Somijas valsts vēsture un dzīve 100 priekšmetos
 
SPILGTI STĀSTI. Katrs priekšmets ir pārsteidzošs stāsts, kas palīdz veidot kopējo priekšstatu par šodienu, par spēcīgu valsti un somu dzīves līmeni, teica izstādes kuratori – rakstniece, vēsturniece Anna Kortelainena un dizainers Peka Toivanens (pirmie no labās) ©Foto: Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Somija savas valsts neatkarības simtgadi svinēja jau pērn. Iepazīt šīs tautas mentalitāti pašu somu skatījumā var izstādē 100 priekšmeti no Somijas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Kolekcija rāda dinamisko un radošo valsts attīstības ceļu, pa kuru somi atnākuši līdz mūsdienām.

Izstādes kuratori - rakstniece, vēsturniece Anna Kortelainena un dizainers Peka Toivanens - uzsver - katrs priekšmets savā ziņā ir pārsteidzošs stāsts, kas palīdz veidot kopējo priekšstatu par šodienu, par spēcīgu valsti un somu dzīves līmeni. Viena no jomām, ar kuru Somija pazīstama pasaulē, ir dizains, tāpēc izstāde vispirms saistās ar zīmēm Made in Finland, Designed in Finland, taču lielākais akcents ir likts uz Life in Finland jeb Dzīve Somijā. Ar šo ekspozīciju tās veidotāji vēloties pastāstīt ne tikai par Somiju, bet arī saņemt apmeklētāju atbildi uz jautājumu, kurš objekts visvairāk asociējas ar somiskumu. Vēl viena izstādes iepazīšanas iespēja ir aplūkot tuvāk to priekšmetu, kas tapis katra apmeklētāja dzimšanas gadā. Jāpiebilst, ka izstāde guvusi lielus panākumus ne tikai Helsinkos, bet arī Tallinā, Oslo un Madridē.

KOKS ir bagātība, ko izmanto arī attīstošo spēļu ražošanā / Foto: Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Sākums: priežu mizas maize

Somija dibināta 1917. gada 6. decembrī, un laiks bija skarbs. Pārtikas produktu trūkums, kas 1917. gada rudenī piemeklēja Somiju, vēl vairāk nokaitēja saspringto gaisotni sabiedrībā. Tas noveda pie pilsoņu kara starp sarkanajiem (strādnieku, bezzemnieku gvardes vienības) un baltajiem (pilsoniskie aizsargi un Vācijā apmācītie jēgeri). Dzīvības zaudēja ap 37 000 cilvēku. Priekšmeti, kas raksturo valsts dibināšanas gadu, ir priežu mizas maizes riecieni - daļa miltu tika tiešām aizstāti ar maltu priedes kambriju un lūksni, un arī 1918. gada zīme ir ne mazāk skarba - pilsoņu kara kauju šāviņš.

Pirmo mierīgo gadu Somijā iezīmē Juhani Siljo, kurš cīnījās balto pusē un 30 gadu vecumā gāja bojā, aforismu krājums Skaidros ūdeņos, kas tika publicēts gadu pēc rakstnieka nāves.

LIESA MAIZE. Valsts dibināšanu iezīmē priežu mizas maizes riecieni - daļa miltu šajos bada gados tika tiešām aizstāti ar maltu priedes kambriju un lūksni / Foto: Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Otra neatkarības gada liecība ir no Vācijas atvesta lelle, kas vesta pastaigās pa Vīpuri (mūsdienās Viborga, Krievija) ielām, kas bija otra lielākā pilsēta Somijā. Lelli, ko bija iedāvinājis tēvs savai meitai, 1939. gada novembra beigās, sākoties Ziemas karam, kad PSRS pāri Somijas austrumu robežai iebruka Karjalas zemesšaurumā un vīpurieši bēga, meitene paņēma sev līdzi bēgļu gaitās. Šī pilsēta atzīmēta arī 1934. gadā, kad Vīpuros tika uzbūvēta Aino un Alvara Ālto projektētā funkcionālisma stila bibliotēka. Abu mākslinieku vārdi parādās arī citos ekspozīcijas priekšmetos, piemēram, Aino Ālto glāze. Mūsdienās šo glāžu sērija pazīstama ar nosaukumu Aino Aalto. Tā joprojām tiek ražota, un to lieto daudzās somu ģimenēs. Izstādē aplūkojamas abu mākslinieku veidotās vāzes. To sērijas sākotnējais nosaukums bija Savoja, par godu kādam Helsinku restorānam, bet «darba nosaukums» - Eskimosietes ādas bikses. Pirmskara perioda priekšmetu vidū ir arī liecības Somijas tautsaimniecības attīstībai - celulozes un papīra rūpniecības mācību plakāts tautskolām stāsta par somiem svarīgo nozari. Izglītības nozīmību rāda plakāts Akmens laikmets. Tas uzsver pienākumu obligāti apmeklēt sešklasīgo skolu. Jāpiebilst, ka jau 19. un 20. gadsimtu mijā vispārējā somu lasītprasme sasniedza 99%.

