Mēnesi pirms gada balvas teātrī Spēlmaņu nakts, tās rīkotāja Latvijas Teātra darbinieku savienība ir atklājusi pirmos – balvas par mūža ieguldījumu – laureātus. Kā beidzamos gados ierasts, balva piešķirta diviem māksliniekiem, un šogad tie ir kostīmu māksliniece Večella Varslavāne un scenogrāfs Andris Freibergs.
Večella Varslavāne (dzimusi 1930. gadā) kopš pagājušā gadsimta 70. gadu sākuma bijusi Rīgas Kinostudijas kostīmu māksliniece, apģērbusi, piemēram, Jāņa Streiča filmas Teātris varoņus. Starp viņas pirmajiem darbiem teātrī ir Leonīda Beļavska iestudējums Reiz Jaungada naktī Rīgas Krievu drāmas teātrī (1970), T. Viljamsa Jaunības putns ar saldo balsi Alfrēda Jaunušana režijā tolaik Drāmas teātrī. Daudz strādājusi Dailes teātrī, no Nacionālajā teātrī tapušajiem darbiem jāmin vairāki Indras Rogas iestudējumi: Divas sirdis, Nora, Līgava bez pūra, Karalis Līrs, Smiltāju mantinieki, Uz neatgriešanos, Skroderdienas Silmačos. Nozīmīga ir Večellas Varslavānes sadarbība ar Alvi Hermani izrādēs Marķīze de Sada (par šo saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu), Doriana Greja ģīmetne, Liesmojošā tumsa, Kaija, Vilkumuižas jaunkundzes (par šo un Dailes teātra izrādi Vēlā mīla saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu 2001. gadā), Stāsts par Kasparu Hauzeru Jaunajā Rīgas teātrī (JRT). Andris Freibergs ir viens no Latvijas 20. gadsimta otrās puses izcilākajiem scenogrāfiem līdzās Ilmāram Blumbergam, kurš balvu par mūža ieguldījumu saņēmis 2009. gadā. Andris Freibergs pērn 75 gadu jubileju nosvinējis ar izstādi LKA Eduarda Smiļģa Teātra muzejā, kurā bija eksponētas aptuveni piecdesmit viņam svarīgāko izrāžu vizualizācijas. Gandrīz jau piecdesmit darba gados tapušas vairāk nekā divsimt scenogrāfiju izrādēm Latvijā, Krievijā, Vācijā, Igaunijā, Polijā un citur. Sācis strādāt Nacionālajā (Drāmas) teātrī, Andris Freibergs pēc tam kļuva par Jaunatnes teātra galveno mākslinieku, sadarbībā ar režisoru Ādolfu Šapiro veidojot tādas izrādes kā, piemēram, B. Brehta Trešās impērijas bailes un posts, G. Priedes Centrifūga, Raiņa Zelta zirgs. Pēc Jaunatnes teātra beigām kļuva par Latvijas Nacionālās operas galveno scenogrāfu, jaunās tūkstošgades sākumā bija arī Dailes teātra (DT) galvenais mākslinieks. Strādājis arī Liepājas teātrī (LT), Valmieras drāmas teātrī (VDT), Rīgas Krievu teātrī (RKT), JRT. Sadarbojies ar daudziem režisoriem, minēšu Māru Ķimeli (Jūlijas jaunkundze, Mēnesis uz laukiem JRT, Kaija, Pūt, vējiņi! VDT, Rosmerslholma DT), Mihailu Gruzdovu (Terēza Rakēna, Baraba, Ķiršu dārzs, Mīlulis, Precības, Raudupiete, Hamlets DT), Arnoldu Liniņu (Ričards III, Sids DT), Oļģertu Kroderu (Leģenda par Kaupo VDT, Marija Stjuarte LT,), Feliksu Deiču (Filumena Marturano, Anna Kareņina, Ivanovs VDT), Alvi Hermani (Arkādija JRT), Romanu Kozaku (Nāves deja, Otello, Vakariņas idiotiem RKT, Taurenīt, taurenīt... DT). Andris Feribergs saņēmis daudzus apbalvojumus, ir līderis pēc saņemto Spēlmaņu nakts balvu skaita Gada scenogrāfa kategorijā. Kopš 1971. gada Andris Freibergs Latvijas Mākslas akadēmijā skolojis jaunos scenogrāfus, no 1994. līdz 2013. gadam bija scenogrāfijas katedras vadītājs. Abiem māksliniekiem balvas pasniegs ikgadējā Spēlmaņu nakts ceremonijā 23. novembrī Dailes teātrī.
