«Kamēr man dod spēlēt grūtnieces, tikmēr dzīve ir skaista,» saka Valmieras Drāmas teātra aktrise Ilze Pukinska, kura šodien atzīmē nozīmīgu «pusapaļu jubileju, jo apaļa jubileja ir simts gadu», piebilstot, ka nelepojas ar gadu skaitli, ko svin. «Varat uzrakstīt – man riebj tas gadu skaitlis,» dzirkstoši smejot, viņa piebilst.
Balle būs, atzīst aktrise, atklājot, ka ciemos tiek gaidīti paši tuvākie cilvēki, kas bijuši līdzās ilgus gadus. «Arī torte būs. Un daudzās svecītes arī,» smaidot saka Ilze Pukinska. «Man negribējās lielas svinības, turklāt nevaru arī to atļauties, tomēr būšana kopā ar pašiem tuvākajiem cilvēkiem ir nepieciešama. Vasarā ciemos atbrauks radinieki no Amerikas, tad, visticamāk, vēlreiz sarīkošu dārza ballīti, bet – neko vairāk.»
Aktrisei liels prieks esot par aizvadīto sezonu, kurā viņai bijušas skaistas lomas gan teātrī, gan kino. Pirmo reizi strādājusi kopā ar jauno režisoru Reini Suhanovu, kurš iestudējis izrādi Balle būs! – par Latvijas vēsturi simts gadu amplitūdā, sākot no 1905. gada, līdz mūsdienām. «Izrādē izejam cauri visām vēsturiskajām peripētijām, ko latviešu tauta piedzīvojusi simts gados. Izrādes beigās mēs stāstām kāda sava tuvinieka stāstu, kas saistīts ar latviešu vēsturi, un šis izpētes process bija interesants, jo, lai gan es daudz zinu par savu dzimtu, arī man bija jaunumi par dzimtas piedzīvoto 1905. gadā, jo tik tālu es patiešām nebiju aizdomājusies,» atzīst Ilze Pukinska.
Lai arī sezona teātrī vēl nav noslēgta, Ilze teic, ka viņai tā jau gandrīz galā, vien jānospēlē dažas izrādes, arī seriāla UgunsGrēka filmēšana Ilzes atveidotajai Silvijai jau beigusies. Sezonas noslēgumu viņa tomēr gaidot īpaši, jo uz pēdējo izrādi paspēs atbraukt meita Margareta Māra, kura šobrīd studēt aktiermākslu Skotijā. Slaveno latviešu aktieru – Veltas Līnes un Gunāra Cilinska – mazmeita pagājušajā gadā, kad beigusi vidusskolu, vēlējusies studēt aktiermākslu, bet Kultūras akadēmijā nebija uzņemšanas šajā specialitātē. «Meita negribēja gadu laist vējā, viņa pati sameklēja skolu, pati pirka biļeti un aizbrauca. Izturēja konkursu un nu tur mācās. Mūsu laikos dzīve vispār ir neparedzama, nav vairs vecie laiki, kad diploms un iegūtā profesija it kā automātiski nodrošina darbu. Turklāt tur neviens nezina par viņas slavenās dinastijas spozmi fonā, tur vērtē tikai viņas talantu, darbspējas, uzņēmību un citas kvalitātes,» saka Ilze Pukinska. Mamma, kas labi zina šīs profesijas spozmi un arī ne tik labo pusi, meitu nav ne mēģinājusi atrunāt no mācībām, ne arī īpaši iedrošināt, turklāt meitai tāds raksturs, ka viņa darot to, ko grib. «Tā bijis vienmēr, tāda meita ir jau kopš dzimšanas. Turklāt viņa ir pārliecināta, ka aktiera profesija ir brīnumaina,» nosaka aktrise Ilze Pukinska. Protams, mammai esot grūti palaist prom no mājām vienīgo bērnu, bijis diezgan depresīvs laiks, un Ilze Pukinska atzīst, ka viņa vēl nav tikusi galā ar tām sajūtām, par kurām kādreiz bija lasījusi tikai žurnālos un grāmatās.
Tikai tad, kad meita būs mājās, abas kopā kalšot plānus vasarai, lai gan jau tagad mamma zina, ka prioritāšu sarakstā esot kopābūšana ar meitu.