FAZER zīmols ir labi zināms pārtikas rūpniecībā ne tikai Somijā, bet arī aiz tās robežām / Foto: Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Karš un tā atbalss

1938. gadā atkal ieskanas skarbas notis - Spānijas republikāņu armijas, kuras pusē cīnījās ap pārsimts somu, formas cepure. (Franko atbalstīja tikai 14 somu.) Arī 1939. gads ir skumjš - Ziemas kara rezultātā ap 42 000 cilvēku spiesti evakuēties no Karjalas zemesšauruma. Kristīna Sepe bēgļu gaitās devās 72 gadu vecumā un dokumentus glabāja kaklā pakārtā maisiņā, kas apskatāms ekspozīcijā. Ne viņa, ne pārējie nenojauta, ka šī teritorija un Lādogas Karjala 1944. gadā tiks atdota Padomju Savienībai un bēgļi nekad neatgriezīsies dzimtajā pusē. Arī 1940. gads rāda Somijas vēstures traģiskākos brīžus - Ziemas karu un maskēšanās tērpu, ko nēsāja ne tikai karavīri, bet arī civiliedzīvotāji, lai paglābtos no bumbvedējiem.

APĢĒRBI, APAVI, SADZĪVES PRIEKŠMETI arī daudz ko stāsta par tautas dzīvi un attīstību / Foto: Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Tikai 1945. gadā Somija varēja atvilkt elpu. Gads izstādē ir akcentēts ar šūpuļkrēslu, ko savai meitai darinājis Tauno Setele. Līdz pat 20. gadsimta sākumam šis sēdamais tika uzskatīts par luksusa priekšmetu, ko piedāvāt godājamam viesim. Pirmais pēckara gads: lidmašīnu fabrikas elektriskais zāģis ir liecība kontribūcijām, ko somi maksāja PSRS līdz pat 1952. gadam. Kara atbalss jūtama arī vēlākos gados, gan rotaļlietu nozarē 1944. gadā Bombardētāju spēlē, produktu kartītē un Alko pircēju pārbaudītāju cepurē (alkoholisma izraisītās problēmas lika ieviest šņabja kartītes). Pircēju pārbaudītāja pienākums bija staigāt pa veikaliem un meklēt iespējamos alkoholiķus, kuriem liedza iegādāties alkoholu.

TROLLĪTIS MUMINS. Pēckara gadu viens no spilgtākajiem akcentiem ir pasaulē labi pazīstamie trollīši Mumini, kuru «māmiņa» ir Somijas zviedru rakstniece Tūve Jansone / Foto: Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Miers un attīstība

Pagājušā gadsimta 50. gadi jau ienāk ar gaišāku noti: mazuļa drošības pavadiņa ir kā liecība demogrāfiskā sprādziena laikam. Tas sākās jau 1945. gadā un turpinājās līdz 50. gadu beigām. Par atkusni liecina arī Trešā Vispasaules jaunatnes un studentu festivāla suvenīrlakatiņš, 1952. gada olimpiskā lāpa. Jāpiemin gadu vēlāk radītais atstarotājs, kura autors ir Peteli pagasta zemkopis Arvi Lehti. Tad vēl Tūves Jansones Mumini! Sešdesmitie ienāk ar Fiskara sulu spiedi, sausmaizītēm, velosipēdu, ragaviņām, un tos noslēdz Bjērna Vekstrema kaklarota, ko ASV filmā Zvaigžņu kari (1977.) nēsāja princese Leja.

Arī turpmākās desmitgades iezīmējas ar daudzpusīgām lappusēm, kur ir gan pirmie somu ražotie meiteņu džinsi, ksilīta košlājamā gumija Jenkki, bibliotēkas baraka (somi ir vieni no čaklākajiem bibliotēku apmeklētājiem pasaulē), kas ceļojusi pa mežstrādnieku cirsmām. Ir arī aplūkojams ilggadējā Somijas prezidenta Urho Kekonena portfelis, 1981. gadā ražotais pirmais Nokia dators, harvestera Dino minimodelis. Latviešu publikai īpaša var būt 1984. gadā izdotā plate 14 Soviet Superhits, kuras pārdošana sasniedza zelta statusu. Tajā ir arī Žorža Siksnas izpildītā dziesma. Jāpiebilst, ka Raimonda Paula dziesma Miljons rožu somietes Veras Teleniusas izpildījumā bija tā gada lielākais hits. 80. gados īpaša vieta ir arī Mobira Cityman 900. Tas bija šā ražotāja pirmais mobilais telefons, kuru varēja nēsāt līdzi. Tas ieguva nosaukumu Gorbija telefons, jo to 1989. gada oktobrī, zvanot no Helsinkiem uz Maskavu, izmantoja PSRS prezidents Mihails Gorbačovs.

PADOMJU HITI. 1984. gadā izdotā plate 14 Soviet Superhits pārdošanas ziņā sasniedza zelta statusu. Tajā ir arī Žorža Siksnas izpildītā dziesma / Foto: Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Gan 90., gan jaunā gadsimta gadi ir tikpat koši: tajos ir gan plastmasas pirtsslota, ogu kombains, nūjas nūjošanai, plakāts pret mežu izciršanu, skaļruņi, motobraucēja tērps, gaismas terapijas austiņas, sievietes mācītājas krusts un daudz kas cits. Kā pēdējais šīs izstādes priekšmets ir jaundzimušā pūriņš, ko Somijas Sociālās apdrošināšanas aģentūra ik gadu dāvina ap 40 000 grūtniecēm un adoptētājām. Tādu saņems arī Somijas prezidenta Sauli Nīnistes sieva Jennija Haukio, kuru mazulis nāks pasaulē tuvākajā laikā.

ĪPAŠS TELEFONS. Somijas mobilo telefonu ražotāju Nokia ekspozīcijā pārstāv pirmais, 1987. gadā ražotais, modelis, kas ieguvis iesauku «Gorbija telefons», jo to 1989. gadā lietoja PSRS prezidents Mihails Gorbačovs / Foto: Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency