar to, ka Zenta bija pazudusi un teātrī arī bija mazāk darba, aktrise varēja veltīt vairāk laika atpūtai. Talantīgā māksliniece labprāt brīvajā laikā lasa grāmatas un veic darbus, kuriem neatliek laika aizņemtā grafika dēļ. Brīvdienās aktrise labprāt šiverējas pa virtuvi un pilnveido kulinārijas prasmes, un dodas uz laukiem, kur, kā pati atzīst, darba netrūkst. Praktiskajos darbos aktrisei lielākais atbalsts un palīgs ir dēls Artūrs, kurš kopā ar mammu nesen apmeklēja semināru par akmens mūra atjaunošanu, kas ir aktuāli ģimenes lauku mājai. Aktrise atzīst, ka mazliet ir cerējusi, ka dēls saistīs savu dzīvi ar mākslu. «Man viņš ir praktiķis, bet ļoti cītīgi iet uz teātri, ja es uz kādu izrādi netieku, tad viņš man pēc tam pastāsta, kas tur bija. Viņš ir daudz cietis no teātra, tāpēc negrib tur strādāt,» sirsnīgi par savu dēlu stāsta aktrise. Regīna Devīte paralēli darbam teātrī un seriālā ir arī veidojusi savu monoizrādi, ar kuru apbraukāja pilsētas. Romēna Garī romānu «Visa dzīve priekšā» aktrise uzskata par nopietnu un pamācošu darbu. «Varbūt mana monoizrāde bija ļoti nopietna, varbūt es kādu saskumdināju, bet nevar visu laiku no aktieriem prasīt tikai izklaidi, ir arī jāiemācās skatīties kaut ko nopietnu, no kā var paņemt sev kaut ko,» uzskata aktrise. Teātra māksliniecei ir liels gandarījums par savu aizvadīto monoizrādi, un viņa apsver domu par jaunu projektu, kurš vairs nebūs gan tik nopietns, bet gan aizrautīgs un interesants. Izvēloties literatūru vai filmas, aktrise dod priekšroku nopietnākām lietām. Aktrise izvēlas grāmatas, kuras liek padomāt un rada asociācijas. «Man patīk grāmatas atrast pašai, ja visi lasa un tik visapkārt runā par to, tad es atturēšos. Centīšos izrakt ko mazāk zināmu un interesantu.» Aktrise uzskata, ka mūsdienās grāmatu lasīšanai cilvēkiem nepietiek laika un pietiekamas enerģijas, lai koncentrētos, tādēļ kā alternatīvu izmanto kino. «Man ļoti patīk skatīties filmas kinoteātrī, jo tad var koncentrēties un izbaudīt filmu, pievēršot uzmanību katrai detaļai. Man kino apmeklējums ir kā mazi svētki,» stāsta Regīna Devīte.
